Jaunumi

Jelgavas teju 756 gadus garajā vēsturē netrūkst zīmīgu notikumu, un ik gadu, atskatoties laika līkločos, varam pamanīt dažādas vēstures epizodes, kas atzīmē apaļas vai pusapaļas jubilejas. Jelgavas pilsēta kopā ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju piedāvā ieskatu 12 zīmīgos notikumos mūsu pilsētas vēsturē, kuru gadadienu atzīmējam 2021. gadā.

Pirms 785 gadiem (1236. gada 22. septembrī)

Notiek kauja pie Saules – seno zemgaļu apdzīvotas vietas, kas, visticamāk, atradusies starp mūsdienu Jonišķu un Šauļu teritoriju –, kurā galīgi tiek sakauts Vācu ordenis. 1236. gada vasarā Livonijā ar pāvesta rīkojumu pēc vairāku gadu pārtraukuma ieradās krustneši. Karagājiena mērķis bija pakļaut un kristīt Zemgales bīskapijai iedalītās zemes no Lielupes augšteces līdz pat Nemunas upei Lietuvas dienvidos. Krustnešu un viņu sabiedroto karaspēks iebruka Lietuvas zemē un pamatīgi to izpostīja. Uz Rīgu tiem bija jāatgriežas caur brikšņaino un purvaino Saules zemi, kur tos gaidīja lietuviešu karaspēks. 3000 ordeņa karavīru stājās pretī vairāk nekā 4000 žemaišu un zemgaļu, un krustnešu karaspēks tika sakauts. Pieminot Saules kauju, kur lietuvieši un zemgaļi kopīgi cīnījās pret vienu ienaidnieku, 22. septembrī tiek atzīmēta Baltu vienības diena, ko ik gadu piemin arī Jelgavā.

Pirms 460 gadiem (1561. gadā)

Livonijas ordeņa pēdējais mestrs Gothards Ketlers Viļņā paraksta padošanās līgumu Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam Sigismundam II Augustam. Juridiski ar šo līgumu tiek dibināta Kurzemes un Zemgales hercogiste.

Pirms 455 gadiem (1566. gadā)

Hercogs Gothards Ketlers slēdz laulību ar Mēklenburgas hercoga Albrehta VI Skaistā meitu Annu. Saskaņā ar laulības līgumu Annai pienācās ienākumi no Viskaļiem, Svirlaukas, Sesavas, Zaļeniekiem, Mežmuižas, kā arī no Jelgavas un Jaunpils pils un muižas. Šajos īpašumos Annai pienācās augstākā un zemākā tiesu vara.

Pirms 415 gadiem (1606. gada 5. septembrī)

Hercogs Fridrihs izdod likumu “Polizei-ordnung”, kas, pa daļai atkārtojot 1573. Jelgavas pilsētas tiesību normas, pilsētai deva savu rakstītu satversmi un pilsētas valdību jeb “Stadt-Regiement” – rāti 12 rātskungu sastāvā ar birģermeistaru un viņa biedru fogtu. Turpmāk visām Kurzemes un Zemgales pilsētām piešķīra Jelgavas tiesības (atskaitot Jēkabpili).

Pirms 405 gadiem (1616. gadā)

Pēc hercoga Vilhelma padzīšanas no Kuldīgas daļas pārvaldīšanas Jelgava uzskatāma par visas Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu.

Pirms 335 gadiem (1686. gadā)

Slavas dziesmu Jelgavai 200 pantos sacer Latīņu skolas rektors Kristiāns Bornmanis. Valda Bisenieka tulkotais atdzejojums latviešu valodā lasāms 2010. gadā izdotajā grāmatā “Senā Jelgava”.

Pirms 225 gadiem (1796. gada 6. martā)

Izdots rīkojums, ka katram pilsētā iebraukušajam zemniekam jānodod divi vidēja lieluma laukakmeņi ielu bruģēšanai. Tas bijis spēkā teju četras desmitgades – līdz 1832. gadam. Senais bruģis joprojām ir saglabājies vairākās Jelgavas ielās, piemēram, Vecpilsētas, Ausekļa un Vārpu ielā.

Pirms 220 gadiem (1801. gadā)

Imperators Pāvils I izdod rīkojumu uz “Academia Petrina” bāzes dibināt Jelgavas universitāti. Tā formāli pastāvēja vien 109 dienas, taču piecus gadus vēlāk – 1806. gadā – uz “Academia Petrina” bāzes tika dibināta Kurzemes guberņas Cildenā ģimnāzija.

Pirms 165 gadiem (1856. gadā)

Ar dzejnieka jelgavnieka Jura Alunāna “Dziesmiņu” publicēšanu uz sabiedriskās skatuves uznāk jaunlatvieši, kuru kustības idejas pārstāvēja vairāki “Academia Petrina” absolventi. Savukārt kādu laiku vēlāk J.Alunāna brāļadēls teātra tēvs Ādolfs Alunāns, sava tēvabrāļa iedvesmots, jaunlatviešu idejas, piemēram, latviešiem izglītoties, atbrīvoties no dažādiem aizspriedumiem un gara tumsības, pauda caur savām lugām.

Pirms 100 gadiem (1921. gadā)

Stacijas laukumā uzstāda akmeni 1919. gadā 30 boļševiku nošautajiem pilsētas iedzīvotājiem, no kuriem vairākums bijuši vācu tautības.

Pirms 65 gadiem (1956. gada 29. oktobrī)

Pieņemts lēmums atpakaļ uz Jelgavu no Rīgas pārcelt Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, uzsākot arī Jelgavas pils atjaunošanu. Visu fakultāšu pārcelšanās ilga no 1957. līdz 1964. gadam, un arī šobrīd Latvijas Lauksaimniecības universitāte par savām mājām sauc Jelgavu, bet universitātes centrālā ēka ir Jelgavas pils.

Pirms 20 gadiem (2001. gada 16. novembrī)

Pēc rekonstrukcijas atklāj Lielupes tiltu, ko rotā tēlnieka Gļeba Panteļejeva tēlniecības objekti “Zemgales piktogrammas”.

Jāpiebilst, ka ik gadu, pārskatot pilsētas vēsturi, atceramies ne vien notikumus, bet arī personības. Zīmīgas jelgavnieku gadadienas arī 2021. gadā apkopotas Jelgavas pilsētas bibliotēkas sagatavotajā Novadnieku kalendārā. Tā, piemēram, šogad aprit 100 gadi, kopš Jelgavā dzimusi slavenā mūziķe, komponiste un pianiste Elga Igenberga (1921–2003), latviešu botāniķe profesore Ella Muižarāja (1921–2020), pirms 150 gadiem dzimis otrais Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals. 2021. gadā 80 gadu jubilejā sveiksim mākslas zinātņu goda doktoru Imantu Lancmani (1941), gleznotāju un pedagogu Uldi Rogu (1941), 85 gadu jubilejā – tēlnieci Rasu Kalniņu-Grīnbergu (1936), kā arī atcerēsimies par citiem izciliem jelgavniekiem. Novadnieku kalendārs pieejams bibliotēkas mājaslapā.

Foto: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Nacionālā enciklopēdija, Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka un no J.Voicehoviča personīgā arhīva

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē