Jaunumi

Pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras mūsdienu Ukrainas teritorijā ieradās zemkopju un klejojošo lopkopju ciltis. Piektajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras viņi izveidoja valsti, kura pasaules vēsturē ir zināma kā Skitu valsts.

Skitu sociālajā un kultūras dzīvē nozīmīgi bija tirdzniecības sakari ar Melnās jūras ziemeļkrastu antīkajām pilsētām.

Skitu mākslinieku darbi tiek augstu vērtēti mākslas pasaulē. Viņi labi prata liešanas, kalšanas un gravēšanas darbus, tādējādi radot savu vienreizējo mākslas stilu. Skitiem raksturīgi dinamiski dzīvnieku attēlojumi – lēcienā, skrējienā un cīniņā. Meistari, izpildot pasūtījumus, attēloja konkrētas ainas no skitu dzīves, kā arī ainas no skitu eposiem.

Daudzus tūkstošgadus līdz pat viduslaikiem, dažādas ciltis un tautas, nomainot cita citu Melnās jūras apkārtnes stepēs, veidoja kurgānus. Visgrandiozākie un bagātākie piederēja skitiem.

No paaudzes uz paaudzi seko mīti par neizsakāmām bagātībām kurgānos. Daudzos arī tika atrasti augstvērtīgi mākslas darbi.

Atrastās bagātības tiek nodotas lielākajiem valsts muzejiem, no kuriem lielākais ir Kijevas vēsturisko dārgumu muzejs. Muzejā glabājas ievērojama skitu zelta kolekcija. Lielākoties priekšmeti izgatavoti no zelta vai dārgmetāla.

Pēc skitu uzskatiem, zeltam ir ne tikai materiāla vērtība, bet tas ir arī debesu uguns (tādos uzskatos ir daudzas irāņu tautas), tā ir vara un nemirstība, jo zelts ir neiznīcināms metāls. Pēc vēsturnieku domām, skitu kultūra pieskaitāma irāņu kultūrai.