Jaunumi

Gada laikā Eiropas Savienībā tiek radīti 58 miljoni tonnu pārtikas atkritumu, kas ir aptuveni 131 kg uz vienu iedzīvotāju. Turklāt vairāk nekā puse pārtikas tiek izšķērdēta mājsaimniecībās. Lai apzinātu šīs problēmas apmērus Latvijā un meklētu tai atbilstošus risinājumus, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pētnieku grupa sākusi pētījumu, kurā aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju dalīties ar savu viedokli un atklāt pārtikas patēriņa paradumus, aizpildot aptauju. Pētījumā tiks analizēta ne vien mājsaimniecību, bet arī pārtikas ražošanas un ēdināšanas uzņēmumu situācija.

Pārtikas izšķērdēšanas problemātika aktualizēta visā Eiropas Savienībā, un tās nopietnību pamato Eurostat dati par 2023. gadu, kuros atklājas milzu apmēri saražotajiem pārtikas atkritumiem – 58 miljoni tonnas gadā. Pārtikas izšķērdēšanai ir negatīva ietekme gan uz vidi, jo tā rada siltumnīcas efekta gāzu emisijas, gan uz ekonomiku, jo katru gadu tiek zaudēti vairāk nekā 130 miljardi EUR. Turklāt šai problēmai ir paradoksāla ietekme uz sabiedrību. Lai gan milzīgs apjoms pārtikas tiek izmests atkritumos, daļa iedzīvotāju joprojām nevar sev nodrošināt pilnvērtīgu ēdienreizi.

“Mūsu uzsāktais pētījums “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas padziļināts izvērtējums un pasākumi pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai” aktualizē svarīgu jautājumu par pārtikas ražošanas un patēriņa ilgtspēju globālā mērogā. To darām, lai identificētu efektīvus risinājumus pārtikas izšķērdēšanas problēmai, kas ir būtisks faktors pārtikas sistēmas ilgtspējības veicināšanā. Globāli tērētais enerģijas, ūdens un zemes resurss pārtikas ražošanai, kas galu galā tiek izšķērdēts, ir milzīgs, tādējādi ir nepieciešams fokusēties uz darbībām, kas to mazinātu,” skaidro LBTU pētniece Ilze Beitāne.

Viņa stāsta, ka saistībā ar pārtikas izšķērdēšanu, Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus uz vienu iedzīvotāju par 50%. Lai to varētu sasniegt, nepieciešams strukturēts un pārdomāts rīcības plāns, rūpīgi izvērtējot visas iesaistītās puses.

“Šobrīd ir zināms, ka lielākie pārtikas izšķērdētāji ir mājsaimniecības (53%), kam tālāk seko pārstrādes sektors (20%), ražošana (11%), restorānu un pakalpojumu sektors (9%), mazumtirdzniecība un izplatīšana (7%). Līdz ar to nepieciešams saprast iemeslus, kuri faktori veicina pārtikas atkritumu pieaugumu, ko varētu darīt, lai šos faktorus mazinātu vai novērstu, kādas inovatīvas pieejas varētu izmantot, kā radušos pārtikas atkritumus varētu atkārtoti izmantot vai reciklēt. Izstrādājot priekšlikumus katrai mērķgrupai – pārtikas ražotājiem, ēdināšanas uzņēmumiem un mājsaimniecībām -, spersim soli tuvāk kopējam mērķim un ļausim katram no mums apzināties savu  ieguldījumu mērķa sasniegšanā, pārdomāt savu rīcību un attieksmi attiecībā uz pārtikas izšķērdēšanu, kā arī veikt izmaiņas savā rīcībā un darbībā,” stāsta pētniece.

Lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi un paradumus pārtikas patēriņā, kas ļautu analizēt mājsaimniecību situāciju, līdz šī gada septembrim ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja aizpildīt aptaujas anketu, kas pieejama elektroniski saitē.  Tajā būs jāatbild uz jautājumiem gan par reālo pārtikas patēriņu, tā plānošanu un neizmantoto pārtiku, gan jāpauž viedoklis par pārtikas izmešanu.

Pētījums tiek īstenots Zemkopības ministrijas subsīdiju projekta S499 ietvarā un tā mērķis ir izvērtēt iespējamās turpmākās rīcības/darbības pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai dažādām mērķgrupām, kā arī sniegt izvērtējumu par līdz šim īstenotajām ilgtspējas iniciatīvām Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumos un sniegt priekšlikumus turpmākai rīcībai/darbībai, lai veicinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, ņemot vērā Eiropas Komisijas iniciatīvas par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.