Jaunumi

Pirms 15 gadiem ar plānu iekarot Krievijas tirgu un izmantot mūsu valstī lētāku darbaspēku Jelgavā tika atklāta SIA “AKG Thermotech­nik Lettland” rūpnīca. Kā atzīst uzņēmuma direktors Gerhards Ricmans, neviens no šiem plāniem nav īstenojies – uzņēmums Krievijas tirgum produkciju vairs nepiegādā, arī darbaspēka izmaksas Latvijā gadu no gada pieaug. “Mūsu sākotnējie mērķi neīstenojās, taču, iespējams, no tā mūsu uzņēmums ir tikai ieguvis, jo šobrīd “AKG Thermotechnik Lettland” ir Vācijas uzņēmumu grupas “AKG” paraugrūpnīca, kas strādā ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Mēs jau sen vairs nemeklējam lētāko darbaspēku – uzņēmuma lielākā vērtība ir katrs tās darbinieks, un tieši šī atšķirīgā uzņēmuma filozofija mums ļauj ne tikai stabili noturēties tirgū, bet arī izvērst pat visai uzņēmumu grupai neraksturīgus un vērienīgus attīstības plānus,” saka G.Ricmans.

2005. gadā Jelgavā, Aviācijas ielā, kur līdz tam pletās vecie notekūdeņu attīrīšanas nosēdlauki, darbu sāka Vācijas uzņēmumu grupas “AKG” meitasuzņēmuma SIA “AKG Thermotechnik Lettland” jaunuzceltā rūpnīca, kurā šobrīd ražo radiatorus un dzesējošās sistēmas tādiem pazīstamiem tehnikas zīmoliem kā “Caterpillar”, “CNH”, “Volvo CE”, “Hamm”, “Komatsu”, “Daimler”, “Jungheirich”, “Atlas Copco”, “Kaeser Kompressoren” un daudziem citiem. Darbu uzņēmums sāka ar 50 darbiniekiem, taču jau pēc gada solīja nodrošināt 150 darba vietas, bet vēlāk strādājošo skaitu pat dubultot. Tāpat tika solīts dubultot sākotnēji paredzētos ražošanas apjomus – 50 000 radiatoru gadā. “Šie plāni ir pilnībā īstenoti – uzņēmumā šobrīd strādā 295 darbinieki, un gadā saražojam vairāk nekā 100 000 dzesēšanas iekārtu. Pēc saražotā produkcijas apjoma esam “AKG” grupas līderi Eiropā, taču rūpnīcas gada apgrozījums, kas ir 33 miljoni eiro, šobrīd mums vēl neļauj ieņemt līdera pozīcijas, jo pagaidām viena ražotne Eiropā un ražotnes ASV to pārspēj,” atzīst G.Ricmans.

Tiesa, jau pēc gada vai diviem arī apgrozījuma ziņā uzņēmums paredz kļūt par līderi “AKG” grupas rūpnīcu vidū Eiropā. “Jau šoruden, svinot ražotnes 15 gadu jubileju Jelgavā, mēs atklāsim divas jaunas rūpnīcas,” tā G.Ricmans.

Investējot 30 miljonus, rudenī atklās divas jaunas rūpnīcas

Gadu gaitā attīstot ražošanu, uzņēmums jau aplēsa nepieciešamību paplašināt rūpnīcu. Tika plānots būvēt jaunu ražotnes cehu, taču situācija pavērsās citādāk. “2016. gadā, novērtējot mūsu darba rezultātus, “AKG” īpašnieks pieņēma visai uzņēmumu grupai neraksturīgu lēmumu – iegādāties blakus esošās “AMO plant” rūpnīcas jau uzbūvētās ēkas. Kāpēc tas ir neraksturīgs lēmums? Tāpēc, ka ierasti “AKG” savas rūpnīcas izvieto un ražotnes paplašina tur, kur ir mūsu produkcijas klienti, – Vācijā, ASV, Brazīlijā, Ķīnā, Turcijā, Indijā, šobrīd rūpnīca tiek būvēta arī Meksikā. Taču Latvijā tobrīd mums nebija neviena klienta – mūsu produkcija 100 procentu apmērā tika eksportēta. Nebija īstenojies arī īpašnieku plāns Jelgavā saražoto eksportēt uz Krieviju. Līdz ar to šī lēmuma vienīgais arguments bija augstie darba rezultāti, ko jau gadiem ar savu darbu notur mūsu rūpnīcas darbinieki, saražoto galvenokārt eksportējot uz Eiropu,” stāsta G.Ricmans. To apliecina arī fakts, ka Jelgavas ražotne ieguvusi pasaulē lielākā celtniecības tehnikas ražotāja “Catapillar Inc.” Platīna izcilības apliecinājumu, ko līdz šim Eiropā saņēmis vēl tikai viens piegādātājs.

Taču, arī nopērkot bijušo “AMO plant” ražotni, vēl nebija plāna Jelgavā izveidot divas jaunas rūpnīcas. “Bija skaidrs, ka jaunās telpas apgūsim pakāpeniski. Zinājām, ka daļā ražotnes izveidosim jaunu rūpnīcu, kas būs identiska tai, kas jau Jelgavā darbojas. Pārējās telpas paredzējām izmantot noliktavas vajadzībām,” stāsta uzņēmuma finanšu direktors Kaspars Mazapšs.

Tomēr, pēdējo gadu laikā investējot 30 miljonus eiro, rudenī Jelgavā tiks atklātas divas rūpnīcas. “Vienai rūpnīcai būs pilnīgi jauns segments – ražosim produktu, ko līdz šim visa uzņēmumu grupa savām dzesēšanas iekārtām iepirka no citiem piegādātājiem. Tā būs alumīnija profilu ražotne. Lai saražotu mūsu galaproduktu, līdz šim esam iepirkuši ap 400 dažāda veida un formas alumīnija profilus, taču, atklājot rūpnīcu Jelgavā, šo komponenti pilnībā visām “AKG” grupas rūpnīcām Eiropā varēsim nodrošināt paši,” stāsta K.Mazapšs.

Viesstrādniekiem – kategorisks nē!

Uzņēmums prognozē, ka pēc jauno rūpnīcu atklāšanas tam būs nepieciešami ap 100 jaunu darbinieku. “Alumīnija profilu ražotne būs gandrīz pilnībā automatizēta, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, un tās darbības nodrošināšanai nevajadzēs daudz cilvēku, taču jaunajā cehā, lai tas strādātu ar pilnu jaudu, būs nepieciešami ap 90 jaunu darbinieku,” skaidro K.Mazapšs.

Laikā, kad lielākā daļa darba devēju sūkstās par darbaspēka trūkumu, “AKG Thermotechnik Lettland” tam pamatojumu neredz un pat neapsver iespēju darbaspēku ievest. “Esam kategoriski pret viesstrādniekiem. Jelgavā ir 60 000 iedzīvotāju, un es neticu, ka mēs savā pilsētā nevaram atrast vēl 100 cilvēkus, kuru dzīves mērķi un filozofija būtu vienota ar mūsu uzņēmuma redzējumu, kas saskatītu sevi kā daļu no uzņēmuma, kura galvenais mērķis ir abpusēji izdevīga ilgtermiņa sadarbība,” spriež G.Ricmans.

K.Mazapšs atklāj, ka šobrīd Jelgavas uzņēmumā strādā trīs cilvēki ar Vācijas pasi – viens no viņiem Latvijā dzīvo jau 20 gadu, bet G.Ricmans ar kundzi par savām mājām Jelgavu sauc jau 15 gadu. “Vēl pie mums strādā viens Indijas pilsonis, taču arī viņš šeit nav ieradies kā viesstrādnieks – viņš uzņēmumam pievienojās pēc Tehniskās universitātes absolvēšanas,” skaidro K.Mazapšs.

Uzņēmuma direktors papildina: “Protams, ikviena uzņēmuma mērķis ir pelnīt naudu, taču, kā jau teicu, mūsu filozofija ļoti pamatīgi atšķiras no daudzu citu uzņēmumu filozofijas, un tas ir nevis “AKG” grupas redzējums, bet gan mūsu pašu gadu gaitā izveidojies modelis Jelgavas uzņēmumā. Mēs aiz skaitļiem un “Excel” tabulām redzam cilvēku, savu darbinieku, mēs neizejam uz ātru peļņu, mūsu mērķis ir stabils darbs ilgtermiņā. Tieši tāpēc katrs darbinieks, kurā mēs ieguldām savu laiku un resursus, mums ir svarīgs. Mūsu darbs ir ļoti specifisks, katrs darbinieks izaug mūsu uzņēmumā, mēs katram nodrošinām pilnu apmācību ciklu, tieši tāpēc esam ieinteresēti tikai ilgtermiņa sadarbībai. Ar viesstrādnieku tas nav iespējams – te viņš ir, un te viņa jau vairs nav. Viesstrādnieks ir orientēts uz īslaicīgu sadarbību.”

Ilgtermiņa sadarbību apstiprina arī skaitļi – vismaz 10 procenti no uzņēmuma darbiniekiem te strādā kopš ražotnes atvēršanas, kad tajā bija 50 darbinieku. “Un rādītājs būtu vēl lielāks, ja ņemtu vērā, ka šo 15 gadu laikā daļa darbinieku ir sasnieguši pensijas vecumu un devušies pelnītā atpūtā. Darbinieku rotācija mums ir salīdzinoši neliela, un mēs noteikti neesam to metālapstrādes uzņēmumu lokā, kur darbinieki labākas dzīves meklējumos klejo no viena uzņēmuma uz citu. Protams, ik pa laikam mums pievienojas kāds jauns darbinieks, kurš atnācis no citas pilsētas ražotnes, kur, iespējams, viņam nav vedusies sadarbība ar darba vadītāju,” stāsta K.Mazapšs.

Tāpat uzņēmums ik vasaru iesaistās skolēnu nodarbinātības pasākumā, un šobrīd tajā dažas stundas nedēļā pat visu gadu strādā viens skolnieks. Arī studentiem tiek dota iespēja, ja vien tas netraucē mācībām, konkrētas stundas nedēļā strādāt uzņēmumā. “Arī tā mēs audzinām mūsu topošos darbiniekus,” piebilst K.Mazapšs.

Augļudārzs aiz rūpnīcas un veselības veicināšanas speciālists uz pilnu slodzi

Kā saka rūpnīcas direktors, pieņemot darbā jaunu cilvēku, ar katru tiek rīkotas vismaz trīs pārrunas. Turklāt primāri nevis lai uzņēmuma vadība vērtētu viņa spējas, bet gan lai potenciālais darbinieks varētu labāk izprast uzņēmumu un gūtu pilnīgu pārliecību, ka tas saskan ar viņa dzīves mērķiem. “Protams, mums ir svarīgi, ko cilvēks ir darījis līdz šim un kādas ir viņa prasmes, taču daudz būtiskāk par jau apgūto mums ir izprast cilvēka skatījumu uz dzīvi un viņa nākotnes mērķus. Tieši tāpēc, ja atrodam kopīgu valodu, darbā pieņemsim cilvēku, kuram nav vajadzīgo prasmju, jo mēs zinām, ka tās viņš pie mums apgūs, jo katrs darbinieks uzņēmumā iziet pilnu apmācību ciklu. Nevienā skolā un arī nevienā citā uzņēmumā nemāca strādāt pēc tādiem standartiem, kādi ir pie mums,” skaidro G.Ricmans.

Potenciālajam darbiniekam ir tikai viens tabu – “AKG Thermotechnik Lettland” darbā nepieņems smēķētāju, jo viens no uzņēmuma vadmotīviem ir veselīgs dzīvesveids. “Izņēmums varētu būt solījums smēķēšanu atmest, ko pēc tam pārbaudīsim,” piebilst G.Ricmans.

To, ka uzņēmumā strādājošo veselība nav tikai sauklis, apliecina virkne aktivitāšu, ko tas saviem darbiniekiem nodrošina. Piemēram, tiek finansēta iespēja apmeklēt peldbaseinu, fitnesa zāli, divas reizes nedēļā uzņēmuma telpās ir iespēja piedalīties vingrošanas nodarbībā, ir arī veselības apdrošināšana. Turklāt uzņēmumā uz pilnu slodzi strādā veselības veicināšanas speciālists, kas pēc izglītības ir kardiologs un kura galvenais uzdevums ir mudināt darbiniekus pievērsties veselīgam dzīvesveidam.

Lai darbinieki domātu arī par veselīgu uzturu, uzņēmums dekoratīvo koku stādījumus aiz rūpnīcas nomainījis pret augļudārzu. “Praktiski un veselīgi! Sākumā sastādījām ābeles, bet nu jau tur aug arī bumbieres, plūmes, ogulāji. Tiklīdz dārzs dos augļus, tos varēs baudīt ikviens mūsu darbinieks,” stāsta K.Mazapšs.

2017. gadā Zemgales Olimpiskajā centrā “AKG Thermotechnik Lettland” atklāja “MedX training” trenažieru zāli, kas izveidota pēc vācu sistēmas un orientēta uz veselības uzlabošanu. Treniņi katram interesentam notiek pēc individuāli izstrādātas fizioterapeita programmas, ļaujot nostiprināt un attīstīt muskulatūru. Pavisam trenažieru zālē ir 14 dažāda veida iekārtas, kas paredzētas spēku attīstošiem treniņiem – kāju, roku, vēdera un muguras muskuļiem, tajā skaitā arī dziļās muskulatūras nostiprināšanai. “Zāli apmeklē arī mūsu darbinieki, taču jau sākotnēji mēs to radījām ar domu, ka tā būs pieejama ikvienam pilsētas iedzīvotājam. Tieši tāpēc meklējām sadarbību ar Zemgales Olimpisko centru, lai zāle atrastos vietā, kas ir pieejama ikvienam,” skaidro G.Ricmans.

Mēs esam jelgavnieki, tāpēc gribam dot savai pilsētai

“Ja neskaita laiku, ko līdz 19 gadu vecumam pavadīju vienā Vācijas pilsētā, Jelgava ir pilsēta, kur no sava apzinīgā mūža esmu dzīvojis visilgāk, tieši tāpēc es jūtos kā pilntiesīgs jelgavnieks. Te ir manas mājas, te ir mans darbs, te ir mana dzīve. Un, ja vien man kā uzņēmējam ir iespēja piedalīties pilsētas dzīvē, es to vienmēr cenšos darīt. Man gribas dod savai pilsētai! Šī iemesla dēļ mēs savulaik gājām pie pašvaldības un jautājām, kā mēs pilsētai varam palīdzēt, un tā atradām vairākus, manuprāt, nozīmīgus projektus, kurus sākotnēji pilsētā izdevās ieviest ar mūsu atbalstu,” stāsta G.Ricmans.

Vispirms tas bija projekts “Miniphanomenta” ar 52 aizraujošiem eksperimentiem, skolēnus iespējami agrā vecumā iepazīstinot ar tehnikas norisēm, lai attīstītu viņu pētnieciskās prasmes un interesi par dabaszinātnēm. Tāpat uzņēmums atbalstīja “FasTracKids” pirmsskolas izglītības programmas ieviešanu pilsētā, kas inovatīvā un uz tehnoloģijām balstītā veidā ļauj attīstīt līderisma un dzīves prasmes bērniem. “Šīs abas metodes Latvijā bija jaunas, taču Vācijā labi pazīstamas. Mēs devām stimulu, un šobrīd tas pilsētā turpinās jau ar simtprocentīgu pašvaldības atbalstu. Tas nozīmē, ka mūsu devums bija tā vērts,” saka G.Ricmans.

Vēl uzņēmums pilsētā ir atbalstījis bērnu un jauniešu regbija klubu, boksa klubu, savulaik arī futbola klubu. Vairākus gadus uzņēmums atbalsta Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēnus vācu valodas apguvē.

“Mēs esam uz palikšanu Jelgavā – to sakām ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem. Mēs augam un attīstāmies kopā ar savu pilsētu. Es labi atceros laiku, kad nu jau vairāk nekā pirms 15 gadiem pirmo reizi ierados Jelgavā. Tā bija ļoti industriāla pilsēta – pelēki industriāla. Šobrīd Jelgavas seja ir stipri mainījusies. Jā, tā joprojām ir spēcīga industriāla pilsēta, bet noteikti ne pelēka. Es vienmēr īpaši izceļu Pasta salu un krastmalu, kas tagad Jelgavai piešķir pavisam citus vaibstus,” tā G.Ricmans.

Foto: Jelgavas pilsētas arhīvs

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē