Projekta mērķis ir Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.Projekta īstenotājs ir Zemgales plānošanas reģions. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar 21 Zemgales reģiona pašvaldību, t.sk. Jelgavas pilsetas pašvaldību, Bērnu sociālās aprūpes centriem un Valsts sociālās aprūpes centru “Zemgale”.

Projekta kopējās izmaksas ir  9 756 350,00 EUR, no kuriem 86,69% ir ESF līdzfinansējums (8 457 897,43 EUR) un 13,31% Valsts budžeta finansējums (1 298 452,57 EUR). Jelgavas valstspilsētas pašvaldība projekta ietvaros ir paredzējusi Jelgavas pilsētas pašvaldībā nodrošinātu “Atelpas brīža” pakalpojumus, ģimenes asistenta pakalpojumus un atbalsta grupu vecākiem, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, kā arī “sociālā mentora” pieejamību.

Projekta ietvaros Zemgales reģionā tiks īstenotas sekojošas aktivitātes:

Projekta Nr. 9.2.2.1./15/I/001 “Atver sirdi Zemgalē!” mērķis ir Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.

Mērķa sasniegšanai tiks īstenota virkne darbību: izvērtētas personu ar invaliditāti un ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu individuālās vajadzības un izstrādāti atbalsta plāni; izstrādāts detalizēts reģiona DI plāns, kurā izvērtēti esošie pakalpojumi un noteikti nepieciešamie uzlabojumi to optimālai attīstībai; izstrādāti bērnu aprūpes iestāžu un VSAC filiāles reorganizācijas plāni; sniegti sabiedrībā balstīti pakalpojumi personām ar invaliditāti; apmācīti speciālisti; izglītota un informēta sabiedrība.

Visas darbības tiks īstenotas ciešā sadarbībā ar projekta partneriem: 21 Zemgales reģiona pašvaldību (pēc 01.07.2021. administratīvi teritoriālās reformas – 6 Zemgales reģiona pašvaldībām), diviem valsts sociālās aprūpes centriem un deviņām bērnu aprūpes iestādēm (trīs no tām uz 01.01.2022. ir likvidētas).

Projekta rezultātā:

• 545 personām ar garīga rakstura traucējumiem, 630 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 276 ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiks veikts individuālo vajadzību novērtējums un izstrādāti atbalsta plāni.
• Izstrādāts viens reģiona deinstitucionalizācijas plāns un astoņi bērnu aprūpes iestāžu reorganizācijas plāni.
• 521 bērns ar funkcionāliem traucējumiem saņems sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tai skaitā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (465), dienas aprūpes centra (37) pakalpojumus, īslaicīgās aprūpes jeb “atelpas brīža” pakalpojumus (44) un sociālās aprūpes pakalpojumus (199).
• 351 persona ar garīga rakstura traucējumiem saņems sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus: aprūpi mājās un dienas aprūpes centros, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļos, īslaicīgu sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, individuālo atbalstu, atbalsta grupas un nodarbības. 53 personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas šobrīd dzīvo valsts sociālās aprūpes centros tiks sagatavotas patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.
• Pieaugs audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaits, un samazināsies bērnu skaits iestādēs.
• Speciālisti un sabiedrība kļūs zinošāka un iekļaujošāka pret personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Projekta ieviešanas laiks ir no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim.

Projekta kopējās izmaksas ir 9 756 350,00 EUR, no kuriem 86,69% ir ESF līdzfinansējums (8 457 897,43 EUR) un 13,31% Valsts budžeta finansējums (1 298 452,57 EUR).

Aicinām pieaugušos projekta dalībniekus izmantot atbalsta pakalpojumus

Projektā “Atver sirdi Zemgalē” ir iesaistījušies nedaudz vairāk kā 500 pieaugušo, kam invaliditāte noteikta garīga rakstura traucējumu dēļ. Šiem cilvēkiem projekta ietvaros ir veikts vajadzību izvērtējums un izstrādāts Individuālais atbalsta plāns. Diemžēl pakalpojumu saņemšanu uzsākuši  vien daļa no visiem iesaistītajiem dalībniekiem.

Aicinām dalībniekus nekavēties un pieteikties atbalsta pakalpojumu saņemšanai rakstot iesniegumu deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajam dienestam, jo projekta apmaksāti pakalpojumi būs pieejami  vairs vien līdz 31.08.2023.

Gadījumā, ja ir kādas neskaidrības par pakalpojumu iespējām, aicinām uzdot jautājumus  sava novada Sociālajam dienestam, projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītājai Dacei  Strautkalnei (kontaktinformācija: e-pasts: Dace.Strautkalne@zpr.gov.lv; tālr. 63021250; 28807929) vai lūgt draugu vai tuvinieku palīdzību.

Arī tiem projekta dalībniekiem, kas jau saņēmuši vai saņem piešķirtos pakalpojumus ir iespēja pārskatīt pakalpojumu klāstu un pieteikties papildus pakalpojumu saņemšanai, jo (BŪTISKI!) visi pakalpojumu skaita ierobežojumi ir atcelti un pakalpojumi pieejami neatkarīgi no iepriekš saņemtā atbalsta reižu skaita, specifikas un ilguma.

Tā, kā 16.06.2015. Ministru kabineta noteikumos 313 (tie ir noteikumi, kas nosaka kādu tieši atbalstu projekta dalībniekiem var sniegt un apmaksāt no Eiropas piešķirtā finansējuma) ir veikta virkne izmaiņu, kas būtiski palielina pieejamo atbalstu, tālāk uzskaitīsim, kādi pakalpojumi projekta dalībniekiem vispār var tikt piešķirti un apmaksāti.

Kādus atbalsta pakalpojumus projekta dalībnieki var saņemt?

1. Neierobežotu skaitu psihologa konsultācijas un citu speciālistu (fizioterapeita, ergoterapeita, mākslas terapeita, sociālā darbinieka u.c.)  konsultācijas un individuālo atbalstu;
2. Atbalsta grupu un grupu nodarbības;
3. Aprūpi mājās;
4. Dienas aprūpes centra pakalpojumu;
5. Specializēto darbnīcu pakalpojumu;
6. Grupu dzīvokļa pakalpojumu;
7. Īslaicīgās sociālās aprūpes jeb “atelpas brīža” pakalpojumu.

Kur un kādi pakalpojumi ir pieejami?

Jelgavas novadā:

• daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “Laipa” (adrese: Draudzības iela 3 – 1, Kalnciems, Kalnciema pagasts, Jelgavas novads) piedāvā dienas aprūpes centra, grupu dzīvokļa un specializēto darbnīcu pakalpojumus;

• sociālo pakalpojumu centrs “Zīle” (adrese: Celtnieku iela 12, Āne, Cenu pagasts, Jelgavas novads) piedāvā dienas aprūpes centra pakalpojumu;
• dienas aprūpes centrs “Upe” (adrese: “Lielplatones skola”, Lielplatones pagasts, Jelgavas novads).

Dobeles novadā:

• dienas aprūpes centrs “Solis” (adrese: Brīvības iela 11, Dobele, Dobeles novads);
• pašvaldības sociālā dienesta “Grupu dzīvokļi” ( adrese: Uzvaras iela 50, Dobele, Dobeles novads);
• specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centrs “Dare Audeamus” (adrese: Krišjāņa Barona iela 3, Dobele, Dobeles novads).

Bauskas novadā:

• daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “Sarkanā skola” (adrese: Bauskas iela 4, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts, Bauskas novads) piedāvā dienas aprūpes centra pakalpojumu;
• pašvaldības sociālā dienesta dienas aprūpes centrs Rundālē (adrese: “Saulaine 10”, Saulaine, Rundāles pagasts, Bauskas novads);
• pašvaldības sociālā dienesta dienas aprūpes centrs Bauskā (adrese: Rūpniecības iela 7, Bauska, Bauskas nov.);
• pašvaldības sociālā dienesta aprūpe mājās (adrese: Dzirnavu iela 1, Iecava, Bauskas novads)

Aizkraukles novadā:

• pašvaldības sociālā dienesta grupu dzīvokļi “Sproģu skola” (adrese: “Sproģu skola”, Sproģi, Zalves pagasts, Aizkraukles novads);
• grupu māja/dzīvokļi “Vīgante” (adrese: “Vīgantes pamatskola”, Staburaga pagasts, Aizkraukles novads);
• Vietalvas grupu dzīvoklis (adrese: Aveņu iela 2 – 2, Vietalva, Vietalvas pagasts, Aizkraukles novads);
• Pļaviņu dienas aprūpes centrs (adrese: Lielā iela 37, Pļaviņas, Aizkraukles novads);
• Sproģu dienas aprūpes centrs (adrese: “Bērnudārzs 2”, Sproģi, Zalves pag., Aizkraukles novads).

Jēkabpils novads:

• biedrības “Cerību sala” dienas aprūpes centrs “Cerība” (adrese: Brīvības iela 126, Jēkabpils, Jēkabpils novads);
• grupu māja “Saka” (adrese: Brīvības iela 286A, Jēkabpils, Jēkabpils novads);
• daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “Rosme” ar dienas aprūpes centra pakalpojumu un specializēto darbnīcu pakalpojumu (adrese: Jaunā iela 39I, Jēkabpils, Jēkabpils novads);
• dienas aprūpes centrs “Raksti” (adrese: Skolas iela 9A, Aknīste, Jēkabpils novads);
• pašvaldības sociālā dienesta grupu dzīvokļi “Dienvidi” (adrese: Skolas iela 9A, Aknīste, Jēkabpils novads);
• pašvaldības sociālā dienesta grupu dzīvokļi “Rīti” (adrese: “Rīti” – 1, Ancene, Asares pagasts, Jēkabpils novads).

Jelgavas Valstspilsēta:

• pašvaldības sociālo lietu pārvaldes dienas aprūpes centrs “Atbalsts” (adrese: Stacijas iela 13, Jelgava);
• pašvaldības sociālo lietu pārvaldes grupu dzīvokļi (adrese: Pulkveža Oskara Kalpaka iela 9, Jelgava)
• pašvaldības sociālo lietu pārvaldes dienas aprūpes centrs “Harmonija” (adrese: Lediņu ceļš 1, Jelgava);
• pašvaldības sociālo lietu pārvaldes specializētās darbnīcas (adrese: Stacijas iela 13, Jelgava)
• pašvaldības sociālo lietu pārvaldes DI Grupu dzīvokļi (adrese: Stacijas iela 13, Jelgava)

Virkne projektā iesaistīto dalībnieku jau izmanto piedāvātās iespējas un saņem psihologa, fizioterapeita, ergoterapeita, mākslas terapeita, sociālā darbinieka u.c. speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu, kā arī atbalsta grupu un grupu nodarbību pakalpojumus neierobežotā skaitā. Vēl daļa projekta dalībnieku sākuši izmantot grupu dzīvokļu, dienas aprūpes centru un specializēto darbnīcu pakalpojumus, bet projekta dalībnieki ar īpašo kopšanu – aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā un “atelpas brīža” pakalpojumu.

Aicinām projekta dalībniekus sazināties vai doties uz savas pašvaldības Sociālo dienestu un uzrakstīt iesniegumu, lai tie, kas vēl nav sākuši, uzsāktu saņemt pakalpojumus un tie, kas jau saņem vai saņēmuši, pārskatītu un papildinātu piešķirto pakalpojumu klāstu!

ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Vairāk informācijas: http://www.atversirdi.lv

Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

Komanda no DSPC “Laipa” saņem atzinību par dalību konkursā “Radošā Zemgale 2022”

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” un Zemgales uzņēmējdarbības centra pārstāvji 31.01.2023. apmeklēja Jelgavas novada daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru “Laipa”, lai pasniegtu pateicības rakstus un pārsteiguma balvas konkursa “Radošā Zemgale 2022” dalībnieku komandai, par izstrādāto reklāmas materiālu par tēmu “Ceļš uz Rundāles ūdensdzirnavām”.

Radošo darbu konkursu “Radošā Zemgale 2022” jauniešiem rudenī izsludināja Zemgales uzņēmējdarbības centrs. Lai veidotu iekļaujošu vidi darba tirgū, pasākumā tika dota iespēja piedalīties arī komandām no Zemgales sociālo pakalpojumu centriem ar iespēju brīvi izvēlēties jebkuru no uzņēmēju dotajiem konkursa uzdevumiem. Sociālo centru kategorijā dalībai konkursā sākotnēji pieteicās divas komandas no DSPC “Laipa” un viena no komandām rezultātā izstrādāja un iesniedza savu sagatavoto darbu – vides reklāmas plakāta dizainu uzņēmumam SIA “Rundāles ūdensdzirnavas”.

Jautāti, vai bija vērts piedalīties konkursā, visi trīs komandas dalībnieki vienā balsī atbild: “Bija.” Komanda sastāv no trīs dalībniekiem – komandas kapteines Egitas Kļaviņas un diviem komandas dalībniekiem Kristīnes Žukauskas un Māra Šveicara. Jautāju komandas kapteinei Egitai, ko viņai deva dalība konkursā. Egita pastāsta:  “Drosmi. Bija jāzvana uzņēmējam. Pašā sākumā ir uztraukums zvanīt, bet pēc tam aiziet,” viņa atzīst. Jautāta, kas viņai palīdzēja ar darba izstrādi, Egitas atbilde īsa: “Aija.”

DSPC “Laipa” sociālā darbiniece Aija Zosule pastāsta vairāk par to, kā notika radošā darba sagatavošana un ko dalībnieki ieguva: “Tā ir tā plānošana. Tikāmies otrdienās. No sākuma ir jāsazinās ar uzņēmēju. Tam komandas dalībnieki laipni deleģēja komandas kapteini. Tad bija jāpatrenē, kā zvanīs un ko prasīs. Piezvanīt ir liels izaicinājums, lomu spēles palīdzēja, kā to visu izdarīt. Tad izdomājam kopā nākošos darbiņus, kas pa nedēļu katram ir jāizdara. Daļu no darāmā varēja izdarīt paši, daļu individuālo darbu laikā (katram centra klientam ir savi individuālie darbi sociālā darbinieka vai nodarbību vadītāju vadībā, būtībā apmācības: kuram tās ir lasīt, rakstīt prasmes, datorprasmes, apgūt labāk gramatiku u.c. apmācību uzdevumi). Jaunums, ko apgūt bija Canva programma dizaina veidošanai. Vēl tika sadalīti objekti par kuru katrs meklēs informāciju – ūdensdzirnavas ar savu muzeju,  dzirnavu alus darītava un brīvā laika pavadīšana dzirnavu apkārtnē. Katram bija uzdevums sīkāk pameklēt, ne tikai viņu mājaslapā, bet vispār internetā; arī atsauksmes – labas, sliktas. Saprast, kas ir tas koncentrēti un kā to plakāta saturu varētu labāk veidot. Kristīne bija tā, kas visvairāk meklēja informāciju internetā un Māris rūpējās par kopējām tikšanās reizēm. Dalība šādā projektā, tas ir vesels tāds kopums, kur visāda veida prasmes tiek apgūtas, un pašdisciplīna, jo tas darbiņš bija jāizdara līdz galam.”

Sarunā radās arī nākamā ideja, kā jauniegūtās prasmes varētu būt noderīgas. Laipā tiek gatavoti daudz un dažādi produkti – ziepes, rokdarbi, māla trauki. Būtu nedaudz jāpamācās klāt fotografēt un reklāmas materiālus varētu sagatavot arī pašu darbnīcās darinātajiem darbiem, bet iegūtās prasmes noderētu jau nākamajiem konkursiem.

ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Vairāk informācijas: http://www.atversirdi.lv

Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

Foto: I.Kalnāja

Valentīndienas sarunas par seksualitāti

2023. gada 14. februārī, sakritības rezultātā arī dienā, kad sabiedrībā diezgan plaši tiek atzīmēta visu mīlētāju diena, patīkamā kafejnīcas gaisotnē un veidojot sarunām drošu vidi, aicinājām uz diskusiju vecākus, kam aug bērni/jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Sarunas tēma – bērnu un pusaudžu seksualitāte. Uz sarunu ieradās bērnu ar vieglākiem un smagākiem attīstības un/vai veselības traucējumiem vecāki, audžuvecāki, kā arī speciālisti, kas aprūpes iestādēs ikdienā rūpējas par bērniem ar smagiem multipliem (tai skaitā garīgās) attīstības traucējumiem.

Mūsu sabiedrībā ļoti lielai daļai vecāku runāt ar bērniem/jauniešiem par seksualitātes tēmu jau ir diezgan sarežģīti, bet ja bērnam ir attīstības un veselības traucējumi, šīs sarunas kļūst vēl grūtākas un izpratne, ko un kā darīt ir vēl mazāka. Tai pat laikā, lai šie bērni/jaunieši varētu veiksmīgi integrēties un iekļauties sabiedrībā, tai skaitā skolā un sabiedriskajā dzīvē, ir ļoti būtiski runāt un ieaudzināt bērniem sabiedrībā pieņemamu uzvedību un skaidru izpratni, par to, ko ir pieņemts uzskatīt par publisku, ko par privātu tēmu, izpausmi vai rīcību.

Es, savā personīgajā pieredzē gan darbā, organizējot pasākumus bērniem un pieaugušajiem ar garīgās veselības problēmām, gan vienkārši atrodoties sabiedrībā, esmu saskārusies ar situācijām, kur saistībā ar seksualitātes izpausmēm ir veidojušās konfliktsituācijas. Tāpēc šo un vairāku citu iemeslu dēļ, uzskatu, ka par seksualitātes jautājumiem ir nepieciešams runāt un diskutēt; apgūt zināšanas; apgūt veselīgas robežas un mācīt tās bērniem, lai nenodarītu pāri ne citiem, ne paši sev.

Diskusiju, 14. februārī Jelgavā, vadīja biedrības “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle un psiholoģe Inga Safina, kuras darba pieredze saistīta ar speciālās skolas audzēkņiem. Jautāju Ingai, kāpēc viņasprāt ir vajadzīgas šādas sarunas par seksualitāti.

Inga vēlējās uzsvērt, ka seksualitāte, pirmkārt, ir dabiska un neatņemama katra cilvēka un viņa dzīves daļa: “Tikšanās laikā dalībnieki dalījās pieredzē, izteica savu viedokli un pārdomas. Diskusija būtībā pieskārās virknei svarīgu akcentu seksualitātes jautājumā. Lai gan ir daudz mītu un nostabilizējušos stereotipu par seksualitāti, seksualitāte attiecas uz visiem cilvēkiem. Ārkārtīgi svarīgs seksualitātes  temats ir tiem cilvēkiem, kuru funkcionēšanu ietekmē jebkāda veida invaliditāte. Pieredze rāda, ka cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, seksualitāte tiek apskatīta un saistīta ar sava veida nemieru un uzskatīta kā nepiedienīga. Tomēr cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem ir tādas pašas vajadzības uz seksualitātes izpausmēm un intimitāti kā citiem; neskatoties uz to, ka viņiem var rasties grūtības dzīvot pilnvērtīgu seksuālo dzīvi pazeminātas pašefektivitātes dēļ, vāju seksuālās komunikācijas prasmju dēļ; kā arī var būt grūtības apgūt un iemācīties “sociāli pieņemamu” seksuālo uzvedību.

Vienīgā lieta seksualitātē, kas  ir vairāk vai mazāk dabīga, ir ķermeņa attīstība un augšana. Citādi seksuālā uzvedība lielā mērā ir mācību process. Cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem seksualitāte nav dabīgs process, viņiem ir nepieciešams specifisks atbalsts. Runāt par seksu, ir  veids kā izvairīties no problēmām, nevis tās radīt, jo seksuālā izglītība gandrīz nekad nenoved pie problemātiskas uzvedības, tieši pretēji, informācijas un zināšanu trūkums var radīt problemātisku uzvedību. Un attiecīgi, problemātisku uzvedību var risināt seksuālās izglītības ietvaros.

Viens īpaši svarīgs aspekts saistībā ar seksuālo izglītību ir tas, ka informēšana un izglītošana par ķermeni un seksualitāti, var pasargāt cilvēkus ar intelektuālās attīstības traucējumiem no vardarbības un izmantošanas. To var panākt ar mācību programmām, kas dod izpratni par ķermeni un māca jauniešus ar intelektuālās attīstības traucējumiem justies droši un nepieļaut nepiemērotus vai nevēlamus seksuālos kontaktus un/vai seksuālu izmantošanu pret sevi no citu jauniešu vai pieaugušo puses.”

