Jaunumi

Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra „Kultūra” piedāvā 11. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla ietvaros 18. martā 19.00 Horvātijas Nacionālā baletu.

Horvātijas Nacionālā teātra (HNT) Splitā balets dibināts 1893.gadā. Tomēr sākumā teātrī tika izrādītas tikai operas un drāmas. Pirmās baleta izrādes notika 1921.gadā, kad teātrī viesojās Milānas baleta trupa. Trīsdesmitajos gados tika atvērta pirmā baleta skola, kas kļuva par baleta trupas kodolu. Baleta trupu 1940.gadā nodibināja pasaulslavenā balerīna Ana Roje. Pabeigusi izglītošanos Zagrebā un Londonā, viņa atgriezās dzimtajā Splitā, un sākās baleta zelta laikmets gan Splitā, gan Horvātijā.

Kopā ar savu partneri un vīru Oskaru Harmošu Ana Roje atvēra starptautiski atzītu baleta skolu. Viņiem abiem izdevās iegūt starptautisku atzinību un viņu unikālā māksla kļuva slavena visā pasaulē. Kopš tā laika Horvātijas Nacionālā teātra balets Splitā darbojas aktīvi un līdz šim ir iestudējis lielāko daļu standarta klasisko baletu, kā arī daudzas horvātu komponistu kompozīcijas, no kurām dažas tika izrādītas pirmo reizi. Trupas repertuārs ir reizē klasisks un moderns. No 2000. līdz 2002.gadam tā mākslinieciskais vadītājs bija portugāļu horeogrāfs Gažiks Ismailjans. Tajā laikā HNT baleta trupa izrādīja četras pilna apmēra modernas kompozīcijas, kuru horeogrāfs bija Gažiks Ismailjans (Citadele, Kazino Paradis, Fado, No fado līdz tango), kuras visas izpelnījās kritiķu atzinību. 2002.gadā par Splitas HNT baleta māksliniecisko vadītāju kļuva slavenā horvātu primabalerīna Almira Osmanoviča. Kopš tā laika Splitā lieliski atjaunotas klasiskā baleta tradīcijas un patlaban tā repertuārā ir tādi baleti kā Silfīdas, Kadeta deja, Riekstkodis un Dons Kihots. Šā gada 17.februārī paredzēta Gulbju ezera pirmizrāde.

Pēdējā laikā kompānija viesojusies ārvalstīs ar modernā repertuāra izrādēm – Izraēlā (Karmielas starptautiskais dejas festivāls), Vācijā (Pfalcbau teātra atklāšana Ludvigshāfenas sezonā), Itālijā (Prato), Spānijā (Madrides starptautiskais dejas festivāls), Slovēnijā (Slovēnijas Nacionālajā teātrī Maroborā) … un saņēmusi augstu kritikas novērtējumu.

Jelgavas kultūras namā Splitas HNT balets sniegs šādu programmu:
1. daļa. „Kāzas – Daissa, austrumos no Ēdenes”

Horeogrāfs un direktors – Staša Zurovačs
Mūzika – Žans-Marks Zelvers
Scenogrāfs – Slavens Raoss
Kostīmu māksliniece – Katarina Radoseviča Galiča
Apgaismojums – Srdjans Barbaričs, Staša Zurovacs
Skaņu režisors – Ivica Biličs
Mūzika no kompaktdiskiem:
“LA KUMPANIA ZELWER” – “DAÏSSA”
“BRATSCH” – “NOMADES EN VOL”
“JEAN – MARC ZELWER” – “ZIRKUS PRIMITIF OPERA”
“BRATSCH” – “GYPSY MUSIC FROM THE HEART OF EUROPE”

Daissa, austrumos no Ēdenes ir Horvātijas labākā jaunā horeogrāfa Stašas Zurovaca darbs. Sākotnējo iedvesmu tam deva Žana Marka Zelvera mūzika, kas sakņojas čigānu un ebreju etniskajās melodijās, un stāsts no Staļina dibinātā Padomju Savienības Ebreju autonomā reģiona Birobidžanas. Ar Zelvera mūzikas trakajiem, neprātīgajiem ritmiem pildītā izrāde nes siltu, cilvēcīgu vēsti, kaut arī tās drūmā gaisotne asociējas ar traģiskiem notikumiem cilvēces vēsturē – karu, deportāciju un vardarbību.

S t a r p b r ī d i s

2. daļa. „ADEUS”
Horeogrāfs – Gažiks Ismailjans
Mūzika – Madredeus
Kostīmu mākslinieks – Paskale Moselmans
Scenogrāfs – Gažiks Ismailjans
Apgaismojums – Zorans Mihanovičs, Gažiks Ismailjans
Dejotāji – Albina Rahmatuļina, Saņa Ņeveščaņina, Nonna Cinicina, Daniels Jagars, Nikša De Marki, Remuss Dimašs
Portugāļu horeogrāfa Gažika Ismailjana baleta kompozīcijas Adeus pirmizrāde notika 2002.gada 25.janvārī un tā bija daļa no baleta triptiha Kaisles fado. Ar portugāļu grupas Madredeus mūziku tas ir stāsts par kaisli, mīlestību, vilšanos, viltu un atriebību.
Biļešu cenas: Ls 5.00, 4.00, 3.00, 2.50
Kases tālrunis: 3084679

No 16.marta līdz 22.martam Latvijā – Rīgā, Krustpilī, Valmierā, Preiļos, Daugavpilī un Jelgavā notiks 11.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls.

Šogad arī tiks atspoguļota dejas māksla visā tās daudzveidībā, ko raksturo festivāla moto “No klasikas līdz avangardam”.

Festivālā piedalīsies klasiskās un mūsdienu dejas mākslinieki no ASV, Nīderlandes, Spānijas, Japānas, Horvātijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas. Šogad baleta festivāla patrons ir Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš.

Patiesā cieņā,
Ivars Pirvics
JPPA „Kultūra”
Projektu vadītājs