Jaunumi

26. februāra vakarā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Studentu teātrī dzejnieki un mūzikas izpildītāji pulcējās uz tradicionālo Studentu folkfestivālu, kas šogad norisinājās 31. reizi. Šis festivāla rīkotājiem bija pārdomu gads, iespējams, noslēdzot tradīciju, taču tika saglabāta cerība tikties arī nākamgad, turpinot radoši studentiskā garā vienot tekstu autorus un dziesminiekus.

“Tik tiešām nav maz tādu cilvēku, kas ir jau ilggadēji šī festivāla dalībnieki. Ja cilvēki atgriežas tur, kur viņi jau ir bijuši, tas nozīmē, ka tas ir kaut kas labs. Ja tas veiksmīgi notiek vairākas reizes, cilvēki paši zina, ka šeit ir labi,” stāsta folkfestivāla ilgaddējais vadītājs un arī agrākais dalībnieks Ēriks Palkavnieks, turpinot: “Folkfestivāls savu 30+1 sasniedz jau citā laikmetā, nekā tas sākās. Mieru, klusumu un atslābināšanos mēs jau uztveram kā tādu luksusa preci, tāpēc šis ir laiks, kad ļoti svarīgi, ka ir vieta radošām izpausmēm – lai mūziķi muzicē un radošie rada.”

Vakars aizritēja gan atmiņās par aizvadītajiem folkfestivāliem, gan raugoties nākotnē, kopīgi spriežot, kā vislabāk festivālam sekot Raiņa vārdiem “pastāvēs, kas pārvērtīsies”, iespējams, nedaudz pamainot tā formu, tajā pašā laikā saglabājot tā būtību, kas tik ilgus gadus piesaista gan dalībniekus, gan skatītājus. Izskanēja dažādas idejas nosaukuma maiņai, piemēram “Muzikālā laboratorija” vai “Folkhops”, tomēr klātesošā publika vienkāršā balsojumā ar savām ovācijām tomēr vēlējās, lai tiktu saglabāts līdzšinējais Studentu folkfestivāla nosaukums.

Ārpus pārdomām par pagātni un nākotni, festivāls, kā ierasts, kalpoja par skatuvi savu daiļradi parādīt alkstošiem mūziķiem un dzejniekiem. Kopumā vakara gaitā uzstājās 11 dalībnieki, kas bija gan individuāli izpildītāji un dzejnieki, gan grupas – viņu vidū kā pirmreizēji festivāla mākslinieki, tā dalībnieki, kuriem šis bija jau kārtējais uzstāšanās gads. Tika pasniegtas arī balvas. Folka gara turētāja balvu dzejnieku vidū saņēma dzejniece Rūdolfa jeb Maija Blausa. Viņai šis ir jau devītais gads, uzstājoties ar savu daiļradi un, kā stāsta festivāla žūrijas vadītājs Endijs Rožkalns, tieši viņas iniciatīva un degsme ir bijis galvenais iemesls, kāpēc festivāls vispār šogad noticis. “Piedalīšanās folkfestivālā ir atskaites punkts, kā dzimšanas diena. Piedalos devīto reizi, un mans gads jau riņķo ap folkfestivālu. Es tiešām ceru, ka festivāls nebeidzas te un tas turpināsies. Atceros 2012. gadu, kad pirmoreiz piedalījos – reizē ar mani bija vēl aptuveni 10 dzejnieki, bet tagad mēs domājam, vai tas vēl būs. Tam ir jābūt, vienkārši jāatrod tā īstā atslēga un varbūt atklāsim ko jaunu,” tā dzejniece.

Savukārt muzikālo apvienību vidū par folka gara turētājiem tika atzītas grupas “Urda” un “KSS”. Balvas abu grupu jaunajām mūziķēm sagādāja pasākuma atbalstītāji un ilggadēji apskaņotāji uzņēmums “Max Audio”, dāvinot skaņas kartes, kas noderēs, ierakstot savu mūziku un, iespējams, kalpos kā atspēriena punkts tālākai attīstībai. Pašu radītas un jau zināmas dziesmas izpildīja arī Artūrs Jankovskis, grupas “Nabyus”, “Radi” un “Trafi”. 

Īpaši tika apbalvoti arī trīs dzejnieki, kas festivālā piedalījās pirmoreiz – Lāsma Zelča, Žaklīna Rodņina un Emīls Balsis. E.Balsis saņēma arī skatītāju simpātiju balvu par saviem asprātīgajiem dzejoļiem, kuros apcerēti ikdienas novērojumi un cilvēciskas sajūtas. Pats jaunietis festivālam pieteicies tās pašas dienas rītā, un tieši šī spontānā ideja atmaksājusies, atnesot viņam apbalvojumu. Visi dalībnieki par saviem priekšnesumiem saņēma pateicības.

Īpašu gaisotni uzburt palīdzēja festivāla īpašie viesi – dziesminieks Arnis Miltiņš kopā ar meitu Laimu. Ar nelielu koncertprogrammu, izpildot zināmas gan paša, gan citu izpildītāju dziesmas, A.Miltiņš skatītājiem dalījās atmiņās par saviem pirmsākumiem folkfestivālā, kas meklējami 1987. gadā, kas bija otrais līdzšinējā festivāla priekšgājēja – Jelgavas folkfestivāla – darbības gads. Tāpat A.Miltiņš dalījās savās pārdomās, par to, kas tad ir folka gars un kāpēc svarīgi to nosargāt. “Tā enerģētiskā apmaiņa ar klausītājiem ir iemesls, kāpēc mēs kāpjam uz skatuves. Svarīga ir ideja un vārdi, tāpēc šeit ikviens, kas vēlas, var dalīties savās sajūtās. Tas ir interesanti arī man, jo ir iespēja noķert šī laika sajūtu un salīdzināt ar to, kas bijis, jo katrs mēs dzīvojam savā laikā, katram ir sava laika prognoze. Pirmajā festivālā noteikti bija tāda sajūta, ka mēs runājam vienu, bet domājam ko citu. Tā bija mūsu programma, mūsu kods, ko visi saprata,” skaidro A.Miltiņš, pamatojot, ka folks ir brīvības izpausme. Ar īpašu dziedājumu ģitāras pavadībā uzstājās arī LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesors Viesturs Kreicbergs.

Studentu folkfestivāla saknes meklējamas pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū, kad Jelgavā ieradās dziesminieks un grupas “Akcents” vadītājs Juris Vilcāns un vēlējās sarīkot līdzīgi domājošo, brīvību alkstošo spēlētāju un dziesminieku tikšanos. Ar Jura Vilcāna ierosmi Jelgavas pilī notika Dziesmas un mūzikas dienas “Jelgava – 86”. Šī notikuma iedvesmoti LLU veidoja savu Studentu folkfestivālu, un tā aizsākās stāsts par studentu folkfestivāla tradīciju, kas šogad atzīmē savu 31. jubileju. Kopš tā laika, folkā piedalījušās apmēram 500 muzikālās vienības – solisti, dueti, trio un grupas ar vairāk nekā 1000 dalībniekiem -, kuru vidū bijuši ne tikai studenti un vidusskolas audzēkņi, bet arī Latvijā zināmi dziesminieki – Austras Pumpures dziedošie bērni, Ieva Akuratere, Haralds Sīmanis, Valdis Atāls, Kaspars Dimiters, Imants Daksis, Anta Eņģele, Jorenu Steinhauers, Kārlis Kazāks, Goran Gora, Jānis Aišpurs un citi.