Jaunumi

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka Jelgavas iecirknī 2020. gadā uzsākti 1280 kriminālprocesi par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, un tas ir par 49 mazāk nekā gadu iepriekš.

Valsts policijas pārstāve Dace Kalniņa pieļauj, ka šo samazinājumu ietekmējusi valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, kad policisti, veicot savus uzdevumus, papildus kontrolēja ierobežojumu ievērošanu un daudz vairāk patrulēja, tostarp brīvdienās, vakaros un naktīs. “Tāpat, ņemot vērā ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz ceļošanu un robežu šķērsošanu, citu valstu iedzīvotājiem samazinājās iespējas iebraukt Latvijā, lai veiktu noziedzīgus nodarījumus mūsu valstī,” tā D.Kalniņa.

2020. gadā Jelgavas iecirkņa apkalpojamā teritorijā kopumā izdarītas 470 zādzības, un tas ir par 24 zādzībām jeb pieciem procentiem mazāk nekā 2019. gadā. “Zagļu uzmanību piesaistīja dažādas materiālās vērtības – nauda, zelta izstrādājumi, mobilie tālruņi, sadzīves un dārza tehnika, velosipēdi. Zagts ne tikai no mājokļiem, bet arī no veikaliem. Kā aizvadītā gada specifisku zādzību var minēt automašīnu “Volvo” priekšējo lukturu zādzības,” stāsta D.Kalniņa. Pērn ir samazinājies zādzību ar iekļūšanu skaits.

Jelgavas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā aizvadītajā gadā izdarītas 13 laupīšanas, kas ir par septiņām mazāk nekā 2019. gadā. Pērn uzsākti četri kriminālprocesi, kuru ietvaros izņemti deviņi nereģistrēti ieroči.

Par narkotisko un psihotropo vielu glabāšanu, lietošanu un tirgošanu 2020. gadā Jelgavas iecirknī gan uzsākts vairāk kriminālprocesu nekā 2019. gadā. Populārākās narkotikas – marihuāna. Policija atklāja arī vairākus marihuānas audzēšanas gadījumus.

Saistībā ar nelegālām akcīzes precēm 2020. gadā Jelgavas iecirkņa apkalpojamā teritorijā uzsākti 14 kriminālprocesi, kas ir par četriem vairāk nekā 2019. gadā.

Attīstoties tehnoloģijām, arvien biežāk krāpšanās notiek virtuālajā vidē. Uzdodoties par banku darbiniekiem, noziedznieki pa tālruni izkrāpj iedzīvotājiem viņu banku piekļuves datus. “Tāpat pēdējos gados viens no biežākajiem krāpšanas veidiem ir finanšu ieguldīšana virtuālās interneta platformās un kriptovalūtās, taču pieredze rāda, ka ne ieguldītie līdzekļi, ne dividendes netiek izmaksāti. Krāpnieki arī uzrunā iedzīvotājus dažādās interneta tirdzniecības platformās un izliekas, ka vēlas iegādāties preci, vēlāk sarakstes laikā nosūta viltus interneta vietnes saiti, kas vizuāli atgādina loģistikas uzņēmuma interneta mājaslapu. Iedzīvotāji, ievadot norēķinu kartes datus viltus lapās, zaudē finanšu līdzekļus,” stāsta policijas pārstāve.

Lai pasargātu sevi, Valsts policija aicina iedzīvotājus sargāt savu personīgo informāciju un nekādos apstākļos neatklāt bankas konta piekļuves datus, kā arī nevērt vaļā aizdomīgos e-pastos saņemtas saites un kritiski izvērtēt jebkuru saņemto informāciju. Gadījumos, ja ir notikusi krāpšana, par to jāziņo, vēršoties ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai iesniedzot iesniegumu elektroniski portālā Latvija.lv.

Foto: Jelgavas pilsētas arhīvs

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē