Jaunumi

Sācies tradicionālais starptautiskais koka skulptūru simpozijs “Otrā elpa”, kura gaitā četri mākslinieki no Latvijas un Lietuvas no koka veido pasaku tēlus četros pilsētas bērnudārzos. Skulptūru tapšanas procesam mazie jelgavnieki seko līdzi “Lācītī”, “Zīļukā”, “Alnītī” un “Sprīdītī”.

Simpozija pamatā ir “otrās elpas” ideja – pilsētas infrastruktūras uzlabošanas laikā nozāģētie koki tēlnieku rokās pārtop unikālās koka skulptūrās un atgriežas pilsētvidē.

Pēc koku izvēles atbilstoši savai iecerei četri simpozija tēlnieki ir sākuši darbu pie skulptūrām katrs savā Jelgavas bērnudārzā. Armands Vecvanags, kurš pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē “Lācītis” veido Pūku un Sivēnu no gobas lielbaļķa aptuveni 70 centimetru diametrā, atzīst: pirmās darba dienas ir darbietilpīgākās, jo koka materiālam jānoņem liekā masa. Praksē tas nozīmē apjomīgu atmizošanu un zāģēšanas darbus. “Pirmā tulzna jau nopelnīta,” smaida mākslinieks. Viņš stāsta, ka ieradis strādāt ar metālu, tāpēc koka skulptūra ir sava veida izaicinājums. “Koka apstrāde kardināli atšķiras no metāla – materiāls ir pakļāvīgāks, tīrāks un smaržīgāks. Izbaudu procesu un dodu vietu arī nelielam uztraukumam, kas piederas pie lietas, lai sasniegtu labāko rezultātu,” tā A.Vecvanags.

Savukārt Māris Gailis, kurš “Zīļuka” teritorijā kokā atveido skudriņu Tipu, dalās ar novērojumiem par kara liecībām, kas atklātas darbā ar ozola lielbaļķi. “Šrapneļi jeb šāviņa šķembas, nagliņas un skrūvītes – tie ir mani šā gada atradumi,” stāsta tēlnieks, skaidrojot, ka vecie pilsētas koki kļuvuši par īstiem notikumu lieciniekiem. Iepriekšējo simpoziju laikā mākslinieks ozolā ir uzgājis arī cara laika porcelāna elektrības izvadu, kas ieaudzis stumbrā. “Pateicoties Jelgavai, pirms vairāk nekā 10 gadiem sāku strādāt ar koku un katru gadu ar lielāko prieku to turpinu,” stāsta M.Gailis, kura pamata arods ir metāla tēlniecība. Šogad tēlnieks skulptūrai – skudriņas acu ietvariem, skropstām un radziņiem – iepriekš sarūpējis arī metāla detaļas, bet vēl dažiem papildelementiem Engures jūrmalā piemeklējis olīšus.

“Neskatoties uz dažādiem virspusējiem koka defektiņiem, kas atklājās mizošanas laikā, darbi raiti rit uz priekšu un laikapstākļi lutina,” vērtē viens no pieredzējušākajiem koku simpozija dalībniekiem Ainars Zingniks, kurš “Sprīdītī” veido tēlus no pasakas “Kurš ātrāks”. Tēlnieks atzīst, ka lielākais gandarījums ir redzēt, ka veidotā skulptūra atbilst skicei, bet bērnu sajūsma un interese par procesu iedvesmo.

Savukārt Tautvils Povilionis, kurš Jelgavā regulāri strādā ar dažāda veida materiāliem – ledu, smiltīm, metālu un koku –, atzīst, ka prieks atgriezties un pieņemt jaunus izaicinājumus. “Pasaku tēma pilsētai nav jauna, daudzi izcili darbi jau ir tapuši, tādēļ katrreiz cenšos izdomāt jaunu pieeju ar pievienoto vērtību. Šoreiz raugos uz tēmu no citas puses un skulptūrā “Pasakas tēls” veidoju sievieti, kura lasa bērniem pasaku,” skaidro tēlnieks. Skulptūra būs aptuveni 2,5 metrus augsta, atveidojot pasakas klausīšanās procesu no bērna perspektīvas. “Darbs bērnudārza teritorijā, no vienas puses, ir sarežģītāks, jo iztrūkst komunikācijas ar kolēģiem, iespējas dalīties ar instrumentiem, izmantot palīdzīgas rokas. Tomēr, no otras puses, tā ir iespēja radīt bērnos interesi par tēlnieka darbu un profesiju, kas man šķiet ļoti nozīmīga un vajadzīga,” vērtē T.Povilionis, piebilstot: vienlaikus arī mākslas elementu integrēšana pilsētas vidē ir ļoti būtiska redzesloka paplašināšanai jebkura vecuma skatītājiem.

Jāpiebilst, ka mazie simpozija liecinieki – izglītības iestāžu audzēkņi – mākslinieku darbu vēro ar sajūsmu un lielu interesi. Tēlnieki atzīst, ka ik pa laikam pievēršas instrumentu izrādīšanai, procesu skaidrošanai, koka veida minēšanai pēc mizas, kā arī atbildēm par veidotajiem tēliem. Būtiski uzsvērt, ka drošības nolūkos tēlnieku darba vietas ir norobežotas, bet, rēķinoties ar mainīgajiem laikapstākļiem, virs darba vietas uzstādīta nojume.

Plānots, ka mākslinieki darbus pabeigs 28. septembrī. Jāpiebilst, ka skulptūru pamati tiek iebetonēti padziļinājumos, tāpēc tās būs drošas audzēkņiem. Savukārt, pateicoties īpašai koka materiālu apstrādei, skulptūrām nekaitēs mainīgie laikapstākļi un tās varēs priecēt ilgi.

Jāatgādina, ka simpoziju organizē pašvaldības iestāde “Kultūra” sadarbībā ar Jelgavas Izglītības pārvaldi un pirmsskolas izglītības iestādēm.

Jāpiebilst, ka simpozijs pirmoreiz notika pirms 11 gadiem un iepriekš tapušie darbi priecē apmeklētājus gan Pasta salas dienvidu galā, gan bērnudārzos, gan pilsētas rotaļu laukumos. Savukārt 2019. gadā, Jelgavas pilsētas 754. dzimšanas dienas svētku nedēļā, Ozolskvērā tika atklāts tēlnieku M.Gaiļa un Gundara Kozlovska veidotais vides objekts “Laika vilciens”, otro elpu piešķirot savu mūžu nodzīvojušajam dižozolam.