Projektā plānotās aktivitātes – Jelgavas pilsētas pašvaldībai:

http://www.integratedstormwater.eu/

Projektā sasniegtie rezultāti

Lai izveidotu kvalitatīvu un drošu pilsētvidi un veicinātu pilsētas ilgtspēju efektīvai lietus ūdens apsaimniekošanai, Jelgavas pilsētas dome, īstenojot Centrālās Baltijas jūras reģiona projektu iWater ir veikusi pilsētvides plānošanas procesu pilnveidi, attīstot integrētu un daudzfunkcionālu lietus ūdens pārvaldības modeli pilsētā.

Ņemot vērā minēto tika izstrādāts integrētas lietus notekūdeņu apsaimniekošanas plāns Jelgavas pilsētas izvēlētai pilotteritorijai – Garozas ielas rajonam, kurš pieguļ Svētes upes sateces baseinam un tuvākajā nākotnē piedzīvos pārmaiņas, tādējādi kļūstot saistošākam arī uzņēmējdarbībai. Plāna izstrādes procesā ir veikta lietus ūdens novadīšanas sistēmas tehniskā izpēte, novērtējot šā brīža situāciju un modelējot situācijas, lai saprastu applūšanas riskus, kā arī izstrādāti iespējamie risinājumi un aprēķini efektīvai lietus ūdens uzkrāšanai un novadīšanai.

Izstrādātais rīcības plāns integrētas lietus ūdens pārvaldības nodrošināšanai tiek izmantots Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība”, kuras viena no funkcijām ir Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas uzturēšana sanitārā kārtībā un tīrībā,  ikdienas darbā plānojot lietus ūdens apsaimniekošanas pasākumus un īstenojot risinājumus lietus ūdens akumulēšanai un novadīšanai. Rīcības plānā analizētie dati  tāpat tiek ņemti vērā, veicot arī degradēto teritoriju attīstības projektu izstrādi un īstenošanu, izstrādājot priekšlikumus lietus ūdens savākšanas un novadīšanas risinājumiem. Tādējādi tiek nodrošināta projekta rezultātu izmantošana un publiska pieejamība nākotnes projektos pilsētvides attīstībai un sakārtošanai.

Projekta ietvaros tika veikta arī lietus ūdens kanalizācijas un meliorācijas sistēmas hidroloģiskā modelēšana Garozas ielas rajonā, kas, pateicoties iekļautajam digitālajam virsmas modelim ļauj identificēt zemās vietas, ko neaptver esošā lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēma, kā arī noteikt, kur nepieciešama līmeņa paaugstināšana, decentralizētie risinājumi vai esošās sistēmas pārkārtošana.

Modelis ļaus dinamiski modelēt (analizēt laika griezumā) ūdens līmeni un tā caurplūdumu dažādos sistēmas posmos un dažādos lietusgāžu, sniega kušanas scenārijos. Savukārt  apbūves scenārijos tas ļaus noteikt applūstošās teritorijas un kritiskos sistēmas posmus, kā arī ar applūšanu saistītos zaudējumus. Perspektīvā modelis izmantojams, izvērtējot piedāvāto tehnisko projektu risinājumu efektivitāti un ietekmi uz sistēmas darbību kopumā (precizējot un detalizējot konkrētās vietas un risinājumus), kā arī integrējams ar lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmas reālā laika kontroles risinājumiem.  Līdz ar to tiks nodrošināta projekta rezultātu izmantošana un publiska pieejamība nākotnes projektos efektīvai lietus ūdens apsaimniekošanai pilsētvidē.

Būtisku ieguldījumu lietus ūdens apsaimniekošanā un pilsētvides sakārtošanā sniegs arī projekta ietvaros izstrādātie būvprojekti  “Zaļās infrastruktūras izveidošana Sniega ielas piegulošajās teritorijās” un “Virszemes notekūdeņu sistēmas sakārtošana Būriņu ceļa posmā no Blāzmas ielas līdz Zemgaļu ielai”, kuri paredz kompleksu pasākumu īstenošanu Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējuma samazināšanai pieguļošajās teritorijās.

Īstenojot izstrādāto būvprojektu “Zaļās infrastruktūras izveidošana Sniega ielas pieguļošajās teritorijās“  un “Virszemes notekūdeņu sistēmas sakārtošana Būriņu ceļa posmā no Blāzmas ielas līdz Zemgaļu ielai“ piedāvātos risinājumus tiks veikta dabiskās vides daļēja atjaunošana un zaļo risinājumu izmantošana teritorijā, kas mazinās applūšanas riskus un nodrošinās teritorijas pieejamību iedzīvotājiem. Būvprojekta risinājumi paredz atjaunot grāvju sistēmu caurplūdi ātrākai lietus ūdeņu novadīšanai Svētes upē, samazinot plūdu apdraudējumu. Vienlaikus paredzot teritorijas labiekārtojumu, kas ietver ne tikai lietus ūdeņu novadīšanu un akumulāciju, bet arī dabiskās vides pieejamību iedzīvotājiem (izveidojot pastaigu celiņu tīklu, pastaiga laipas, mitrājus, nosēdbaseinus un jaunus novadgrāvjus, kā arī veicot ainavas labiekārtojumu u.tml.).

Jelgavas pilsētas pašvaldība ir radusi iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu projektu līdzekļus abu būvprojektu īstenošanai, ko administratīvi īsteno Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība“.

Rezultātā uzlabotā teritorijas infrastruktūra būs pieejama pilsētas viesiem un iedzīvotājiem, tādējādi nodrošinot sasniegto projekta rezultātu izmantošanu un publisku pieejamību. 

Tāpat projekta ietvaros gūts ieskats un zināšanas par labās prakses piemēriem Somijā, Zviedrijā un citās Eiropas valstīs, kā arī iegūts sadarbības partneru tīkls konsultācijām nākotnes risinājumiem.

Projekta ietvaros izstrādātie materiāli ir pieejami iWater projekta mājas lapā, kur ikviens interesents un nozares profesionālis var iepazīties ar projekta ietvaros sasniegtajiem rezultātiem un izstrādātajiem inovatīviem lietus ūdens savākšanas un novadīšanas risinājumiem:  www.integratedstormwater.eu

Projekta aktualitātes uz 31.05.2018.

• No 05.02.2018. līdz 07.02.2018. Jelgavas pašvaldības pārstāvji piedalījās iWater 5. starptautiskajā pasākumā/konferencē, kas norisinājās Tartu pilsētā, Igaunijā. Starptautiskā pasākuma 1. dienā projekta partneri informēja par projekta īstenošanas gaitu un progresu plānoto rezultātu sasniegšanā. Visi projekta partneri, t.sk. arī Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāvji uzstājās ar prezentācijām par lietus ūdens apsaimniekošanas plāna izstrādes progresu un plānotajām būvniecības iecerēm Svētes upes baseinam pieguļošajā teritorijā efektīvai lietusūdens savākšanai un novadīšanai.  2. dienā   pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar izstrādātajām vadlīnijām integrētas lietusūdens pārvaldībai un izveidoto GAF rīka gala versiju Helsinku pilsētā. Turpinājumā projekta partneri izskatīja projekta ietvaros izstrādātos metodiskos materiālus integrētais lietusūdens pārvaldībai un sniedza priekšlikumus to uzlabošanai, lai varētu izmantot plānotajos projektu rezultātu izplatīšanas pasākumos un semināros.  Dienas beigās pasākuma dalībnieki apmeklēja Raadi pilotteritoriju Tartu pilsētā, kurā plānots īstenot projekta ietvaros izstrādātos risinājumus integrētai lietusūdens pārvaldībai. Savukārt konferences 3. dienā projekta vadošais partneris (Rīgas pilsētas dome ) prezentēja projekta īstenošana aktivitāšu kopējo progresu un paveiktos darbus. Tāpat visi projekta partneri diskutēja par to, kā tālāk organizēt projekta noslēguma konferenci un citus pasākumus, lai nodotu projekta laikā iegūtās zināšanas tālāk citām pilsētām.
• Projekta  iWater ietvaros tika veikts darbs arī pie lietus ūdens plānošanas instrumenta – “Zaļās zonas faktora” (GAF) iepazīšanas un pielāgošanas Jelgavas pilsētas pašvaldībā. 2017.gada 17.decembrī projekta grupas pārstāvji no Jelgavas pilsētas pašvaldības piedalījās darba grupas sanāksmē par “Rīgas pilsētas specifikai atbilstoša lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrāde un tā pielāgošana Rīgas pilsētas pašvaldībā”, kuras laikā projekta partneri diskutēja par GAF rīka potenciālu un izaicinājumiem rīka adaptēšanai atbilstoši vietējās vides prasībām.  Jelgavā GAF rīks testēts piecās (5) pilotteritorijās pilsētas centrā, identificējot esošos zaļās infrastruktūras plānošanas instrumentā noteiktos elementus (piemēram, saglabāti lieli koki labā stāvoklī, saglabāti nelieli koki labā stāvoklī, augļu koki vai ogu krūmi u.c.) tādā apjomā, kā to pieļauj izmantotie izejas dati. Jāpiebilst, ka precīzai visu esošās situācijas GAF elementu identificēšanai nepieciešami apsekojami dabā. Gūtās zināšanas un pieredze tiks izmantotas GAF rīka izstrādei un pielāgošanai Jelgavas pilsētā nākotnē.

• 2018.gada 20.aprīlī, norisinājās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta organizētais iWater projekta seminārs un lietusūdens plānošanas radošā darbnīca. Semināra laikā dalībniekiem tika sniegta informācija par iWater projekta rezultātiem – Rīgas un Jelgavas pilsētām izstrādātajiem integrētajiem lietusūdens pārvaldības plāniem un modeļiem, un labās prakses piemēriem par īstenotajiem lietusūdens risinājumiem Latvijā un ārvalstīs. Vienlaikus semināra laikā tika organizēta radošā darbnīca par Rīgas pilsētai izstrādātā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta (ZIPI) izmantošanu pilsētvides apzaļumoto teritoriju plānošanas procesā.
• Noslēdzot projekta īstenošanas aktivitātes, 7. un 8.maijā Rīgā un Jelgavā norisinājās starptautiskā iWater projekta noslēguma konference. Konferences pirmajā dienā projekta ārvalstu partneri no Somijas, Zviedrijas un Igaunijas klātienē tika iepazīstināti ar jau īstenotiem ilgtspējīgiem lietusūdens apsaimniekošanas risinājumiem Rīgas un Jelgavas pilsētu pašvaldību teritorijās. Konferences viesi apmeklēja arī iWater projekta pilotvietās Rīgā – Torņakalna apkaimē un Jelgavā – Svētes upes sateces baseina teritorijā, kur dabā iepazinās ar pilot vietu specifiku un to problemātiku, kā arī tika informēti par projekta ietvaros izstrādātajiem konceptuāliem ilgtspējīgiem lietusūdens pārvaldības risinājumiem. Savukārt otrajā dienā Rīgā norisinājās oficiālais iWater projekta noslēguma seminārs, kura ietvaros projekta partneri prezentēja nozīmīgākos sasniegtos rezultātus katrā projektā pārstāvētajā pilsētā – Helsinkos un Turku (Somijā), Jēvlē un Sēderhamnā (Zviedrijā), Tartu (Igaunijā), Rīgā un Jelgavā. Noslēguma seminārā ievadlekciju sniedza Grēningenes universitātes profesors Floriss Būgārds (Dr.ir. Floris Boogaard), skaidrojot labas lietusūdens pārvaldības lomu klimata pārmaiņu pielāgošanās kontekstā un iedvesmojot klātesošos dalīties pieredzē un sekot lietusūdens pārvaldības starptautiskās labās prakses piemēriem, kā arī apgūt un pārņemt izmantošanai ikdienas darbā lietusūdens plānošanas instrumentus, kas izstrādāti hidroģeoloģiski sarežģītajos Nīderlandes apstākļos, kur liela daļa valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa.
• 2018.gada 29.maijā Jelgavas pilsētas domē tika organizēts projekta ieinteresēto pušu tikšanās pasākums, kura ietvaros tika prezentēts izstrādātais lietusūdens apsaimniekošanas plāns Garozas ielas teritorijai un piedāvātie izbūves risinājumi lietusūdens akumulēšanai un applūšanas risku mazināšanai iedzīvotājiem Svētes upes baseinam  piegulošajās teritorijās, kas pavasara palu un intensīvu nokrišņu laikā regulāri applūst. Kā viens no būtiskākajiem sasniegumiem ir izstrādātais integrētas lietus notekūdeņu apsaimniekošanas plānu Jelgavas pilsētas izvēlētajai pilotteritorijai – Garozas ielas mikrorajonam, kurš tuvākajā nākotnē piedzīvos pārmaiņas un, domājams, kļūs saistošs uzņēmējdarbībai. Plāna izstrādes procesā ir veikta