Dažas diskusijas dalībnieku gūtās atziņas, ar kurām viņi labprāt dalījās pēc diskusijas:

“Cik svarīgi bērnam iemācīt, kas ir publisks un kas ir privāts, un ko katrā vidē var/nevar darīt. Un, cik ir svarīgi, ka, aprūpējot bērnu, visas iesaistītās personas ievēro noteiktās robežas.”

“Seksualitāte nav tikai par seksu. Mums, speciālistiem, ir jāizglīto bērni par privātumu, jāatrod aktivitāte, interese, kas aizrauj bērnu.”

“Seksualitāte ir jautājums, kas skar ikviena ikdienu. Tas sākās jau mazotnē un tam ir visciešākā saistība ar privāto un publisko robežu ievērošanu.”

“Šādas diskusijas/semināri ir ļoti būtiski un akūti nepieciešami. Kaut arī nav vienas atbildes uz visiem jautājumiem, tas rosina domāt, vērtēt un meklēt.”

“Šādas diskusijas ir ļoti nepieciešamas, jo paplašina redzes loku un sniedz jaunas zināšanas. Tās liek aizdomāties un analizēt savu rīcību, tās rezultātus, un meklēt vēlamo rīcības modeli, lai atrisinātu vai novērstu problēmsituācijas.”

Diskusijas vadītāja un biedrības “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle pauda savas pārdomas pēc diskusijas Jelgavā: “Tikšanās ar vecākiem un speciālistiem Jelgavā vēlreiz apliecināja, cik tēma “seksualitāte” ir aktuāla un visaptveroša. Jautājumi, praktiski katrai dalībniecei, bija unikāli, tikai viņas bērnam aktuāli. Paldies par darbīgumu, drosmi jautāt, uzdrīkstēšanos!”

Protams, ka sarunas dinamiku šādā formātā nosaka grupas dalībnieku atvērtības līmenis un gatavība izvirzīt jautājumus, par ko diskutēt. Vēlreiz paldies visām diskusijas dalībniecēm par iesaisti un ieguldījumu sarunā! Un, lai mums veidojas veselīgāka un iekļaujošāka sabiedrība, kopumā!

ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Vairāk informācijas: http://www.atversirdi.lv

SIF projektu “Atbalsts ģimenēm, kuras audzina jauniešus ar intelektuālās attīstības traucējumiem, seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības jomā” (proj.līg.nr.: 2022.LV/ĢDP_NVO/1), īsteno biedrība “Papardes zieds”. Vairāk informācijas: https://papardeszieds.lv/

Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

Foto: I.Kalnāja

Apmācības par ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanu bērniem

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros novembra – decembra mēnešos notika apmācības par ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanu bērniem. Apmācībās piedalījās Dobeles novada, Jelgavas novada un Jelgavas Valstspilsētas sociālo pakalpojumu sniedzēji, tai skaitā minētajās pašvaldībās deinstitucionalizācijas (DI) procesa ietvaros jaunizveidoto ģimeniskai videi pietuvināto pakalpojumu darbinieki.

Apmācības kopumā notika 8 dienas, lielākā daļa no tām klātienē. Apmācību dalībnieki apguva sekojošas tēmas:

• Bērnu ar traumatisku pieredzi aprūpe. Trauma un tās ietekme uz bērna attīstības vecumposmiem, smadzenēm, piesaisti un dzīvi. Piesaiste un tās nozīme, rūpējoties par bērnu ar traumatisku pagātni. Kā kļūt par kompetentu aprūpētāju emocionāli traumētam bērnam? Kā izmantot pieejamos līdzekļus, lai saprastu traumas ietekmi? Kā maksimāli palielināt bērna apzināto drošību un kāpēc tas ir tik svarīgi bērna adaptācijas posmā? Kā palīdzēt bērnam mazināt emociju uzplūdus un veidot saikni? Kā palīdzēt bērnam pārveidot uzvedības izpausmes, vienlaicīgi turpinot veidot saikni? Kā pieņemt attiecības, kas bērnam bijušas pagātnē? Jaunu, pozitīvu attiecību veidošana. Sadarbība ar bērna bioloģisko ģimeni. Kā palīdzēt bērnam izveidot pamatotu izpratni par viņa dzīvesstāstu. Kā un kāpēc runāt ar bērnu par viņa pagātni? Kā rūpēties par sevi, vienlaikus rūpējoties par bērniem? Starpinstitūciju sadarbības un komandas darba nozīme.
• Kaitējoša seksuāla uzvedība. Kas ir kaitējoša seksuāla uzvedība? Kas ir kaitējošas seksuālas uzvedības riska, aizsargājošie un uzturošie faktori? Kā savlaicīgi atpazīt riskus un uz tiem reaģēt? Kā veidot savstarpēju starpprofesionāļu darbu komandā? Kā veidot drošības plānus iestādē, kurā dzīvo un uzturas bērns, lai rīkotos un novērstu kaitējošas seksuālas uzvedības riskus?
• Jauniešu no ārpusģimenes aprūpes sagatavošana patstāvīgai dzīvei. Patstāvīgas dzīves uzsākšana. Traumas ietekme uz bērna attīstību un tālāku prasmju apguvi. Zaudējums un atšķirtība. Kāds ir jaunietis, kurš uzaudzis institucionālā aprūpes iestādē, sociālais portrets, vajadzības? Cieņa pret sensitīvu informāciju. Stratēģijas un metodika, lai uzlabotu patstāvīgas dzīves uzsākšanas procesu. Jaunieša līdzdalība patstāvīgas dzīves uzsākšanā un pakalpojumu izveidē.
• Pret bērniem vērstas vardarbības atpazīšana un profilakse. Vardarbības veidi. Kā atpazīt vardarbību? Palīdzība un profilakse vardarbībā cietušiem bērniem. Starpprofesionālā un starpinstitūciju sadarbība.

Dažu dalībnieku atziņas pēc apmācībām:

“Vispirsms ir jāveido attiecības ar bērnu un tikai tad jākoriģē viņa uzvedību.

Ir svarīgi veidot bērna dzīvesgrāmatu.

Ir vērtīgi turpināt mācīties arī tad, kad šajā jomā jau strādā,” apmācību dalībniece

“Uzsākot darbu ar emocionāli traumētiem bērniem ārkārtīgi svarīgi radīt drošus apstākļus un apmierināt bērna pamatvajadzības, lai mazinātu toksisko trauksmi un būtu vispār iespējams tālākais darbs ar bērnu.

Ir svarīgi veidot saikni ar bērnu, lai tālākajā darbā varētu mācīt bērnu atpazīt emocijas, runāt par tām un mazināt nepieņemamu bērna uzvedību.

Aprūpētājam ir svarīgi apzināties un pārstrādāt pašam savu traumatisko pieredzi, jo tā varētu kaitēt un traucēt saiknes veidošanā ar emocionāli traumētu bērnu un bērna aprūpē.” – apmācību dalībniece Baiba Lucaua-Makalistere

Virkne dalībnieku atzīst, ka pēc apmācībām labāk spēj izprast bērnu emocijas un apguvuši jaunas metodes veiksmīgākai nevēlamas uzvedības koriģēšanai. Tai pat laikā gribētos, lai vairāk apmācību dalībnieku dziļāk izprot piesaistes nozīmi un attiecību veidošanas ar bērnu nozīmi bērna aprūpē un disciplinēšanā.

Apmācības nodrošināja Atbalsta centrs “Tilts” un Latvijas pašvaldību mācību centrs.

ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Vairāk informācijas: http://www.atversirdi.lv

Foto: I Kalnāja

Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

29.12.2022.

Semināri pedagogiem, iekļaujošas un drošas vides veidošanai

Piecās Zemgales reģiona skolās, kas ir pieteikušās sadarbībai: Ozolnieku vidusskolā (Jelgavas novads), Dobeles Valsts ģimnāzijā, Griķu pamatskolā (Bauskas novads), Jēkabpils 3. vidusskolā un Zasas vidusskolā (Jēkabpils novads) 2022./23. mācību gada pirmajā pusē notiek Interaktīvi pasākumi, kurus finansē projekts “Atver sirdi Zemgalē”.

Pasākumi tiek īstenoti kā prakstiski semināri gan skolotājiem un skolas personālam, gan skolēnu klasēm vai klašu grupām. Ar praktisko semināru Jēkabpils 3. vidusskolā ir noslēdzies pedagogu un personāla semināru cikls visas piecās iesaistītajā skolās.

Pasākuma ietvaros, pedagogiem un skolas personālam tika piedāvāts praktisks seminārs/viedokļu apmaiņa “Efektīvas metodes skolēnu un skolotāju labbūtībai”, kuru vadīja  lietišķās uzvedības analīzes speciāliste, Viduskurzemes pamatskolas – attīstības centra direktore Ināra Oļena. Zviedrijas mākslas filmas “Cik brūklēņu ir pasaulē?” radītajā emocionālajā gaisotnē, pedagogiem bija iespēja ne tikai dalīties ar savu līdzšinējo pieredzi, saskaroties ar dažādības vadību, bet arī uzzināt praktiskas metodes, kas skolā ļauj veiksmīgi risināt šķietami problemātiskas situācijas.

JautājuInārai Oļenai, kāpēc bērniem ar dažāda veida traucējumiem ir  vajadzīga iekļaušana izglītībā un sabiedrībā kopumā; kā arī, kā kā veidojušās un kam palīdz viņas piedāvātās darba metodes:

“Spēja pieņemt un iekļaut bērnus un pieaugušus  cilvēkus ar dažāda veida traucējumiem parāda sabiedrības briedumu un demokrātijas pakāpi. Nav tāda – “mēs” un  “citādie”: patiesa demokrātija ir tad, kad ir tikai  MĒS. Bērnu, kam tiek diagnosticēti AST (autiskā spektra traucējumi) un UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms), skaits pieaug katru gadu. Mums (kā sabiedrībai) ir izvēle – iekļaut viņus vai atstumt.

Metodes, kuras prezentēju semināra dalībniekiem, pamatā ir balstītas uz funkcionālās uzvedības analīzes (ABA terapijas) pamatprincipiem un iegūtas 40 gadu pedagoģiskā darba, nepārtrauktas praktizēšanas un mācīšanās rezultātā. Teorija iegūta no apgūto apmācību lektoriem un grāmatām, bet īstenās atziņas un mācības no praktiskās darba pieredzes ar bērniem un viņu vecākiem. Aicinu pedagogus būt drosmīgiem, pamēģināt ko jaunu, nebaidīties kļūdīties! Piedāvātās metodes ir pārbaudītas un pielietojamas jebkurā izglītības iestādē. Ir ļoti svarīgi, lai tās tiktu mācītas topošajiem pedagogiem un viņi būtu gatavi nākotnes izaicinājumiem.”

Par ieguvumiem un pārdomām pēc semināra jautāju arī pedagogiem. Kāda skolotāja dalās savās pārdomās pēc dzirdētā:

“Es ieguvu ļoti vērtīgus praktiskus padomus un, piemēram, lielāku izpratni par pozitīvu/negatīvu pastiprinājumu un pozitīvu/negatīvu sodu izmantošanas ietekmi uz skolēnu un arī skolotāju labbūtību. Jāatzīst, ka klausoties lektori Ināru Oļenu, ļoti bieži “pieķēru sevi pie domas”, ka līdz šim esmu bieži pārpratusi un aplam izmantojusi tādas metodes kā ironija un sarkasms, savu nodarbību laikā, tāpēc apzinos, ka ir jāmaina, pirmkārt, sevi, lai varētu veiksmīgi sadarboties ar citiem. Redzētā filma bija patiesi aizkustinoša un pārdomas raisoša.”

Novērotais skolās sakrīt ar virknes skolotāju pausto, ka, lai varētu tiešām runāt par iekļaujošu izglītību bērniem ar uzvedības grūtībām un veselības traucējumiem,  ir nepieciešams lielāks atbalsts pedagogiem – atbalsta personāla un asistentu veidā, padziļinātu apmācību veidā pedagogiem, bieži tā ir nepieciešamība pēc arī materiāltehniskās bāzes papildināšanas un vides pieejamības uzlabošanas, kā arī bonusu sistēmas pedagogiem, kas strādā ar šādiem bērniem un vēl vesela virkne pilnībā neatrisinātu vajadzību. Bet kopumā, ļoti ceram, ka tomēr esam ceļā uz iekļaujošu sabiedrību.

ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Vairāk informācijas: http://www.atversirdi.lv.

Foto: I. Kalnāja

Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

Projekta “Atver sirdi Zemgalē”, vienošanās nr. 9.2.2.1/15/I/001, kopsavilkums

Saskaņā ar SAM MK grozījumiem, kas spēkā no 18.10.2022.

Projekta mērķis ir Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.

Mērķa sasniegšanai tiks īstenota virkne darbību: izvērtētas personu ar invaliditāti un ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu individuālās vajadzības un izstrādāti atbalsta plāni; izstrādāts detalizēts reģiona DI plāns, kurā izvērtēti esošie pakalpojumi un noteikti nepieciešamie uzlabojumi to optimālai attīstībai; izstrādāti bērnu aprūpes iestāžu reorganizācijas plāni; sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti; apmācīti speciālisti; izglītota un informēta sabiedrība.

Visas darbības tiks īstenotas ciešā sadarbībā ar projekta partneriem: 21 Zemgales reģiona pašvaldību (pēc administratīvi teritoriālās reformas 6 pašvaldībām), 2 valsts sociālās aprūpes centriem un 8 bērnu aprūpes iestādēm.

Projekta rezultātā:

1. 542 personām ar garīga rakstura traucējumiem, 631 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 276 ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiks veikts individuālo vajadzību novērtējums un izstrādāti atbalsta plāni.
2. Izstrādāts 1 reģiona deinstitucionalizācijas plāns un 8 bērnu aprūpes iestāžu reorganizācijas plāni.
3. 440 bērns ar funkcionāliem traucējumiem saņems sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tai skaitā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (390), dienas aprūpes centra (37) pakalpojumus, īslaicīgās aprūpes jeb “atelpas brīža” pakalpojumus (44) un sociālās aprūpes pakalpojumus (177).
4. 249 persona ar garīga rakstura traucējumiem saņems sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus: aprūpi mājās un dienas aprūpes centros, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļos, īslaicīgu sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, individuālo atbalstu, atbalsta grupas un nodarbības. 53 personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras uzturas Valsts sociālās aprūpes centros, uzsāks patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.
5. Pieaugs audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaits, un samazināsies bērnu skaits iestādēs.
6. Speciālisti un sabiedrība kļūs zinošāka un iekļaujošāka pret personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Projekta ieviešanas laiks ir no 2015. gada 1. jūlija (līgums par īstenošanu noslēgts 2015. gada 8. decembrī) līdz 2023. gada 31. decembrim.

Projekta kopējās izmaksas ir 8 656 350,00 EUR, no kuriem 85% ir ESF līdzfinansējums (7 357 897,43 EUR) un 15% Valsts budžeta finansējums (1 298 452,57 EUR).

Atbalsta pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, kuriem noteikta īpašā kopšana

Aicinājums projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros izvērtētajiem projekta dalībniekiem pieteikties pakalpojumu saņemšanai

Projekta ietvaros izvērtētos dalībniekus, lai uzsāktu vai turpinātu saņemt projekta “Atver sirdi Zemgalē” apmaksātus Individuālajā atbalsta plānā iekļautos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, aicinām vērsties Jelgavas sociālo lietu pārvaldē (adrese: Pulkveža Oskara Kalpaka iela 9, Jelgava, LV-3001; e-pasts: soc@soc.jelgava.lv ) ar atbilstošu iesniegumu. Kontaktpersona jautājumos bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – sociālā darbiniece Inga Krugolauža, tālr. 63012541; e-pasts: inga.krugolauza@soc.jelgava.lv; pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem – sociālā darbiniece Svetlana Vozņesenska, tālr. 63012533, e-pasts: svetlana.voznesenska@soc.jelgava.lv

Vēlamies arī informēt, ka projektā iesaistītajiem dalībniekiem ir mainīti vairāku pakalpojumu saņemšanas nosacījumi:

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un noteiktu invaliditāti.

1. Sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms bērniem ar FT, kam ir VDEĀVK atzinums par īpašu kopšanu:

• līdz četru gadu vecumam (ieskaitot) – līdz 200 stundām kalendāra mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē dienas aprūpes centru; tai skaitā (kā arī gadījumos, kad vecāks nestrādā) – līdz 40 stundām kalendāra mēnesī – saturīgai brīvā laika pavadīšanai;
• no 5 līdz 17 gadiem (ieskaitot)  – līdz 80 stundām kalendāra mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē dienas aprūpes centru;  tai skaitā (kā arī gadījumos, kad vecāks nestrādā) –  līdz 40 stundām kalendāra mēnesī – saturīgai brīvā laika pavadīšanai.

2.  Dienas aprūpes centra pakalpojuma segšanai bērniem ar FT  ir atcelts izmaksu apjoma ierobežojums.

3. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar FT ir atcelts 100 reižu skaita ierobežojums un turpmāk ir iespēja saņemt pakalpojumus, kas nepieciešami bērna veselības un sociālā stāvokļa uzlabošanai un ir norādīti atbalsta plānā,  neierobežotā daudzumā.

Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem.

4. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem/ likumiskajiem pārstāvjiem ir atcelts 40 reižu skaita ierobežojums un turpmāk ir iespēja saņemt pakalpojumus neierobežotā daudzumā. Turklāt vairs nav noteikta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma specifika, kas nozīmē, ka var izvēlēties veselības stāvoklim nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, piemēram, mākslas, mūzikas terapiju, psihologu, fizioterapiju u.c, kas noteikti atbalsta plānā.

Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un noteiktu invaliditāti.

5. Projektā iesaistītie cilvēki ar GRT var saņemt neierobežotu skaitu psihologa konsultācijas un citu speciālistu (fizioterapeita, ergoterapeita, mākslas terapeita, sociālā darbinieka u.c.)  konsultācijas un individuālo atbalstu, kā arī atbalsta grupu un grupu nodarbības. Visi pakalpojumu skaita ierobežojumi ir atcelti un pakalpojumi pieejami neatkarīgi no iepriekš saņemtā atbalsta reižu skaita un specifikas.

Vēršam uzmanību, ka projektā apmaksātus pakalpojumus varēs saņemt līdz 31.08.2023., tāpēc lūgums neatlikt pakalpojumu saņemšanu uz vēlāku laiku. Lai pakalpojumu saņemtu, ir jāgriežas sava novada sociālajā dienestā.

Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna ietvaros Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā ir noslēgušies būvdarbi un pašlaik tiek veidoti un iekārtoti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, kas durvis vērs 2022. gada rudenī: dienas aprūpes centrs,  specializētā darbnīca un grupu dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (Stacijas iela 13, Jelgava).

Jelgavas valstspilsētā kopumā:

• dzīvo 261 bērns ar invaliditāti dēļ funkcionāliem traucējumiem, projektā ir iesaistījušies un individuālo vajadzību izvērtējums veikts 107 bērniem, bet tikai 59 bērni uz šo brīdi saņem projekta apmaksātus pakalpojumus;
• dzīvo 723 cilvēki, kam dēļ garīga rakstura traucējumiem noteikta invaliditāte, projektā iesaistījušies un vajadzību izvērtējums veikts 68 cilvēkiem, bet uz šo brīdi tikai 51 persona saņem projekta apmaksātus pakalpojumus.

Vairāk informācija sazinoties ar Natāliju Gerasimovu, projekta “Atver sirdi Zemgalē” koordinatori, e-pasts: natalija.gerasimova@zpr.gov.lv; tālr: 65207419 un projekta vietnē www.atversirdi.lv.

ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē.

05.08.2021.

Paveiktais deinstitucionalizācijas projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros

Deinstitucionalizācijas (DI) projektu visā Latvijā īsteno pieci Plānošanas reģioni: Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales. Katram reģionam ir savs projekts ar savu nosaukumu, savām veiksmēm un saviem projekta īstenotājiem.

Zemgales Plānošanas reģions īsteno deinstitucionalizācijas projektu “Atver sirdi Zemgalē” (vienošanās nr. 9.2.2.1/15/I/001). Nosaukuma izvēle atspoguļo projekta dziļāko būtību – ar atvērtību un pieņemošu attieksmi izturēties pret tiem, kurus dzīve nav saudzējusi. Lai saņemtu pakalpojumus DI projektā, vispirms vajadzīgs individuālais izvērtējums. “Atver sirdi Zemgalē” tas veikts*:

• 392 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT);
• 387 pieaugušajiem ar invaliditāti, kam ir garīga rakstura traucējumi (GRT);
• 239 bērniem sociālās aprūpes iestādēs.

