Jaunumi

Šogad aprit 100 gadi, kopš 1920. gada 10. jūnijā Jelgavā atvērta pirmā pašvaldības uzturētā bibliotēka. Svētku zīmē Jelgavas pilsētas bibliotēkā un tās filiālēs notiks izstādes un pasākumi, kā arī visa gada garumā varēs ielūkoties iestādes vēstures lappusēs. “Šogad runāsim par bibliotēku vairāk vēsturiskā griezumā ne tikai simtgades dēļ, bet arī tāpēc, ka tā mēs varam ieraudzīt paši sevi – kas pilsētā bijis svarīgs, par ko domājuši iedzīvotāji, kādas grāmatas lasījuši,” stāsta Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja Baiba Īvāne.

Jau šobrīd bibliotēkas lasītavā ikviens var apskatīt pirmo simtgades izstādi – “Jelgavas izdevēji”, kas iepazīstina ar 20 lielāku un mazāku pilsētas izdevēju gadsimtu gaitā izdotām grāmatām no kolekcionāra Jāņa Vilka iespieddarbu kolekcijas. “Šī būs vairāku mēnešu ilga izstāde, ik pēc diviem mēnešiem nomainot ekspozīcijā esošos izdevumus. Viens no pirmajiem iespieddarbiem, kas līdz marta beigām apskatāms ekspozīcijā, ir unikāls grāmattirgotāja Ginceļa izdotā Kurzemes kalendāra sējums, izdots 18. gadsimta sākumā. Kalendārs īpaši interesants ar to, ka tā titullapā apskatāms vecākais attēls ar Jelgavu – 1700. gadā izgatavots Jelgavas panorāmas kokgrebums,” informē B.Īvāne.

Simtgades zīmē notiks arī Jelgavas bērnu bibliotēkas “Zinītis” pārcelšanās uz telpām Zemgales prospektā 7, taču kā centrālais svinību notikums 13. maijā plānota konference “Bibliotēkas pāri laikiem un robežām” Jelgavas Valsts ģimnāzijā. Tajā Jelgavas bibliotēkas pārstāvji iepazīstinās gan ar iestādes vēsturi, gan jaunumiem un savā pieredzē dalīsies arī viesi no bibliotēkām kaimiņvalstīs.

Tāpat gada garumā ikviens interesents aicināts ielūkoties Jelgavas bibliotēkas vēsturē. Ik mēnesi vietnē www.jelgavasbiblioteka.lv, sadaļā “Jaunumi”, būs pieejama jauna publikācija par kādu tās vēstures epizodi. Pirmais atskats veltīts bibliotēkas pirmsākumiem – 1920. gadam, kad kara izpostītajā Jelgavā pilsētas valde lemj par pilsētas bibliotēkas un brīvlasītavas atvēršanu, pamatojot, ka lasītavas pastāv visās lielajās pilsētās un “plašākas masas arī Jelgavā slāpst pēc grāmatām”.

Lai arī Jelgavas bibliotēku vēstures aizsākumi meklējami vēl hercogu laikos, 1920. gada 10. jūnijā durvis vērusī bibliotēka Zaļajā ielā 12 sākās ar nelielu krājumu – 500 grāmatām un 12 laikrakstiem trijās valodās. Iestādes attīstība bija strauja, un tā paša gada decembrī bibliotēka jau pārcēlās uz trīsstāvu ēku pilsētas centrā pie toreizējā Tirgus laukuma. Pirmā bibliotēkas darbības gada laikā no ziedojumiem savākts ap 2000 grāmatu, bet 1932. gadā tās fondā bija jau 12 000 grāmatu, 20 periodiskie laikraksti un 35 žurnāli. Sākotnēji bibliotēka bija atvērta sešas stundas dienā, bet no 1925. gada tās darba laiks tika saīsināts uz trim stundām dienā. 1935. gadā tas atkal tika pagarināts par stundu. Tikmēr brīvlasītava bija pieejama katru dienu no pulksten 9 līdz 20. Tāpat jaunā bibliotēka Jelgavā nebija bezmaksas – par tās pakalpojumiem tika iekasēti 10 santīmi mēnesī. 1925. gadā Jelgavā kopumā jau strādāja 13 bibliotēkas, no kurām septiņas bija maksas iestādes.

Viena no zīmīgākajām personām bibliotēkas attīstībā bija tās ilggadējais – no 1925. līdz 1944. gadam – vadītājs Ēvalds Ļucis. Lai arī uz pilnu slodzi Ē.Ļucis bibliotēkā nostrādājis vien pēdējos divus gadus, ilgu laiku, paralēli strādājot gan bibliotēkā, gan Jelgavas Skolotāju institūta paraugpamatskolā, viņš aktīvi darbojās kā bibliotekārs, iesaistoties toreiz vēl visai nelielajā Latvijas Bibliotekāru biedrībā un apmeklējot arī Latvijas bibliotekāru kongresu. Arhīvos minēts, ka Ē.Ļucis bibliotēkā pirmos 10 gadus nostrādājis, neņemot atvaļinājumu. Vadītājam bijuši divi palīgi – arī aktrise Elza Radziņa, kura bibliotēkā strādājusi piecus gadus, marķējot grāmatas un nogādājot tās lasītājiem.

1944. gadā, Otrā pasaules kara laikā, bibliotēka nodega. Gadu vēlāk darbību uzsāka Jelgavas 1. pilsētas bibliotēka, bet 1946. gadā sākās Jelgavas Valsts zinātniskās bibliotēkas veidošana. Zinātniskā bibliotēka bija pakārtota tā laika varas vajadzībām, ko simbolizēja arī tās vadītāja līdz 1957. gadam – revolucionāre Emīlija Krustiņsone. 1984. gadā bibliotēka pārcēlās uz tagadējām telpām Akadēmijas ielā 26, un 2016. gadā tika atjaunots iestādes vēsturiskais nosaukums – Jelgavas pilsētas bibliotēka.

Plašāk par pilsētas bibliotēkas garo vēsturi stāstīs turpmākās publikācijas tās tīmekļvietnē. B.Īvāne uzsver, ka, iedziļinoties iestādes vēsturē, atziņu ir daudz, tomēr galvenā no tām – bibliotēkas Jelgavā ir pastāvējušas visos laikos, neraugoties uz ārējiem apstākļiem un varas maiņām. Bibliotēka cauri laikiem ir nemainīga vērtība un nepieciešamība ikvienā kopienā.

Foto: Jelgavas pilsētas bibliotēkas arhīvs

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē