No 1.novembra vairāk nekā divus mēnešus Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerijā skatāma Andreja Ģērmaņa gleznu izstāde.
Ar saviem darbiem Jelgavā mākslinieks viesojas pirmo reizi, kaut arī viņš ir biežs un gaidīts ciemiņš izstādēs, par kurām kopš pagājušā gadsimta 60.gadu otrās puses vēlāk bijušas lasāmas viņa kritikas turpat vai visos Latvijas preses izdevumos. Kā tas ir noticis, ka līdz šim gleznotājs ar savu daiļradi nav iepazīstinājis jelgavniekus, nav izprotams – viņš ir ļoti atsaucīgs, pretimnākošs un pie tam lielisks mākslinieks. Jāatzīmē arī tas, ka Andrejs Ģērmanis līdz ar dvīņu brāli Juri, arī gleznotāju, šogad svinēja dzīves 70.gadadienu.
Mūsu pilsētas viesis ir ļoti talantīgs cilvēks. Viņš darbojas gan eļļas glezniecībā, gan akvarelī un pat grafikā, sekmīgi strādā mākslas kritikā. Andrejs Ģērmanis ir latviešu tonālās glezniecības tradīciju turpinātājs. Arī žanru ziņā mākslinieks ir daudzpusīgs – blakus ainavai un klusajai dabai viņš labprāt pievēršas portretam, dažādiem figurālajiem žanriem un aktiem. Brīžiem liekas, ka it viss viņu ierosina gleznot – kā cilvēka izteiksmīga poza vai sejas izteiksme, sausā kāpu zāle vai no sniega smaguma nolīkušie krūmi, tā skaistā Vestienas pils vai liedags ar mierīgu jūras klaju. Pasaule ir tik daudzveidīga, tik krāsaina, ka tā ir pelnījusi, lai to iemūžina.
Krāsa ir Andreja Ģērmaņa galvenā ierosinātāja. Te tās ir saliktas kontrastā viena pret otru, te atkal maigi saskaņojas cita ar citu – visu nosaka motīvs, kas piesaistījis mākslinieka uzmanību. Arī otas pieskāriens katru reizi var būt citāds. Vienu brīdi pigmenti uzlikti gandrīz vai gludi, kamēr citkārt liekas, ka ota šaudās pa audeklu, spēji mainīdama virzienu un uzliciena spēku. Bet vienmēr Andreja Ģērmaņa darbi atklāj autora iekšējos emocionālos pārdzīvojumus. Nekas nav rutīnas noteikts, racionāli izplānots. Izskatās, ka ik darbs ir tapis iekšējas iedvesmas pamudinājumā, taču visvairāk jādomā – Andrejam Ģērmanim gleznošana ir dzīves veids, kas nosaka, ka viņš var ķerties pie otas un krāsām ik mīļu brīdi.
Informāciju sagatavoja Māris Brancis