Pēc izvērtēšanas katram tiek izstrādāts atbalsta plāns, kurā paredzēti sabiedrībā balstīti pakalpojumi, lai uzlabotu cilvēka dzīves kvalitāti un nodrošinātu iespējami patstāvīgu dzīvi.

Sabiedrībā balstītus pakalpojumus projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros sākušas saņemt 166 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem*:

• aprūpi mājās (25);
• dienas aprūpes centra pakalpojumus (69);
• specializētās darbnīcas pakalpojumus (19);
• grupu mājas pakalpojumus (12);
• īslaicīgu sociālās aprūpes jeb “atelpas brīža” pakalpojumus (5);
• speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu (109);
• atbalsta grupas un grupu nodarbības (39).

Pakalpojumus sākuši saņemt 299 bērni ar funkcionāliem traucējumiem*:

• aprūpes pakalpojumus (114);
• “atelpas brīža” pakalpojumus (31);
• sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (249);
• dienas aprūpes centra pakalpojumu (3).

168 bērnu ar invaliditāti vecāki* saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Lai uzlabotu dzīves kvalitāti iestādēs, ir izvērtēti visi bērnu sociālās aprūpes centri un izstrādāti priekšlikumi to reorganizācijai.

Lai veicinātu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanu, veicinātu sabiedrības attieksmes un rīcības maiņu attiecībā pret DI mērķa grupām un to vajadzībām, realizēta virkne izglītojošu, informējošu un integrējošu pasākumu: informatīvi sarunu vakari potenciālajām uzņemošajām ģimenēm – adoptētājiem, aizbildņiem, audžuvecākiem (7), pieredzes apmaiņas braucieni esošajiem un potenciālajiem sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniedzējiem un politiķiem (5), integrējoši pasākumi un nometnes bērniem, kas aug ģimenēs un ārpusģimenes aprūpē (5) un bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm (4).

Daudzu pakalpojumu sniegšanai vajadzīga atbilstoša infrastruktūra, kur lielākā loma ir pašvaldību ieinteresētībai un iesaistei, lai ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu savā teritorijā veidotu iekļaujošas sabiedrības modeli atbilstošu vidi. Sākot no 2020. gada savu darbību uzsākusi virkne sabiedrībā balstītu pakalpojumu, kas saistīti ar pašvaldību infrastruktūras projektu  īstenošanu un projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros  tajos sākta pakalpojumu sniegšana:

• daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs LAIPA, Jelgavas novada Kalnciemā ar dienas aprūpes centru, grupu dzīvokļiem un specializēto darbnīcu pieaugušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem;
• ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums bērniem ārpusģimenes aprūpē, Elejā, Jelgavas novadā;
• dienas aprūpes centrs BĒNE bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, Bēnē, Dobeles novadā;
• sociālo pakalpojumu centrs ZĪLE ar dienas aprūpes centru pieaugušiem ar garīga rakstura traucējumiem un silto smilšu terapijas istabu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, Ānes ciematā, Jelgavas novadā;
• dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem Rundālē, Bauskas novadā;
• dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem; grupu dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, Pļaviņās, Aizkraukles novadā.
• grupu dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Neretā, Aizkraukles novadā*.

Balstoties cilvēku vajadzībās, izstrādāts Deinstitucionalizācijas plāns, kas paredz jaunu pakalpojumu izveidi. Plānotais jaunveidojamo pakalpojumu izvietojums Zemgales plānošanas reģionā.

ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ieviešanas laiks ir no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim. Projekta kopējās izmaksas ir 9 412 350,00 EUR, no kuriem 85% ir ESF līdzfinansējums (8 000 497,43 EUR) un 15% Valsts budžeta finansējums (1 411 852,57 EUR).

Vairāk informācijas: ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja Dace Strautkalne

Tālr. +371 28807929, e-pasts: dace.strautkalne@zpr.gov.lv

Saites: atversirdi.lv; https://www.facebook.com/atversirdi

* Apkopotie dati – 01.08.2021.

Kādu atbalstu var saņemt ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti jeb atkārtošana zināšanu māte

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” īstenošana sākās 2015. gada nogalē un kopš tā laika tas piedzīvojis daudz izmaiņu un transformējies.

Sociālos pakalpojumus piešķir, veido un iepērk pašvaldību sociālie dienesti, bet no deinstitucionalizācijas projekta līdzekļiem pašvaldībām tiek kompensēti sniegto sociālo pakalpojumu izdevumi. Līdz ar to iesniegums par pakalpojuma piešķiršanu ir jāraksta savas deklarētas dzīvesvietas sociālajam dienestam.

SOCIĀLĀS APRŪPES PAKALPOJUMS bērnam ar noteiktu īpašo kopšanu.

Kas var sniegt aprūpes pakalpojumu?

• Juridiska vai fiziska persona, ar kuru pašvaldība slēdz līgumu.

• Vecākam ir tiesības izvēlēties pakalpojuma sniedzēju un norādīt to iesniegumā.

• Pakalpojuma sniedzējs nevar būt bērna 1. pakāpes radinieks un vienā mājsaimniecībā dzīvojoša persona (mamma un tētis – nevar būt, Ome vai Opis, kuri dzīvo citā adresē – var būt aprūpes pakalpojuma sniedzējs).

Ko pakalpojums nodrošina?

• aprūpēt un uzraudzīt bērnu viņa dzīves vietā

• attīstīt viņa pašaprūpes spējas

• saturīgi pavadīt brīvo laiku

Nosacījumi pakalpojuma saņemšanai:

• Bērnam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību (sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem).

• Bērnam nav noteikti jābūt izvērtētam projekta ietvaros!

• Bērniem līdz 4 gadu vecumam ieskaitot, iespējams pakalpojumu izmantot līdz 200 stundām mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumus, dienas aprūpes centru, tai skaitā ne vairāk kā 40 stundas mēnesī brīvā laika pavadīšanai.

• Bērniem no 5 gadu vecumam līdz 17 gadiem ieskaitot, līdz 80 stundām mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē NVA pasākumus, dienas aprūpes centru, tai skaitā ne vairāk kā 40 stundas mēnesī brīvā laika pavadīšanai.

• Ja vecāks nestrādā, nemācās, neapmeklē NVA vai DAC, tad ir iespēja saņemt aprūpes pakalpojumu līdz 40 stundām mēnesī brīvā laika pavadīšanai.

SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMI bērnam ar invaliditāti, kam veikts individuālo vajadzību izvērtējums, un viņa ģimenei.

Kas var sniegt pakalpojumus?

Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ārstniecības personu reģistrā, ārstniecības iestāžu reģistrā vai psihologu reģistrā reģistrēti pakalpojumu sniedzēji.

