Šodien,19. augustā, aizvadīti desmitie Vecpilsētas ielas svētki. Vecpilsētas ielas kvartālu piepildīja dažādi amatieru kolektīvi, mākslinieki, darbojās amatnieku tirdziņš, kā arī radošās darbnīcas un meistarklases.
Pilsētas iedzīvotāji un viesi apmeklēja amatnieku tirdziņu, kur vietējie saimnieki un mājražotāji piedāvāja gardus un lietderīgus darinājumus. Uz svētku skatuves uzstājās vietējie deju un mūzikas kolektīvi – Jelgavas novada Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, Jelgavas Senioru biedrības kolektīvi, Uldis Timma, Erita Karlsone un citi.
Aktivitātes norisinājās visas Vecpilsētas ielas garumā, kur apmeklētājiem bija iespēja apskatīt Jelgavas Mākslas skolas audzēkņu darbu izstādi «Vasaras prakse 2023 Jelgavas Vecpilsētā». Izstādē bija skatāmi darbi, kas šeit tapuši vasaras sākumā. Savukārt pie Jelgavas Vecpilsētas mājas brīvdabas izstāde «Toreiz un tagad» ļāva ceļot pagātnē – aplūkot fotoattēlus ar Vecpilsētas ielas skatiem no 18.–19. gadsimta, kā arī pavisam nesen uzņemtus attēlus, ikviens varēja gūt priekšstatu par to, kā iela izskatījās agrāk, un salīdzināt, kā ēkas un ielas vaibsti mainījušies cauri laikiem.
Interesentiem bija iespēja piedalīties bezmaksas ekskursijā gides Inas Jurģes pavadībā pa Vecpilsētas ielas kvartālu. Gide stāstīja, kas Vecpilsētas ielas senajās mājās atradās kādreiz un kas ir šobrīd.
Tāpat svētku viesiem pieredzējušu meistaru uzraudzībā bija iespēja piedalīties dažādās radošās aktivitātēs, piemēram, medaļu izgatavošanā no mastikas, draudzības rokassprādzes veidošanā.
Dzīvesziņas un arodu sētas pagalmā ikviens varēja iepazīt senos amatus un iemēģināt senās amatu prasmes – kalēja meistarstiķi, grozu pīšanu no skaliem, māla trauku izgatavošanu izvilkšanas tehnikā, aušanu. Tāpat bija iespēja manteļskurstenī krāsot dziju ar augu krāsām. Dzīvesziņas un arodu sētā restaurācijas darbu laikā atjaunotais manteļskurstenis ir līdz šim vienīgais tāds zināmais atjaunotais Jelgavā.
Lai radītu īpašu noskaņu, pasākuma dalībnieki tika aicināti izdaiļot Dzīvesziņas un arodu sētas seno ozolu, kurš šajā dienā pārtapa par vēlmju koku. Apmeklētāji pina bizes no dzijas, kuras, labo domu un vēlēšanos pavadītas, tika piestiprinātas pie ozola.
Savukārt pulksten 21 kafejnīcā «Brokastnīca» vēl būs iespēja skatīties brīvdabas kino. Ieejas maksa – 4 eiro.
Jelgavas Vecpilsētas ielas kvartāls ir vecākā pilsētas apbūves daļa ar koka ēkām, kas netika iznīcinātas Otrā pasaules kara laikā. Apbūves rajons veidojies laikā no 18. līdz 19. gadsimtam. Šī ir īstā vieta senās pilsētas gaisotnes baudīšanai un pastaigām. Tur atrodas atjaunotā Jelgavas Vecpilsētas māja, un ekspozīcijā apmeklētāji var gūt priekšstatu par Jelgavas zudušo koka arhitektūru, pašas ēkas atjaunošanu un mājas senajiem iemītniekiem, kā arī Dzīvesziņas un arodu sēta, kas atjaunota ar mērķi gan popularizēt senās amatu prasmes, gan atbilstoši latviskajām tradīcijām rosināt vietējos iedzīvotājus iesaistīties dažādos latviskos pasākumos. Līdzās Dzīvesziņas un arodu sētai atrodas Dobeles vārti, kas simboliski iezīmē vietu, kur 17. gadsimtā atradās vieni no pilsētas vēsturiskajiem vārtiem. Seno Mītavu apjoza augsts valnis, tāpēc iekļūt pilsētā varēja tikai pa īpaši izveidotiem vārtiem, kopumā pilsētā bijuši astoņi šādi vārti. Mūsdienās iespējams aplūkot trīs vārtu simboliskas piemiņas zīmes – Dobeles, Ezera un Mazo vārtu. No Dobeles vārtiem pa zemi aizvijas nagliņu ceļš, kas simboliski iezīmē senās pilsētas aizsargvaļņa novietojumu. Ielās iekaltais nagliņu ceļš ved no Dobeles un Vecpilsētas ielas krustojuma līdz Uzvaras un Ausekļa ielas krustojumam, kur atrodas Ezera vārtu piemiņas zīme. Visas 800 iekaltās nagliņas tika darinātas pie vietējā kalēja Jelgavā.