Jaunumi

Jau četrarpus gadus Jelgavā darbojas amatnieku darbnīca un tautastērpu darinātava “Austras raksti”, un šajā laikā tās meistaru veikumu novērtējuši kolektīvi un tautastērpu nēsātāji ne vien no Jelgavas, bet visas Latvijas. Kaut gan šobrīd kultūras dzīve lielā mērā ir apstājusies un pieņemts lēmums par Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pārcelšanu uz nākamo gadu, kas samazina darba apjomu arī “Austras rakstiem”, darinātavā joprojām top jauni tērpi kolektīviem.

“Austras rakstu” vadītāja Aija Mālkalna stāsta, ka darbnīcā top dažādi rokdarbi – no moderniem lakatiem līdz pat interjera priekšmetiem –, tomēr virsroku ņēmis tieši tautastērps, uzturot dzīvu šī tautiskā apģērba nozīmi un darinot tērpus gan individuāliem pasūtījumiem, gan kolektīviem, tostarp nākamgad gaidāmajiem dziesmu un deju svētkiem.

Zemgales brunči – jelgavniekiem

“Šobrīd dziesmu un deju svētkiem aužam brunčus diviem mūsu pašu “Vēja zirdziņa” meiteņu sastāviem – vienam top svītrainie brunči, bet otru ietērpsim Zemgales brunčos ar ziedu rakstu. Top arī vestītes ar izšuvumu, kas varētu šķist neraksturīgas Zemgalei. Tās top, par pamatu ņemot Aijas Jansones 2016. gada grāmatā “Apģērba attīstība Zemgalē 19. gadsimtā” minētos atmiņu stāstus, ka šādas vestītes – ar pērlīšu izšuvumu – pie mums esot bijušas,” skaidro A.Mālkalna, piebilstot, ka ik pa laikam etnogrāfijā tiek veikti jauni atklājumi, ko, protams, gribas izpētīt un izmēģināt, līdz ar to kādreiz pierakstītais stāsts ļāvis radīt interesantu un saderīgu tērpu arī dejotājiem Jelgavā. Tajā pašā laikā etnogrāfiskie nosaukumi mēdz atšķirties, piemēram, šobrīd brunči dziesmu un deju svētkiem top arī kādam Jelgavas novada deju kolektīvam. Tie pazīstami kā Zaļenieku brunči un ir vieni no raksturīgākajiem Zemgalei, tomēr tos mēdzot dēvēt arī par Jelgavas līgavas brunčiem.

“Austras rakstos” darbs vēl neizsīkst, taču neziņu par tālāko darbību radījusi kultūras dzīves apstāšanās un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pārcelšana: “Esam diezgan atkarīgi no kultūras dzīves, tāpēc pašlaik viss darbs ir saistībā ar aizrunātajiem pasūtījumiem, bet ļoti gribas cerēt, ka viss turpināsies un cilvēki pēc kultūras būs izslāpuši, kad atgriezīsimies ikdienā.” A.Mālkalna bilst, ka nosacīti brīvais laiks tiks izmantots, lai papildinātu darinājumu krājumus un darbnīca būtu gatava, kad atsāksies tirdziņi un pasākumi, piemēram, “Satiec savu meistaru” un Brīvdabas muzeja gadatirgus. Tāpat meistare skaidro, ka gatavajiem tautastērpiem dziesmu un deju svētku pārbīde par gadu netraucēs, jo, tos aužot, vienmēr tiek atstāta rezervīte – gan jostas vietā, gan apakšmalā, lai to pēc nepieciešamības varētu palaist vaļīgāk. Vēl darba pietiekot, jo jebkuru brunču tapšana paņem laiku, īpaši tad, ja tie ir Zemgales rakstainie brunči. Vienu brunču auduma tapšana vien prasa vidēji 70 stundas, ieskaitot sagatavošanos, piemēram, ievilkšanu stellēs. Lai vienam kolektīvam ievilktu brunčus stellēs, jārēķinās pat ar 12 stundām.

A.Mālkalna skaidro, ka sākotnēji lielākoties ikdienas darbu pie tautastērpiem veidoja individuālie pasūtījumi, tomēr pamazām radās pieprasījums arī no kolektīviem. Arī viens no pirmajiem lielajiem pasūtījumiem bijis kolektīvam – koklētāju ansambļa “Karameles” dalībniecēm, kurām austi Piebalgas brunči.

Darbnīcā goda vietā – Viļumsona stelles

“Austras raksti” ne tikai rada no jauna – darinātājai būtisks ir arī vēsturiskais kultūras mantojums. Darbnīcā jau vairāk nekā pusgadu atrodams viens no A.Mālkalnas ilgi lolotajiem sapņiem – vēsturiskās Pētera Viļumsona izgudrotās pusautomātiskās stelles “Lielupes viļņi”: “Meklējām šīs stelles kādus piecus gadus un apbraukājām visu Latviju. Daudzviet pavērās skumja aina – tās glabājās šķūnīšos un kūtīs, bija sagrauztas un sapuvušas, taču vienalga tās gribēja pārdot par dārgu naudu, lai arī patiesībā tur pāri palikusi vairs tikai malka… Visbeidzot mums izdevās atrast tādas stelles, kas tomēr bija labi saglabātas – izjauktas stāvējušas siltās telpās.” Vēlme iegūt šīs stelles darbnīcas vajadzībām radusies, lai atgrieztu vēsturisko vērtību atpakaļ Jelgavā, jo steļļu izgudrotājs amatnieks Viļumsons nāk no Zemgales un Jelgavā savulaik atradusies arī viņa darbnīca. Stelles pašlaik tiek sagatavotas darbam. Plānots, ka tās varētu izrādīt kā apskates objektu interesentiem.

Šāds sapņa piepildījums ir viens no “Austras rakstu” pastāvēšanas attīstības punktiem, kuru vidū jāpiemin arī pārcelšanās uz jaunām telpām Filozofu ielā 5 pirms pusotra gada. “Sākumā darbs noritēja no mājām un stelles bija teju katrā istabā. Nejauši šeit, Filozofu ielā, garāmejot pamanījām, ka izīrē telpas. Ēka šķita darbnīcai ļoti piederīga, jo šāda darba procesā vismaz man senatnīguma pieskaņa ir svarīga. Modernās telpās strādāt es nevarētu,” uzsver meistare.

Uztur tautastērpa nozīmi

Gan pieprasījums pēc individuāliem pasūtījumiem, gan arī dažādi pasākumi, piemēram, “Satiec savu meistaru” vai biedrības “Mans tautastērps” aktivitātes, arvien vairāk atklāj tautastērpa nozīmi šodien, un A.Mālkalna uzskata, ka lielākā daļa sabiedrības to saredz kā vērtību: “Tautastērpam kā vērtībai noteikti ir nākotne, taču, ja ne mēs, tad kurš vēl šīs amatu prasmes uzturēs? Ja nebūs meistaru, tad tās ar laiku izzudīs, tāpēc no tiesas jānovērtē, ka mums Latvijā ir tik daudz dažādu amatu meistaru, kuru prasmes varam skatīties, mācīties un novērtēt.”

Foto: Jelgavas pilsēta

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē