Jaunumi

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sestdien, 5. martā, Jelgavā dzēsis kūlas ugunsgrēku bijušā lidlauka teritorijā, un tas ir pirmais reģistrētais kūlas ugunsgrēks pilsētā šogad. VUGD informē, ka aizvadītajā gadā Jelgavā kopumā reģistrēti 19 kūlas ugunsgrēki, kas ir uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. VUGD uzsver: pērnās zāles dedzināšana nav veids, kā sakopt savu īpašumu, un par kūlas dedzināšanu var sodīt.

VUGD pārstāve Viktorija Gribuste stāsta, ka bijušā lidlauka teritorijā sausā zāle dega 100 kvadrātmetru platībā. Kopumā brīvdienās Jelgavas ugunsdzēsēji dzēsuši piecus kūlas ugunsgrēkus Zemgales reģionā.

VUGD apkopojis aizvadītā gada kūlas ugunsgrēku statistiku, un saskaņā ar to 2021. gadā Jelgavas valstspilsētas teritorijā dzēsti 19 kūlas ugunsgrēki, kas ir uz pusi mazāk nekā 2020. gadā, kad dzēsti 40 kūlas ugunsgrēki. Pērn Jelgavā šādā veidā izdega 5,6 hektāri teritorijas un pirmie kūlas ugunsgrēki tika dzēsti 23. martā Salnas ielā (5000 kvadrātmetru platībā) un Atmodas ielā (500 kvadrātmetru platībā). Visplašākais kūlas ugunsgrēks pagājušajā gadā mūsu pilsētā dzēsts 18. aprīlī Putnu ielā, kad zāle dega 10 000 kvadrātmetru platībā.

Savukārt Zemgalē kopumā aizvadītajā gadā reģistrēti gandrīz 300 kūlas ugunsgrēku, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš.

“Aizvadītajā gadā Jelgavas valstspilsētas teritorijā ievērojami samazinājās kūlas ugunsgrēku skaits. Pērn pavasaris bija diezgan mitrs un vēss, bet saistībā ar Covid-19 noteiktie ierobežojumi samazināja cilvēku pārvietošanos. Tāpat pilsētā turpinās nolaisto un degradēto teritoriju sakopšana un labiekārtošana, un tas viss kopā samazina kūlas ugunsgrēku skaitu. Cerams, ka aizvadītā gada pozitīvās tendences turpināsies arī šogad,” piebilst VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Aleksandrs Koržeņevskis. 

VUGD uzsver: kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Kūlas dedzināšanas rezultātā tiek izpostītas plašas teritorijas, meži, cilvēku īpašums, kā arī var tikt apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība. Ja pirmie kūlas ugunsgrēki parasti notiek nelielās platībās, tad, iestājoties sausākam laikam, tās kļūst arvien lielākas, liesmas nereti pārņem arī jaunaudzes un mežus. Ja nodedzinātās zāles vietā pēc laika izaugs jauna, tad nodegušā meža atjaunošanai ir nepieciešami gadu desmiti.

VUGD atgādina, ka zemes īpašnieka pienākums ir veikt pasākumus, piemēram, regulāri pļaut zāli, lai neveidotos kūla. Par šo pienākumu nepildīšanu VUGD amatpersona var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskai personai ir no sešām līdz 56 naudas soda vienībām, bet juridiskai personai no 56 līdz 280 naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu viena naudas vienība ir pieci eiro, tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai no 280 līdz 1400 eiro.

Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām var piemērot naudas sodu no 280 līdz 700 eiro.

Ja pamanīts kūlas ugunsgrēks, nekavējoties jāzvana VUGD pa tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs un jāatbild uz dispečera jautājumiem.

Savukārt, ja pamanīta persona, kas dedzina kūlu, nekavējoties jāzvana ugunsdzēsējiem pa glābšanas dienestu tālruni 112, kā arī par pārkāpēju jāziņo Valsts policijai.

Infografika: Jelgava.lv

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē