Šorīt ledus meistari Jāņa Čakstes bulvārī pabeidz pēdējos darbus pie individuālajām skulptūrām, lai jau vakarā ledū atveidotie pasaules dārgumi piedzīvotu pirmizrādi 25. Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā. Festivāla teritorija 2. februārī būs atvērta no pulksten 18, un apmeklētāji varēs baudīt vairāk nekā 60 ledus objektus un vērienīgu festivāla atklāšanas koncertprogrammu.
Pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītāja vietnieks Ivars Pirvics stāsta, ka trīs dienu laikā festivāla konkursanti – 30 tēlnieki no 11 valstīm – radījuši 15 komandu darbus, kuri būs apskatāmi Pasta salā, un šorīt noslēdz darbu pie individuālo skulptūru izveides Jāņa Čakstes bulvārī. Arī šajā darba cēlienā tēlnieki ledū iedzīvināja visdažādākos pasaules dārgumus – vijoļu meistara Stradivāri garu, Antonio Gaudi Barselonas parku, kamieli kā vienu no Mongolijas tuksneša reģiona dārgumiem, klaunu, kas simbolizē smaidu un prieku, mūzikas tēmu kā mākslas dārgumu, kā arī Džizo – reālu personu, kas apguvis apziņas mācību pie Budas un ir miera nesējs pasaulē.
Tēlnieki atzīst, ka savas skices un līdz ar to arī ledus mākslas darbus veidojuši ar patiesi dziļām pārdomām par festivāla tēmu. Kāds izmantoja iespēju atklāt savas izcelsmes valsts kultūrvēsturiskās vērtības, kāds mudināja aizdomāties par garīgās pasaules, dabas un mākslas dārgumiem. Tā, piemēram, igauņu tēlnieks Kails Timusks radījis darbu “Devēja apskāviens” – skulptūras sirdī savijas divi tēli: viena roka ir atvērta un gatava ko sniegt, otra roka gatava saņemt, bet starp tām – tukšums. Tādējādi mākslinieks akcentē labestīgo žestu, kas rada mūžīgu ciklu un simbolizē došanas spēku. Lietuvas tēlnieks Marjus Skudžinsks skulptūrā “Laiks iet” ilustrējis pulksteņus, kas kūst laikā. Ledus tiem plūst apkārt, radot pārdomas par to, ka pat laiks nav mūžīgs. Savukārt ledus meistars no Indonēzijas I Made Sutama darbā “Atslēgas” rosina domāt par mieru, prieku un brīvību, kas, viņaprāt, ir vērtīgākie cilvēces dārgumi apslēptajā lādē.
Novērtēt konkursa ledus mākslas darbus un redzēt to autorus pilsētniekiem un citiem festivāla viesiem būs iespēja jau šovakar, 2. februārī. Festivāla teritorija būs atvērta no pulksten 18, savukārt jau no pulksten 19.30 festivāls piedzīvos svinīgu atklāšanu, kurā tiks apbalvoti konkursa laureāti. Pirmajā festivāla vakarā apmeklētājus priecēs ugunsšovs, skulptūru veidošanas paraugdemonstrējumi, kā arī “Triānas parks” un “Musiqq”.
Jāpiebilst, ka līdztekus 45 konkursa darbiem festivāls apmeklētājus sagaidīs arī ar vairākām lielformāta fotoskulptūrām un ledus objektiem, kurus veidojuši tēlnieki Kārlis un Maija Īles. Viens no vērienīgajiem darbiem būs piecus metrus gara pūķa fotoskulptūra. Savukārt ledus bārā “Atlantīda – zudušie dārgumi” apmeklētājiem pavērsies panorāmas skats uz daudzveidīgiem zemūdens tēliem, kas veidoti īpaši sarežģītā spoguļattēla tehnikā.
Arī 3. un 4. februārī festivāla apmeklētājus sagaidīs vērienīga izklaides programma. Organizatori aicina iepazīties ar to jau laicīgi, lai atbilstoši vēlmēm un interesēm izvēlētos piemērotāko apmeklējuma laiku. Piemēram, rīts un diena vairāk uzrunās ģimenes ar bērniem, jo tad festivāla teritorijā notiks tematiskās rotaļizrādes un programmas jaunākajiem apmeklētājiem.
Sīkāka informācija par festivālu pieejama ŠEIT.
Informācija par satiksmes ierobežojumiem un to, kas būtu jāzina katram apmeklētājam, skatāma ŠEIT.
17.4 °C,
2.7 m/s,
82.4 % 
17.4 °C,
2.7 m/s,
82.4 %