Izstādē izmantoti Ā. Alunāna memoriālā muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma priekšmeti. Apmeklējot izstādi, interesenti varēs iepazīties ar teātra darbinieku dzīvesstāstiem, kas apkopoti teksta formātā. Tie ir stāsti ne vien par aktieriem, bet arī par režisoriem, kustību konsultanti, kostīmu mākslinieci.
Jelgavas Latviešu teātris savu pirmo sezonu atklāja 1924. gada 23. augustā ar Annas Brigaderes lugas “Ilga” iestudējumu Jāņa Kļavas režijā. Savai darbībai teātris īrēja telpas Jelgavas Latviešu biedrības ēkā Katoļu ielā 11 – namā bija skatītāju zāle ar 810 sēdvietām un 30 stāvvietām, palīgtelpas un plaša skatuve. Teātrī ilgus gadus – no 1924. līdz 1940. gadam – par direktoru strādāja ārsts Augusts Dargevics. Viņš savu brīvo laiku ziedoja, palīdzēdams Jelgavas teātrim pilnveidot darbu, bija pazīstams arī kā teātra mecenāts.
Teātra mākslinieciskais vadītājs un reizē arī galvenais režisors no 1924. līdz 1930. gadam bija J.Kļava, no 1930. līdz 1936. gadam šo amatu ieņēma Jēkabs Zaķis, bet 1936. gadā viņu nomainīja Žanis Kopštāls. J.Kļava, J.Zaķis, dekorators Arvīds Spertāls un kostīmu māksliniece Marga Spertāle – tas bija vērā ņemams spēks, kurā bija apvienota režisoru pieredze un jauno mākslinieku zināšanas mākslā un vēsturiskajos stilos, liecina Ādolfa Alunāna muzeja apkopotā informācija. Pateicoties A.Spertāla zināšanām un talantam, 1929. gadā teātris par saviem līdzekļiem uzbūvēja Latvijā pirmo grozāmo skatuves ripu. Teātris arī viens no pirmajiem pievērsās operešu un muzikālu izrāžu iestudējumiem.
Izstāde “Jelgavas profesionālais teātris 1924 – 1953” Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā būs apskatāma līdz pat maija vidum un ir kā ievads plašākai ekspozīcijai “Spertālu laiks latviešu scenogrāfijā”, kas no 25. aprīļa būs skatāma Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
Informācija sagatavota Jelgavas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē
-1.5 °C,
4.5 m/s,
90.9 % 
-1.5 °C,
4.5 m/s,
90.9 %