Jaunumi

Pētījumi rāda, ka Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, uzsākta ilgtermiņa iniciatīva „Spēks ir tīrā jūrā”.

Analizējot Baltijas jūras galvenās problēmas un mirušo zonu cēloņus, secināts, ka 30% sauszemes piesārņojuma rada mājsaimniecību notekūdeņi un tajos esošie fosfāti, taču gandrīz 70% piesārņojuma rodas zemes apsaimniekošanas procesā. Šogad Latvijas valdība pieņem būtiskus lēmumus, kas noteiks kopējo lauksaimniecības politiku līdz 2020. gadam. Tādēļ Dzintars aicina ikvienu apmeklēt viņa mājas lapu www.pdf.lv/dzintars un parakstīt petīciju, tādejādi iesaistoties Baltijas jūras glābšanā. Dzintars šovasar plāno savākt vairāku tūkstošu parakstu, lai aicinātu valdības pārstāvjus pieņemt lēmumus par ilgtspējīgu un atbildīgu zemes apsaimniekošanu.

„Jelgavas pilsētas infrastruktūras sakārtošanas projekti ir vērsti arī uz vides saudzēšanu. Piemēram, veidojot Lielupes promenādi un pilsētas pludmali, iztīrījām Lielupes gultni. Šobrīd notiek ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstības projekts, kuras ietvaros tiks sakārtota arī lietusūdens kanalizācijas sistēma,” stāsta Vilis Ļevčenoks, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks.

„Lai arī Latvijā pēdējos gados aizvien labāk tiek attīrīti notekūdeņi, veikalos vairs nevar nopirkt veļas pulverus, kas satur daudz fosfātus, tiek veiktas atsevišķas izglītības aktivitātes, tas vēl aizvien nav spējis glābt jūru. Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, ir nepieciešams rīkoties atbildīgi un pieņemt lēmums, kas gadu no gada ir atlikti. Mēs ceram uz valstsvīru atbalstu. Tīra jūra ir ne vien vides ieguvums, bet arī ilgtermiņa ekonomiskais ieguvums un iespēja izmantot jūras resursus arī nākotnē,” uzsver Ingus Purgalis, PDF jūras un saldūdens programmas vadītājs.

Ko ikviens var darīt Baltijas jūras labā?
Mājās – neizmantot fosfātus saturošus trauku un veļas mazgājamos līdzekļus. Izvēlēties ekoloģiski tīrus, veģetārus, vietējas izcelsmes produktus. Iegādāties savvaļā, nevis zivju audzētavā, augušas zivis, neiegādāties nepieaugušas, apdraudētas zivis.
Kustībā – maksimāli daudz izvēlēties nemotorizētus pārvietošanās līdzekļus (velosipēdu, airu, burulaivas u.c.); labāk vilcienu un autobusu, nekā automašīnu, kuģi vai lidmašīnu. Cienīt vārīgo jūras un piekrastes dabu.
Ievērojot tīrību un apsaimniekojot atkritumus – atcerēties, ka jūra nav tualete un izgāztuve! Neizmantot jūru, ezerus un upes, lai mazgātos pats vai tajā mazgātu automašīnu. Censties samazināt atkritumu daudzumu, izvēloties mazāk iepakotas preces vai videi draudzīgu iepakojumu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Baltijas jūru par piesārņotu uzskata 56% Lietuvas un 53% Latvijas iedzīvotāju, krietni optimistiskāk ir noskaņoti aptaujātie respondenti Igaunijā, piesārņojuma faktu atzīstot tikai 32% gadījumu. Savukārt pilnībā pārliecināti, ka Baltijas jūra ir tīra, vien 3% aptaujāto Latvijā un Igaunijā un katrs 20 Lietuvas respondents (5%).