Jaunumi

Kad Krievijas armija šā gada 24. februārī iebruka Ukrainā, jelgavnieks HK “Donbass” hokejists Gatis Sprukts atradās apmēram simts kilometru no Doņeckas. Zibens ātrumā tika pieņemts lēmums pamest valsti un atgriezties Latvijā. Ceļš nebija viegls, bet tagad Gatis ir mājās un cer atlikušo sezonu nospēlēt Rīgas klubā “Olimp/Venta 2002”.

“Tajā rītā es pamodos ap pulksten pieciem, jo šāva raķetes. Netālu no pilsētas, kurā es dzīvoju – Kramatorskas –, ir militārā bāze, kas, šķiet, bija mērķis. Paskatījos pa logu un ieraudzīju, ka cilvēki masveidā pamet savus mājokļus. Sapratu: karš sācies,” nu jau atguvies no pārdzīvotā, kas uz mūžu iespiedīsies atmiņā, Jelgavas pašvaldības iestādei “Sporta servisa centrs” stāsta Gatis Sprukts. Viņš Ukrainā bija tāpēc, ka pārstāvēja hokeja klubu “Donbass”.

Zvans draugam

Pirmais cilvēks, kam Gatis piezvanīja, bija komandas biedrs, arī Latvijas hokejists, Oļegs Šišļaņņikovs, kurš dzīvoja tajā pašā pilsētā. “Mēs iepriekš ar Oļegu bijām runājuši, kā šādā situācijā rīkosimies, lai gan paši ukraiņi līdz pēdējam neticēja, ka šāds brīdis pienāks,” stāsta hokejists. Apmēram pusstundas laikā sakrāmējis mantas, un devušies ceļā ar Oļega automašīnu. Viņiem līdz – Oļega draudzene ukrainiete un viens hokejists no Lietuvas. Vairāk vietu nebija. “Nācās atstāt hokeja formu, jo mašīnā vairs nebija vietas,” nosaka Gatis.

Tikai pēc tam Gatis sazinājies ar vecākiem Jelgavā. “Es negribēju mājiniekus satraukt, bet, kad mamma pati man uzrakstīja, sapratu, ka viņi jau zina par notikušo,” tā hokejists.

Karam neticēja, bet solīja izvest

G.Sprukts HK “Donbass” pievienojās 2021. gada novembrī. Viņš norāda, ka Ukrainā neviens tobrīd nav ticējis, ka sāksies reāla karadarbība, jo ko līdzīgu bija jau piedzīvojuši pirms gadiem astoņiem. Tajā laikā hokeja klubs bāzējās Doņeckā, bet pēc 2014. gada notikumiem tika pārcelts uz apmēram simts kilometrus attālo pilsētu Kramatorsku, kas atrodas Doņeckas apgabalā. “Viņu attieksme un kluba vadības solījums kritiskā situācijā mūs izvest no valsts mani nomierināja, es ne mirkli nedomāju, ka piedzīvošu ko tādu,” saka Gatis, atzīstot: ja viņam būtu bijušas bažas par iespējamo kara situāciju, viņš nebūtu devies spēlēt uz Ukrainu.

Šobrīd, jau esot Latvijā, Gatis joprojām uztur saikni ar komandas biedriem, kuri palikuši Ukrainā pie savām ģimenēm. Karadarbībās gan viņi nav iesaistījušies un lielākoties uzturas patvērumā, jo Ukrainā izsludināta mobilizācija un sportisti var tikt iesaukti armijā.

Pusceļā maina plānus

Kramatorskā sakāpuši mašīnā un plānojuši doties uz Ļvivu un tad uz Polijas robežu, lai arī jābrauc gandrīz cauri visai Ukrainai. “Pa Ukrainu braucām divarpus dienas. Pulksten 22 iestājās komandantstunda. Pirmo nakti pārlaidām kādās lauku mājās, ko nokārtoja Oļega draudzene – visas viesnīcas, moteļi, viesu nami bija pilni ar vietējiem iedzīvotājiem, kas pameta apdraudētās teritorijas. Tajā mājā nebija apkures, bija kādi mīnus pieci septiņi grādi, bet stress bija tik liels, ka nekāda lielā gulēšana tāpat nesanāca,” atceras hokejists. Otrajā dienā ar Gati sazinājās Latvijas vēstniecības Ukrainā darbinieki, kas, ņemot vērā pastāvošos draudus, mudināja ceļā pavadīt arī nakti. Tā viņi brauca kādas 27 stundas no vietas.

Ceļā viņus sasniedza ziņas, ka uz Polijas robežas ir izveidojušās garas rindas, tāpēc tika pieņems lēmums mainīt maršrutu – griezties riņķī un doties atpakaļ uz Moldovas robežu. Tur bija sastrēgums apmēram desmit kilometru garumā, tomēr viņiem izdevās veiksmīgi pamest Ukrainu. Tad ceļš veda caur Moldovu, Rumāniju, Ungāriju, Slovākiju, Poliju, Lietuvu uz mājām. Apmēram 4000 kilometrus garajā ceļā Gatis pavadīja sešas dienas.

Bruņutehnika un pilsēta, ko nevar redzēt

Gatis uzskata, ka viņiem paveicās, jo mājās nokļuvis bez lieliem incidentiem. “Mums, pastāvot rindā, izdevās gan dabūt degvielu, gan veikali strādāja, un tajos bija cilvēku jūra. Vienīgais tāds incidents, ja to tā var nosaukt, bija kādā ceļmalas kafejnīcā, kurā piestājām otrajā dienā. Jau pasūtījām ēdienu, un, to gaidot, Oļegs aizgāja līdz blakus esošajam benzīntankam. Tas bija ciet, un cilvēki runāja, ka bijuši signāli par bumbu uzlidojumu. Tad gan nepaēduši devāmies tālāk,” stāsta sportists.

Tiesa, neomulīgi bijis ceļā satikt pretim braucošu bruņutehniku, jo līdz šim kas tāds bija redzēts tikai filmās. “Pie vienas hidroelektrostacijas mums vajadzēja piecas stundas stāvēt kontrolpunktā, kurā pārbaudīja dokumentus, mašīnas. Kad blakus esošajā pilsētā sāka skanēt šāvieni un redzējām, ka visa pilsēta ir tādā kā miglā, kā dūmos, tad gan bija aukstas kājas! Tas bija pavisam blakus, bet, par laimi, mums nevajadzēja braukt caur to pilsētu, apbraucām tai apkārt,” vienu no satraucošākajiem momentiem ceļā atceras Gatis.

Ar citām acīm

G.Sprukts ir dzimis 1996. gadā, un viņam šobrīd ir 25 gadi. Latvijas barikāžu laiku viņš nav piedzīvojis un atzīst, ka nekad nebūtu varējis iedomāties, ka piedzīvos ko tādu. “Tas, kas notiek Ukrainā, ir drausmīgi un psiholoģiski smagi – tur palika mani komandas biedri, kuru dzimtās pilsētas bombardē, kuru mājas izlaupa, kuriem jādomā par saviem tuviniekiem. Es pats spēju domāt tikai par ģimeni un to, lai nokļūtu drošībā un lai drošībā būtu mani tuvinieki. To nevar aizmirst, tas paliks atmiņā uz visu mūžu. Sākumā vispār bija traki, salecos no katra trokšņa, tagad dzīve palēnām atgriežas sliedēs,” stāsta sportists. Viņš ir drošībā, bet ir gatavs palīdzēt Ukrainai un tās cilvēkiem, nosūtot pārtiku, apģērbu un citas nepieciešamās lietas. “Es neticēju, ka sāksies karš. Arī paši ukraiņi, šķiet tam neticēja. Tāpēc tagad apsveru domu stāties Zemessardzē,” atzīst Gatis.

Sezonu pabeigs Latvijā

G.Sprukts saņēmis piedāvājumu no Latvijas hokeja komandas “Olimp/Venta 2002” pievienoties viņiem. “Man ir prieks, ka būs iespēja pabeigt šo sezonu, un ceru, ka varēšu palīdzēt komandai izslēgšanas spēlēs,” saka hokejists, kurš pamazām atsācis treniņus.

Jāatgādina, ka Gatis HK “Olimp/Venta 2002” sastāvā izcīnīja “Optibet” hokeja līgas 2020./2021. gada sezonas čempionu titulu, finālā pārspējot Jelgavas komandu “Zemgale/LLU”, kam sudraba medaļas.

2021./2022. gada sezonas regulārais turnīrs noslēgsies 15. martā – un jau nākamnedēļ arī sāksies izslēgšanas spēles.

Foto: no kluba HC “Donbass” arhīva