lietusūdens novadīšanas sistēmas tehniskā izpēte, novērtējot šī brīža situāciju, kā arī modelētas situācijas, lai saprastu applūšanas riskus, un piedāvāti iespējamie risinājumi un aprēķini efektīvai lietusūdens uzkrāšanai un novadīšanai. Izstrādātais plāns 2018.gada 15.maijā tika prezentēts Jelgavas pilsētas domes Tautsaimniecības attīstības un pilsētvides komitejā. Izstrādātais plāns ir pieņemts zināšanai ar ierosinājumu, izmantot izstrādāto lietusūdens apsaimniekošanas plānu turpmāko projektu un stratēģiju īstenošanai, kā arī pilotteritorijas apsaimniekošanā. Plānu izmantos arī kā vienu no pamatdokumentiem jaunā teritorijas plānojuma izstrādes procesā Jelgavas pilsētai. Būtisku ieguldījumu lietusūdens apsaimniekošanā un pilsētvides sakārtošanā sniegs arī projekta ietvaros izstrādātie būvprojekti  “Zaļās infrastruktūras izveidošana Sniega ielas piegulošajās teritorijās” un “Virszemes notekūdeņu sistēmas sakārtošana Būriņu ceļa posmā no Blāzmas ielas līdz Zemgaļu ielai”, kuri paredz kompleksu pasākumu īstenošanu Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējuma samazināšanai pieguļošajās teritorijās. Kā viens no priekšlikumiem Svētes upes applūstošajās pļavās ir izveidot atpūtas zonu, veidojot celiņu tīklu, koka laipas, pa kurām var pārvietoties gan palu laikā, gan arī tad, kad teritorija ir sausa. Jāpiebilst, ka Jelgavas pilsētas dome ir saņēmusi Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu abu būvprojektu realizācijai, specifiskā atbalsta mērķa 5.1.1. “Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētas teritorijās” ietvaros. Šobrīd norit finansējuma līguma saskaņošana ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru. Pēc tam sekos iepirkuma procedūras organizēšana plānoto būvdarbu veikšanai. Izbūves darbi, visticamāk, varētu sākties tikai nākamgad.
• Projekta ietvaros tika veikta arī lietusūdens kanalizācijas un meliorācijas sistēmas hidroloģiskā modelēšana Garozas ielas rajonā, kas, pateicoties iekļautajam digitālajam virsmas modelim ļauj identificēt zemās vietas, ko neaptver esošā lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēma, kā arī noteikt, kur nepieciešama līmeņa paaugstināšana, decentralizētie risinājumi vai esošās sistēmas pārkārtošana. Modelis ļaus dinamiski modelēt (analizēt laika griezumā) ūdens līmeni un tā caurplūdumu dažādos sistēmas posmos un dažādos lietusgāžu, sniegas kušanas scenārijos. Savukārt  apbūves scenārijos tas ļaus noteikt applūstošās teritorijas un kritiskos sistēmas posmus, kā arī ar applūšanu saistītos zaudējumus. Perspektīvā modelis izmantojams, izvērtējot piedāvāto tehnisko projektu risinājumu efektivitāti un ietekmi uz sistēmas darbību kopumā (precizējot un detalizējot konkrētās vietas un risinājumus), kā arī integrējams ar lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmas reālā laika kontroles risinājumiem. 

Informāciju sagatavoja
Attīstības un pilsētplānošanas pārvalde
Projektu vadības sektors
Tālrunis 63005472