Jaunumi

Kā liecina pētījumu centra SKDS veiktā Jelgavas pilsētas iedzīvotāju aptauja, 38 procenti jelgavnieku uzskata, ka viņu mājsaimniecība vidēji nedēļas laikā rada mazāk nekā 5 kilogramus nepārstrādājamo atkritumu. Patiesībā viena ģimene katru nedēļu rada vidēji ap 10 kilogramiem nepārstrādājamo atkritumu, tomēr absolūtais vairākums iedzīvotāju atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt nepārstrādājamo atkritumu daudzumu.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem Latvijā gadā viens cilvēks rada vidēji 438 kilogramu nešķirotu atkritumu. 97 procentus jelgavnieku satrauc, ja, ejot pastaigā vai braucot ar velosipēdu, ceļmalās un mežos mētājas dažādi atkritumi – kafijas krūzītes, salātu trauki, maisiņi. Turklāt 65 procenti respondentu norādījuši, ka viņus šāda nevīžīga attieksme pret vidi un līdzcilvēkiem satrauc ļoti. Uz jautājumu, kura paaudze rada visvairāk dažādu atkritumu, 60 procenti Jelgavas iedzīvotāju pauduši viedokli, ka tie ir bērni, pusaudži un jaunieši vecumā līdz 30 gadiem.

“Šīs aptaujas dati apliecina, ka jelgavniekiem rūp tīra un sakopta vide. Lielisks apliecinājums tam bija arī ikgadējais konkurss par sakoptāko pilsētvides objektu Jelgavā, kurā tika sumināti trīsdesmit septiņu objektu saimnieki. Arī nesenajā akcijā, kur vairākās pilsētās autovadītāji bez maksas varēja nodot nolietotās riepas, tieši Jelgavas iedzīvotāji bija aktīvākie, apsteidzot pat rīdziniekus. Tā kā jelgavnieku interese par šādiem videi draudzīgiem konkursiem un akcijām ir liela, gūstam apstiprinājumu tam, ka lielai sabiedrības daļai ir svarīgi, kādu vidi aiz sevis atstāsim nākamajām paaudzēm,” uzsver Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Jurijs Strods. Viņš piebilst: “Pašvaldība velta daudz uzmanības, lai mūsu pilsētā būtu prieks uzturēties, lai Jelgava būtu tīra, kārtīga un pievilcīgāka gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī tūristiem. Šis gads bijis izaicinošs arī atkritumu apsaimniekošanas ziņā, lai pandēmijas izplatības laikā nodrošinātu iedzīvotāju veselību un vides aizsardzību, sniedzot drošu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. Ļoti svarīga ir arī iedzīvotāju attieksme un līdzdalība, piedomājot, lai radītu mazāk atkritumu, aizrādot, ja kāds kafijas krūzi vai saldējuma iepakojumu nomet ceļa malā.”

Kā rāda aptaujas dati, 78 procenti Jelgavas iedzīvotāju zina, ka daļa atkritumu nav piemēroti otrreizējai pārstrādei pat, ja mājsaimniecībās tie ir sašķiroti. Nepārstrādājamie atkritumi ir, piemēram, netīri piena produktu iepakojumi, salātu trauki, kafijas krūzes un apavi. Pārliecinoši lielākā daļa – 96 procenti Jelgavas pilsētas iedzīvotāju – atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, kas nonāk atkritumu poligonos.

Daudzās Eiropas valstīs pārstrādei nepiemērotie atkritumi tiek izmantoti enerģijas ražošanai, un tas ir labs risinājums arvien aktuālākajam atkritumu apsaimniekošanas jautājumam un poligonos noglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai. Arī 87 procenti Jelgavas iedzīvotāju piekrīt, ka no atkritumiem, kas neder atkārtotai pārstrādei, var ražot enerģiju, tostarp siltumenerģiju – kontrolēti, videi un veselībai nekaitīgā veidā sadedzinot speciāli sašķirotus nepārstrādājamos atkritumus. Vien seši procenti jelgavnieku domā, ka labāk tos aprakt poligonā.

Jelgavas iedzīvotāju aptauju veicis pētījumu centrs SKDS, 2020. gada maijā, “Facebook” sociālajā tīklā aptaujājot 323 pilsētas iedzīvotājus.

Foto: Jelgavas pilsētas arhīvs

Informācija: SKDS, SIA “Fortum Jelgava”