Jaunumi

“Jebkuras pilsētas attīstībā svarīgāk par viena vai otra darba paveikšanu ir pragmatiska un pārdomāta rīcība, kas ļauj teritorijai visās jomās augt sabalansēti. Un, manuprāt, tieši stabila, saprotama, paredzama un pēctecīga attīstība gadu no gada ir Jelgavas stiprā puse. Ikdienā jau parasti neaizdomājamies, ka katrs mūsu darbs kopā veido stiprus Jelgavas pamatus. Tāpēc arī jaunajā – mūsu pilsētas 760. jubilejas – gadā paturēsim prātā, ka Jelgavas stabilitāte un spēks ir atkarīgs no mums katra, kurš ikdienā dara savu darbu. Jā, arī šogad izaicinājumu bijis ne mazums, taču, neskatoties uz tiem, mēs esam realizējuši nozīmīgus projektus, kas pilsētniekiem sniedz jaunas iespējas izglītības, sporta un sociālajā jomā. Gada izskaņā uzsākām tuvāko gadu vērienīgo projektu uzņēmējdarbības attīstībai – Zemgales industriālā parka izveidi. Un tas ir tikai viens no svarīgiem uzdevumiem, kas mums būs jārealizē. Tāpēc pilsētas attīstības ceļā arī jaunajā gadā Jelgavai būs nozīmīgs katra jelgavnieka ieguldītais darbs, lai ar gandarījumu par paveikto mēs visi kopā maijā svinētu mūsu pilsētas 760. dzimšanas dienu,” uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Šis gads iesākās ar skaidriem mērķiem, bet vienlaikus – ar saspringtu situāciju pilsētas budžetā. “Nesamērīga iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale starp valsti un pašvaldībām, vairākkārt pieaugusī aizņēmumu procentu likme, virkne valsts veikto grozījumu Pašvaldību likumā, kas uzlika papildu funkcijas, neparedzot finansējumu, – tas viss rezultējās ar izaicinājumu gada sākumā rast budžetā papildu 7,7 miljonus eiro. Taču budžeta sabalansēšanas prioritātes mums bija skaidras – jārīkojas tā, lai samazinājums neietekmē pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem un vienlaikus arī neskar attīstības projektu realizāciju,” situāciju raksturo A.Rāviņš.

Vai saspringtā finanšu situācija aizkavēja iesāktos darbus?

Pateicoties pragmatiskai plānošanai, ar gandarījumu varu teikt, ka realizējām visus iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā uzsāktos projektus. Februārī Zirgu ielā darbu sāka pārbūvētais sociālo pakalpojumu centrs, kur turpina strādāt vairākas Sociālo lietu pārvaldes struktūrvienības un tiek nodrošināti arī jauni sociālie pakalpojumi iedzīvotājiem. Maijā atklājām dzimtsarakstu nodaļu pārbūvētajā ēkā Pasta ielā 32, jūlijā pilsētniekus gaidīja jaunā rekreācijas zona Lielupes krastā – rekonstruētā Pilssalas iela ar labiekārtoto apkārtējo teritoriju, kurā izvietotas dažādas sporta un atpūtas zonas. Septembrī sportistus uzņēma Pilssalā izbūvētā Latvijā modernākā ūdenstūrisma un sporta bāze, bet Centra pamatskolas audzēkņus – moderns skolas stadions.

Šogad Miera ielā secīgi turpinām apvedceļa posma rekonstrukciju. Vienlaikus Satiksmes ministrijai jau iesniegti dokumenti par līdzfinansējuma piešķiršanu nākamajam posmam, lai nozīmīgo pilsētas tranzīta ceļu atjaunotu pilnībā.

Kādus lielākos projektus varam izcelt nākamajam periodam?

Tādi ir vairāki, taču nākamo gadu vērienīgākais projekts gan teritoriālā mērogā, gan finansējuma ziņā ir Zemgales industriālā parka attīstība. Šobrīd jau sākta ielu pārbūve Atmodas, Lapskalna, Slokas ielas un Meiju ceļa posmos, kur tiek izbūvēti arī jauni ielu posmi, lai savienotu Atmodas ielu ar Dobeles šoseju. Tā līdz nākamā gada rudenim tiks pilnībā pārbūvēta šo četru ielu infrastruktūra 4,16 kilometru garumā, kas ir būtisks ieguvums sakārtotai pilsētvidei ikvienam iedzīvotājam. Taču tā galvenais mērķis ir jauna industriālā parka izveide pilsētā, lai attīstītu uzņēmējdarbību, piesaistītu investīcijas un radītu jaunas darba vietas. Kopējās projekta izmaksas ir 23,9 miljoni eiro, un teju tikpat ambiciozs ir arī plānotais privāto investīciju piesaistes apjoms jau pēc parka izveides.

Kāda ir uzņēmēju interese par industriālā parka teritoriju?

Pieaugošu interesi apliecina jau saņemtie investoru pieteikumi – vienā gadījumā tas ir atjaunīgās enerģijas investīciju projekts ar papildu viedo risinājumu ieviešanu, kur līdz gada beigām plānojam sadarbības līguma slēgšanu, bet otrā gadījumā uzņēmums paredz kokapstrādes ražotnes attīstību. Jāatzīst, ka saspringta globālā ekonomiskā situācija un augsta starptautiskā konkurence ir nopietns izaicinājums, tāpēc no pašvaldības puses darām visu nepieciešamo, lai uzņēmējiem radītu labvēlīgus apstākļus. Kā prioritāte ir birokrātiskā sloga mazināšana uzņēmējiem. Turklāt esam panākuši, ka zemi apbūves tiesībām uzņēmējiem varēs piešķirt nevis uz 30, bet vismaz uz 70 gadiem, paredzot arī pirmpirkuma tiesības. Šobrīd augstu pievienoto vērtību rada netālu novada teritorijā – Kaigu purvā – sāktā vēja parka būvniecība. Tas dod pārliecību par nākotnes enerģētisko nodrošinājumu, kas būs ieguvums gan šīs teritorijas uzņēmējiem, gan arī pilsētai.

Arī pēdējo gadu apjomīgā rekonstrukcija Neretas, Prohorova, Garozas ielā un Rubeņu ceļa posmā nodrošināja vides pielāgošanu jaunu ražotņu attīstībai. Vai redzam ieguvumus?

Turpinot vairāku gadu mērķtiecīgu šīs industriālās zonas sakārtošanu, šogad izbūvējām vēl divus jaunus kopumā 510 metrus garus ielu posmus, kuriem jelgavnieki balsojumā izvēlējās dot Bruģa un Gala ielas nosaukumu. Atsaucību redzam arī uzņēmējdarbības sektorā – no sākotnēji 20 darba vietām Lielupes industriālajā parkā līdz ar jaunu uzņēmumu ienākšanu teritorijā šis skaits audzis līdz 250. Un perspektīva izaugsmei aizvien ir augsta. Vēl viens nozīmīgs šā gada projekts šajā pilsētas daļā ir uzņēmuma “ASNS Ingredient” zirņu proteīna izolāta rūpnīcas būvniecība. Paredzēts, ka rūpnīca radīs ap 90 jaunu darba vietu un pavērs iespēju Jelgavā ienākt arī citiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kuri savu produktu ražošanā izmanto zirņu proteīna izolātu. Tas skaidri apliecina, ka ieguldījumi rezultējas ar ieguvumiem. Jā, nākamgad turpināsim vēl viena jauna ielas posma izbūvi šajā rajonā.

Pieaugot darba vietu skaitam, vēl vairāk nekā iepriekš aktualizējas jautājums par dzīvojamā fonda pieejamību.

Tiesa, tas ir viens no iemesliem, kāpēc zemas īres maksas namu būvniecība ar 116 dzīvokļiem Ganību ielā bija ļoti gaidīts projekts. Šobrīd redzam, kā uzņēmuma “Jelgavas īres nami” pirmā ēka ar modulāro konstrukciju uzstādīšanu iegūst aprises. To paredzēts pabeigt jau nākamvasar, lai rudenī varētu izīrēt dzīvokļus. Dzīvokļi šajos namos prioritāri būs pieejami tieši kvalificētu speciālistu piesaistei pilsētā, kā arī ģimenēm, kurām līdz šim nebija iespējas reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā. Iedzīvotājus, kuri atbilst nosacījumiem, aicinām jau šobrīd ar iesniegumu vērsties pašvaldībā.

Vienlaikus ir gandarījums arī par citiem projektiem, kuri papildina pilsētas dzīvojamo fondu – dzīvokļu izbūve Cukura ielā, Blaumaņa ielas ēkas pārbūve par daudzdzīvokļu māju. Arī turpmāk mums ir jāmeklē iespējas, lai uz pieprasījumu reaģētu ar piedāvājumu.

Kāda ir virzība ar Nameja ielas bērnudārza būvniecību?

Šogad, piešķirot papildu finansējumu, mūsu projekts ir apstiprināts, un tas nozīmē, ka mēs varam turpināt darbu un bērnudārzs Nameja ielā būs. Projekts nav vienkāršs, taču ieguvums ir jāvērtē ilgtermiņā – mūsu mērķis ir 250 mazajiem jelgavniekiem izveidot attīstību veicinošu, mūsdienīgi aprīkotu un modernu izglītības vidi, kas kalpos un būs pieprasījumam atbilstoša vairākus gadu desmitus.

