Jaunumi

Jelgavas pašvaldība apkopojusi gan vēsturnieku, gan iedzīvotāju ierosinājumus par simtgades nozīmīgākajiem notikumiem Jelgavā. Tos plānots iemūžināt vides objektā “Laika rats 100”, kas par godu Latvijas jubilejai tiks atklāts 4. maijā skvērā Lielajā ielā 38 – starp Jāņa Asara un Lielo ielu. Taču vēl līdz 10. janvārim ikvienam ir iespēja pašvaldībai iesūtīt precizējumus, pirms tiek uzsākta uzrakstu gravēšana.

Kā iepriekš vēstīts, skvērā Lielajā ielā 38, starp Jāņa Asara un Lielo ielu, paredzēts izveidot vides objektu “Laika rats 100” – aplī tiks izkārtoti 10 stilizēti cilvēku tēli, un katrs no tiem balstīs 10 akmeņus. Saskaņā ar ieceri cilvēku figūras paredzēts veidot no slīpēta nerūsējošā tērauda. Uz laukuma iekšu pavērstās plāksnes tiks nopulētas, lai veidotos apmeklētāju spoguļattēli, tādējādi arī katrs pilsētas iedzīvotājs vai viesis kļūs par Latvijas gadu nesēju un vēstures veidotāju. Savukārt uz figūru plaknēm, kas vērstas uz apļa ārpusi, būs iegravēti attiecīgās desmitgades svarīgākie Jelgavas vēsturiskie notikumi Latvijas kontekstā.

100 akmeņi vides objektā simbolizēs Latvijas pastāvēšanas gadadienu, bet cilvēku tēli – visus tos, kuri bijuši iesaistīti Latvijas veidošanā, tā uzsverot, ka valsti veido katrs no mums. Objektu papildinās taktilais bruģis un stends ar informāciju braila rakstā vājredzīgajiem un neredzīgajiem. Vides objektu veido tēlnieks Kārlis Īle.

Idejas mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederības izjūtu valstij un pilsētai, radīt paliekošas vērtības, sniegt vēstījumu nākamajām paaudzēm par Latvijas vēsturi un mūsdienām.

Jau oktobrī sākās sagatavošanas darbi – vides objekta “Laika rats 100” laukuma izbūve un labiekārtošana.

Precizējumus piedāvātajam nozīmīgāko vēstures notikumu apkopojumam iedzīvotāji aicināti iesniegt līdz 10. janvārim pilsētas domes Klientu apkalpošanas centrā vai iesūtīt pa e-pastu redaktors@dome.jelgava.lv.

Apkopotie simtgades nozīmīgākie notikumi Jelgavā, kurus plānots iegravēt vides objektā “Laika rats 100”.

1918–1928

• 1918. gads – Mītavas vietā sāk lietot vārdu Jelgava

• 1919. gads – Oskars Kalpaks Jelgavā sāk veidot Latvijas armiju

• 1919. gads – Jelgava atbrīvota no Bermonta karaspēka

• 1923. gads – nodibināts Jelgavas Skolotāju institūts

• 1924. gads – darbu sāk Jelgavas Latviešu teātris

• 1924. gads – ielu nosaukumi nomainīti uz latviskiem

• 1926. gads – Jelgavā darbu sāk pirmā cukurfabrika Latvijā

1929–1938

• 1930. gads – atklāts piemineklis Latvijas Valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem

• 1932. gads – Stacijas parkā atklāts piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem no Bermonta karaspēka “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”

• 1937. gads – notiek Zemgales Lauksaimniecības izstāde un 3. pļaujas svētki

• 1937. gads – sāk būvēt 15. maija skolu (tagad – Jelgavas Valsts ģimnāzija)

1939–1948

• 1939. gads – Jelgavas pilī sāk darboties Lauksaimniecības akadēmija
• 1939. gads – apstiprināts pilsētas karogs
• 1941. gads – notiek Jelgavas un apriņķa iedzīvotāju deportācijas
• 1944. gads – Otrajā pasaules karā sagrauta Jelgava
• 1945. gads – atjaunota linu, maizes un cukura ražošana

1949–1958

• 1949. gads – sāk lielu rūpniecības uzņēmumu būvniecību

• 1950. gads – uz bijušās Krāmera fabrikas bāzes darbību sāk Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca

• 1951. gads – nolīdzināti pilsētā esošie kapi, un izveidots parks, saglabājot tajā Ādolfa Alunāna kapa pieminekli

• 1951. gads – iznīcināts piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem no Bermonta karaspēka

• 1952. gads – atjaunotajā “Academia Petrina” ēkā izvietots Jelgavas pilsētas muzejs

• 1955. gads – darbību sāk Jelgavas lauksaimniecības mašīnu rūpnīca “Jelgavseļmaš”

• 1957. gads – Raiņa parkā atklāts piemineklis dzejniekam Rainim

1959–1968

• 1959. gads – amatieru teātrim piešķirts Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātra nosaukums

• 1961. gads – atjaunotajā pilī atgriežas Latvijas Lauksaimniecības akadēmija – Jelgava kļūst par studentu pilsētu

• 1962. gads – pabeigta Jelgavas Centrālā kultūras nama būvniecība

• 1962. gads – pilsētā turpinās padomju armijas vienību izvietošana, Jelgava kļūst par “slēgto” pilsētu ārvalstu tūristiem

1969–1978

• 1970. gads – Jelgavā ir 55 300 iedzīvotāju. Piespiedu imigrācijas dēļ turpina mainīties to etniskais sastāvs

• 1970. gads – darbību sāk Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas nodaļa

• 1975. gads – sāk strādāt RAF (Rīgas Autobusu fabrika)

• 1975. gads – Jelgavas muzejam piešķirts mākslinieka Ģederta Eliasa vārds

• 1978. gads – atklāts latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs

1979–1988

• 1986. gads – skolēniem durvis ver Jelgavas Mākslas skola

• 1987. gads – atklāts piemineklis gleznotājam Ģedertam Eliasam

• 1988. gads – pie Jelgavas muzeja novietots atrastais Jelgavas atbrīvotājiem veltītā pieminekļa “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragments. Sākas Atmodas kustība

• 1988. gads – “Academia Petrina” tornī pacelts Latvijas valsts karogs

1989–1998

• 1989. gads – izveidota Svētbirze – piemiņas vieta padomju represiju upuriem. Pilsētas ielām atjaunoti vēsturiskie nosaukumi

• 1989. gads – dibināta mūzikas grupa “Prāta vētra” (“Brainstorm”)

• 1990. gads – 1. septembrī darbu sāk Spīdolas skola

• 1992. gads – Stacijas parkā atklāts atjaunotais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem

• 1992. gads – Latvijas Lauksaimniecības akadēmija pārdēvēta par universitāti

1999–2008

• 1999. gads – notiek 1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls

• 2000. gads – atjaunots vēsturiskais Hercoga Jēkaba laukuma nosaukums

• 2002. gads – Valsts Heraldikas komisija apstiprina Jelgavas pilsētas ģerboni

• 2003. gads – atklāts piemineklis Latvijas Valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem

• 2006. gads – notiek 1. Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls

2009–2018

• 2010. gads – apmeklētājiem atvērts atjaunotais Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu tornis

• 2010. gads – uzbūvēts Zemgales Olimpiskais centrs

• 2012. gads – atklāts Mītavas tilts pār Driksu

• 2015. gads – Jelgava svin dibināšanas 750. gadadienu. Iekārtota pilsētnieku aktīvās atpūtas vieta – Pasta sala

• 2016. gads – Valsts Heraldikas komisija apstiprina pilsētas lielo ģerboni