Jaunumi

Pie Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja apskatāms veltījums pilsētas pašvaldības lēmējinstitūcijas vēsturei – brīvdabas izstāde “Kad rātskungus nomainīja domnieki. Pirmajai vēlētajai pilsētas domei 135”. Caur fotogrāfijām un aprakstiem izstāde aicina ieskatīties pilsētas vēsturē un uzzināt, kādi bija pirmie soļi ceļā no slēgtās viduslaiku korporācijas līdz mūsdienu demokrātiski ievēlētai pilsētas pašvaldībai.

“Pirms 135 gadiem, 1889. gada novembrī, Jelgavā pēdējo reizi tika sasaukta pilsētas rātes sēde. Trīssimt gadu sena tradīcija bija beigusies, lai dotu ceļu jaunai – ievēlētai – Jelgavas domei un pilsētas valdei. Patiesību sakot, tam bija jānotiek jau senāk, 1870. gadā, kad Krievijas impērijā tika ieviests jaunais pilsētu nolikums. Taču Baltijas provinču īpašās privilēģijas pieturēja reformas īstenošanu uz septiņiem gadiem. Bet arī pēc 1877. gada vēlēšanām Jelgavā vairāk nekā desmit gadu vēl ilga divvaldība – pilsētas domei bija jāsadzīvo un jādala vara ar viduslaiku rāti. Senā Jelgava dzīvoja konservatīvi, mierīgi un nesteidzīgi, taču jaunie laiki pieprasīja pārmaiņas. Tā šogad novembrī atzīmējam 135. gadskārtu, kopš rātes vietā pilnvērtīgi nāca domnieki. Kā tas mainīja Jelgavas dzīvi? Kādi bija un kādi kļuva Jelgavas pilsētas tēvi? Vai viņi tiešām pārstāvēja visu pilsētas iedzīvotāju intereses?” to uzzināt izstādē aicina muzeja vēsturnieks Edgars Umbraško.

Vēsturnieks atklāj, ka laika ritējumā nesalīdzināms ar mūsdienām bijis arī vēlēšanu process. Piemēram, vēlējot Jelgavas pirmo domi pēc ieilgušā divvaldības perioda, vēlētāju tiesības bija visiem 25 gadus sasniegušiem pilsētas iedzīvotājiem, kuri bija pavalstnieki, nodokļu maksātāji bez parādiem un kuriem tā laika pilsētas teritorijā bija ar nodokli apliekams īpašums. Proti, būtībā balsot varēja tikai turīgie – pārsvarā namīpašnieki, tirgotāju un rūpnieku elite, savukārt par sievietēm un pilngadību nesasniegušām personām varēja balsot pilnvarotās personas. Turklāt vēlēšanu tiesības deleģēja arī juridiskām personām – biedrības, sabiedrības un iestādes varēja izvēlēties savus pilnvarotos. Tādējādi viena persona varēja balsot vairākas reizes – uz personīgā īpašuma un piešķirtā juridiskā statusa pamata. Bija arī tie, kam tiesības netika piešķirtas, piemēram, guberņas un iestāžu darbinieki, arī policisti. Tādējādi Jelgavas domi un vairāk nekā 60 domnieku 1889. gadā ievēlēja tikai aptuveni 300 pilsētnieku no kopumā 29 000 pilsētas iedzīvotāju.

Vairāk par lēmējinstitūcijas vēsturi Jelgavā interesenti aicināti izzināt brīvdabas izstādē – tā apskatāma laukumā pie Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja līdz 2. februārim. Jāpiebilst gan, ka brīvdabas izstādē pieejama daļa no visas apkopotās informācijas. Ar plašāku materiālu var iepazīties muzeja mājaslapā ŠEIT.