Šogad esam paveikuši nozīmīgu darba daļu – finiša taisnē ir infrastruktūras sakārtošana trīs ielu posmos pie plānotā bērnudārza: 2., 3. līnijā un Nameja ielā. Gar bērnudārzu izbūvēta arī jaunā Čiekuru iela – par šādu nosaukumu balsojumā lēma jelgavnieki. Tādējādi vēl viens pilsētas kvartāls ir ieguvis sakārtotu vidi, infrastruktūru un sekmējis attīstību arī privātās būvniecības jomā.

Lai atbalstītu pilsētas ģimenes un mazos jelgavniekus, šogad veicām arī citus būtiskus ieguldījumus infrastruktūrā un atbalsta pasākumos. Bērnudārzā “Sprīdītis” pārbūvētas telpas un atklāta jauna grupa, ar pašvaldības realizētā Eiropas Sociālā fonda projekta atbalstu 320 bērni ir ieguvuši iespēju piecos privātajos bērnudārzos mācīties bez vecāku līdzmaksājuma, esam palielinājuši pašvaldības līdzfinansējumu arī privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm un auklēm.

Vairāki projekti šogad bija vērsti uz klimata pārmaiņu mazināšanu.

Parakstot Pilsētu mēru paktu, Jelgava jau 2009. gadā apņēmās veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu, CO₂ izmešu apjomu līdz 2030. gadam samazinot par 40 procentiem, un arī šogad mērķtiecīgi šo zaļo kursu ieturējām.

Klimata pārmaiņas šogad mēs visi pilsētā izjutām ļoti skaudri, jūlija beigās piedzīvojot simtgades lielākos plūdus. Darbs, lai pilnībā novērstu stihijas radītos postījumus, joprojām turpinās. Novembrī valsts noteiktajā apmērā esam izmaksājuši atbalstu gandrīz 900 000 eiro apmērā jelgavniekiem, kuru īpašumi cieta stihijā. Vēl notiek pabalsta izmaksa daudzdzīvokļu mājām par zaudējumiem koplietošanas telpām. Savukārt pašvaldības infrastruktūrai radītie zaudējumi ir mērāmi miljonos. Lai arī mēs pilnīgi skaidri apzināmies nepieciešamību uzlabot lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu pilsētā un mums jau pirms vairākiem gadiem ir izstrādāti projekti šo darbu veikšanai, līdz šim ne no valsts, ne ES fondiem šādiem darbiem līdzekļi netika piešķirti. Beidzot šis process ir iekustējies, un mēs uzreiz startējam ar jau gataviem projektiem, lai tuvākajos gados lietus ūdens apsaimniekošanas projektos pilsētā ieguldītu vairāk nekā 11 miljonus eiro. Tas viennozīmīgi ir tuvāko gadu darbs – stiprināt pilsētas iekšējo drošību.

Vēl par darbiem, kas paveikti, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi, – turpinām apgaismojuma modernizāciju pilsētā, šogad pārbūvējot apgaismojumu 70 ielu posmos, parkos un laukumos, tā panākot, ka pilsētā modernizēti jau 70 procenti no publiskā apgaismojuma tīkla. Poligonā “Brakšķi” izbūvēta bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca, kas ar prasmīgu šķirošanu ilgtermiņā palīdzēs samazināt apglabājamo atkritumu apjomu un veicinās atkritumos esošo resursu atgriešanu tautsaimniecības apritē. Nākamajā gadā plānojam turpināt izpēti par zaļās enerģijas izmantošanu pilsētas transportlīdzekļos – ilgākā periodā testēsim ar ūdeņradi darbināmu autobusu, kura uzpildes vieta tiks veidota uzņēmuma “Gren” teritorijā.

Kādi ir pašvaldības mērķi jaunajā gadā?

Galvenais uzdevums ir ekonomiskā attīstība, kur izaugsme nav iespējama bez infrastruktūras sakārtošanas, izglītības, medicīnas un sociālās jomas attīstības. Tas nozīmē jau iesākto projektu realizāciju un arī jaunu uzsākšanu. Turpināsim izglītības vides uzlabošanu – Spīdolas Valsts ģimnāzijā izbūvējot bibliotēkas ēku un modernu, arī valsts aizsardzības mācībai piemērotu stadionu, sporta infrastruktūras sakārtošana jāturpina arī citās skolās. Īpašu uzmanību veltīsim pilsētas iekšējai drošībai – vairāki projekti ir vērsti uz to, lai papildinātu civilās aizsardzības materiāltehnisko bāzi, nodrošinātu vēl kvalitatīvāku rīcību ārkārtas gadījumos. Ar līdzdalības budžeta ieviešanu vēl plašākā mērogā turpināsim jelgavnieku infrastruktūras attīstības ideju realizēšanu.

Globālo notikumu kontekstā prognozējama un stabila ikdiena ir kļuvusi par mūsu lielāko vērtību – saskaroties ar izaicinājumiem, esam kļuvuši saliedētāki un prasmīgāki. Paldies katram jelgavniekam par līdzdarbošanos, atsaucību, atbalstu un ieinteresētību!