Jaunumi

Vecākais izstādes eksponāts ir Georga Radecka apgāda izdevums, kas iznācis 1719. gadā. Ar vairākiem retiem un interesantiem izdevumiem pārstāvēti Johans Heinrihs Kesters ([?] – 1760), Jakobs Fridrihs Hincs (1734 – 1787) un Johans Fridrihs Hartknohs (1740 – 1789).

No izdevēja Gustava Ādolfa Reiera (1794 – 1864), kurš, starp citu, kādreiz Jelgavā bija ievērojama personība, izstādē apskatāms Puzes mācītāja un dabaszinātnieka H.Kavalla darbs “Dieva radījumi pasaulē: izstāstīšanas latviešiem saprotamas sataisītas” (1860). Šai dabaszinību mācību grāmatai ir nozīmīga loma dabaszinātņu terminoloģijas veidošanā, jo tajā pirmo reizi lietoti vārdi “augs” un “dzīvnieks”. Skatāmi arī vairāki Stefenhāgena, kas bija ievērojama grāmatizdevēju dzimta Jelgavā, apgāda izdevumi, piemēram, pirmā laikraksta latviešu valodā “Latviešu Avīze” 1857. gada 12. numurs, pirmais literārais un populārzinātniskais žurnāls latviešu valodā “Latviska Gada Grāmata”, pirmais latviešu kalendārs “Jauna un veca latviešu laiku grāmata”. Piebilstams, ka vecākais līdz šim atrastais latviešu kalendārs ir sastādīts 1763. gadam, un tas izdots Jelgavā. Vēl izstādē redzams Vecā Stendera darba “Pasakas un stāsti, tiem latviešiem par izlustēšanu un gudru mācību sarakstīti” otrais jeb 1789. gada izdevums (pirmizdevums Latvijā nav saglabājies), pirmā iespiestā vācu – latviešu – vācu vārdnīca jeb G.F.Stendera “Lettisches Lexikon”, kas kļuvusi par daudzu Latviešu valodas pētījumu objektu.

Būtiski, ka Latvijas bibliotēku katalogos nav atrodama izstādē skatāmā grāmata “Scipio, ein Singspiel”, viens no nedaudzajiem iespiestajiem Bīrona galma kapelmeistara Franča Ādama Feihtnera skaņdarbiem.

Izstādi var apskatīt līdz 30. novembrim.

 
Informācija sagatavota
Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā