Jaunumi

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģionu (ZPR) 11. maijā uzņēmējiem organizēja iedvesmojoši izglītojošu pasākumu – “Biznesa pavasaris”.

Vietējā biznesa atbalsta diena iesākās ar pop-up pavasara burziņu, kura laikā apmeklētajiem bija ekskluzīva iespēja – pusstundas laikā satikt uzņēmējus un iegādāties viņu radītos produktus, par kuru lieliskajām īpašībām daudzi jau ir pārliecinājušies. Ar saviem produktiem priecēja: SIA “Tarte”, zīmols La Beth, SIA “pikniKarba”, SIA “Graudu spēks”, SIA “Sidrabkoks”.

Pasākuma atklāšanā ievadvārdus teica Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, kurš aicināja veidot zaļo domāšanu un attieksmi pakāpeniski, tanī pat laikā nepazaudējot radošumu un kritisko domāšanu, kā vienu no svarīgākajiem virzieniem minot enerģētiku, transporta nozari, informējot par pilsētā plānotajiem pasākumiem. ZPR izpilddirektors Valdis Veips uzsvēra, ka uzņēmējiem šāda veida pasākumi ir ļoti svarīgi, jo gan kopīgas tikšanās, gan ārvalstu braucieni uz dažādām starptautiskām izstādēm u.tml. palīdz veidot kontaktus, ieraudzīt iespējas nākotnes inovācijām.

Savukārt par iespējām uzņēmējiem projektā “Uzņēmējdarbība Zemgalē” stāstīja ZPR pārstāve – Sandra Grigorjeva. Viņa sniedza ieskatu aktivitātēs, kas vērstas uzņēmēju atbalstam – tirdzniecības misijām, semināriem tiešsaistē un topošo jauniešu koprades telpu.

Atziņās par to, cik tālu esam zaļā biznesa ceļā, pamatojoties uz pētījumiem par šī brīža situāciju, dalījās aprites ekonomikas eksperte, SIA “ArtSmart” valdes priekšsēdētāja Inga Uvarova. “Zaļā biznesa nosacījums nav būt vienkārši “būt zaļiem”. Ir jābūt balansam starp sociālajiem, vides ieguvumiem, tehniskajām iespējām, jo biznesa pamatnosacījumu – gūt peļņu neviens nav atcēlis,” uzsvēra eksperte. Ir jādomā par to, kā zaļās vērtības organiski iekļaut uzņēmuma ikdienā. Tas var nebūt visos posmos, varbūt tas ir energoefektivitātes lauciņš, iespējams jāapdomā kā produktu lieto, der apsvērt reversās loģistikas iespējas. Iespējams, sadarbojoties ar kādu citu partneri, var dabai un maciņam draudzīgi izmantot atkritumus vai pārpalikumus, kas rodas produkta izveides procesā – kombināciju variācijas var būt dažādas.

Ar Zaļās atslēgas programmu tūrisma jomas uzņēmumiem iepazīstināja VIF vadītājs, Zaļās atslēgas Nacionālais operators Jānis Ulme. Zaļā atslēga ir kļuvusi par pasaulē nozīmīgāko un ātrāk augušo ekosertifikācijas sistēmu tūrisma mītnēm un viesmīlības nozarē kopumā. Ņemot vērā, ka aizvien biežāk viena no vērtībām ir zaļais dzīvesveids, tad arī ceļojot daudz izvērtē galamērķa piedāvātos risinājumus un iespējas šajā jomā, gan domājot par ūdens patēriņa samazināšanu, CO₂ izmešiem, atkritumu šķirošanu utt. “Zaļā atslēga” ietver kritērijus infrastruktūras, pārvaldes un komunikācijas jomās un tās mērķis ir samazināt negatīvo tūrisma ietekmi uz vidi un veicināt vides pārvaldes sistēmu ieviešanu tūrisma sektorā, kā arī samazināt tūrisma industrijas ietekmi uz vidi,” norāda J. Ulme. Viņš uzsvēra, ka Zaļās atslēgas pamatprincipi, kritēriji un rādītāji var noderēt ikvienam uzņēmumam, neatkarīgi no tā, kurā nozarē tas darbojas.

Par Altum valsts atbalsta finansējumu biznesā informēja AS Attīstības finanšu institūcija Altum Zemgales reģiona vadītāja Mārīte Lazdiņa. Kā šobrīd aktuālāko izaicinājumu viņa minēja pāriešanu uz zaļo un digitālo ekonomiku. Arī piedāvātie atbalsta varianti ir vērsti dažādos virzienos – privātpersonām, biznesa uzsākšanai, eksportam, uzņēmējdarbības veicināšanai u.c.

Pasākuma turpinājumā ar pieredzes stāstiem dalījās mūsu pilsētas uzņēmēji: Zane Oja no SIA “Tarte”, Aija Bite un Elizabete Betija Bite ar zīmolu La Beth, Sandra Drusta – SIA “Sidrabkoks”, Inese Freidenfelde un Dace Skuča – SIA “pikniKarba”, kā arī Raimonds Biedrītis- SIA “Graudu spēks”. Uzņēmēji stāstīja par to kā zaļo kursu sasaistīt ar ilgtspējīgu domāšanu, latviskumu, veselīgu uzturu un dzīvesveidu, neaizmirstot par uzņēmējdarbības pamatiem, un vienlaikus paliekot saskaņā ar dabu. Pēc spēcinošajiem pieredzes stāstiem pasākuma dalībnieki izmantoja iespēju vēlreiz aprunāties ar uzņēmējiem, lai izzinātu viņu pieredzi, kļūtu par klientiem vai sadarbības partneriem.

Biznesa pavasaris tika organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0003 “Uzņēmējdarbība Zemgalē” ietvaros, un to finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.