Vecāks iesniegumā var norādīt vēlamo speciālistu vai pakalpojuma sniedzēju un, ja tas būs atbilstoši reģistrēts kādā no reģistriem, tad pakalpojumu varēs saņemt pie šī speciālista vai pakalpojumu sniedzēja.

Kas un kādus pakalpojumus var saņemt?

Pakalpojumus, kas norādīti atbalsta plānā, piemēram, psihologa konsultācijas, mākslas vai deju kustību terapiju, fizioterapiju, RC Poga piedāvāto rehabilitāciju, dienas aprūpes centra pakalpojumu. Projekta ietvaros izvērtētie bērni saņem fizioterapeitu, ergoterapeitu, audiologopēdu, rehabilitologu, psihologu, psihiatru konsultācijas, dažāda veida terapijas – kanisterapiju, Voita terapiju, spēļu terapiju, smilšu terapiju, Montesori terapiju, ABA vai uzvedības terapiju, Marte Meo metodes pakalpojumu, silto smilšu terapijas nodarbības un citus pakalpojumus, kas iekļauti atbalsta plānos. Virknē jaunizveidoto dienas aprūpes centru pakalpojumu ir izveidotas, aprīkotas un pieejamas arī relaksācijas istabas un sensorās istabas. Vecāki vai audžuvecāki var saņemt psihologa pakalpojumus, rehabilitologa pakalpojumus, fizioterapiju, izglītojošās atbalsta grupas vecākiem un citus individuālajā atbalsta plānā iekļautos pakalpojumus.

Nosacījumi pakalpojumu saņemšanai:

• Bērnam ir noteikta invaliditāte

• Ir veikts individuālo vajadzību izvērtējums bērnam un sastādīts atbalsta plāns!

• Bērns var saņemt atbalsta plānā noteiktos pakalpojumus līdz 100 reizēm

• Bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes – atbalsta plānā noteiktos pakalpojumus līdz 40 reizēm par katru izvērtēto bērnu ar invaliditāti

ATELPAS BRĪŽA PAKALPOJUMS bērnam ar noteiktu īpašo kopšanu.

Kas sniedz pakalpojumu?

Sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēti Atelpas brīža pakalpojuma sniedzēji.

Ko piedāvā pakalpojums?

• pieskatīt un aprūpēt bērnu pakalpojuma sniegšanas vietā

• ēdināšanu 4 x dienā

• pastaigas svaigā gaisā

• mācīt pašaprūpi

• saturīgi pavadīt brīvo laiku

• speciālistu konsultācijas

Nosacījumi pakalpojuma saņemšanai:

• Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību bērnam (sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem)

• Bērnam nav noteikti jābūt izvērtētam projekta ietvaros!

• Iespējams izmantot līdz 30 diennaktīm gadā

Kas vecākiem ir jāizdara, lai saņemtu pakalpojumu?

Jāiesniedz RAKSTISKS IESNIEGUMS deklarētās dzīvesvietas sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt pakalpojumu.

IESNIEGUMU paraugi pieejami ŠEIT.

Latvijā šobrīd tiek īstenoti 5 reģionālie deinstuticionalizācijas projekti, kuri darbojas un finansē sociālos pakalpojumus saskaņā ar 16.06.2015. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 313. Zemgalē DI aktivitātes ievieš ESF projekts “Atver sirdi Zemgalē” (vienošanās Nr. 9.2.2.1./15/I/001), tā ieviešanas laiks ir no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim.

Projekta kopējās izmaksas ir 9 412 350,00 EUR, no kuriem 85% ir ESF līdzfinansējums (8 000 497,43 EUR) un 15% Valsts budžeta finansējums (1 411 852,57 EUR). Lielākā daļa projekta finansējuma paredzēta pakalpojumu izmaksu segšanai mērķagrupām, tai skaitā pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem.

Vairāk informācijas:

Dace Strautkalne, projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja.

Kontaktinformācija: tālrunis 28807929, e-pasts dace.strautkalne@zpr.gov.lv

Attēls: www.pexels.com

Tieši tik liela dažādība, kāda ir cilvēku individuālajām vajadzībām, ir vēlama arī dažādība sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem, kas pieejami cilvēkam ar veselības grūtībām viņa dzīvesvietā. Ikviens cilvēks, neatkarīgi no veselības traucējumu smaguma var dzīvot sabiedrībā, jautājums ir tikai, cik liels un, kāda veida atbalsts viņam ir nepieciešams. Mentors ir vēl viens lielisks, uz individuālo vajadzību risināšanu vērsts atbalsta veids, ko būtu vēlams pievienot sociālo atbalsta pasākumu kopējam grozam.

Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) ieviestajā projektā “RETHINK” (Pārdomāt) tika izstrādāta un veikta pilotēšana (izmēģinājums) Latvijā jaunai atbalsta sistēmai – mentora atbalstam jauniešiem ar garīgās attīstības veselības problēmām, lai palīdzētu viņiem integrēties un iesaistīties izglītībā, nodarbinātībā un citās sabiedriskās aktivitātēs. Projekts tika realizēts sadarbībā ar Linčepingas (Zviedrija) pašvaldības Pētījumu un attīstības centru.

Jautāju projekta “RETHINK” vadītājai Ievai Zeifertei un deinstitucionalizācijas projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītājai un ZPR sociālās nozares koordinatorei Dacei Strautkalnei, kas viņuprāt ir galvenie un būtiskākie rezultāti, kas projekta ietvaros ir radīti, kāds bija ceļš un kādas atziņas rezultātā iegūtas, kā arī, kā projektā radīto paredzēts izmantot turpmāk.

Ieva Zeiferte stāsta: “Projektu sākām ar jauniešu vajadzību izvērtēšanu. Jauniešus projektā iesaistīja pašvaldību Sociālie dienesti, izsūtījām vēstuli (visiem Zemgales) sociālajiem dienestiem, 6 pašvaldības atsaucās un uzrunāja savā redzeslokā esošos; projekta mērķa grupa ir jaunieši ar garīgās attīstības traucējumu vēsturi. Kopā ar zviedru partneriem izstrādājām jautājumu sarakstu un jaunieši tika intervēti. Intervēšanu veica sociālais darbinieks, kopā tika intervēti 29 jaunieši un rezultātā tika izveidots Situācijas apskats (Pētījums “Esošās situācijas izpēte Zemgales reģionā un atbalsta sistēmas trūkumu identificēšana jauniešu ar garīga rakstura traucējumiem integrācijai darba tirgū/ sabiedrībā”, saites uz šo un pārējiem projektā izstrādātajiem materiāliem pievienotas publikācijas beigās). Tas ir gan šo personīgo interviju apkopojums, gan pakalpojumu pieejamības apskats reģionā, šāda tipa jauniešiem un viņu vajadzībām.

Atšķirība no deinstitucionalizācijas (DI) plāna (Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.- 2020. gadam) ir tāda, ka tika pētīta ne tikai tikai sociālo pakalpojumu pieejamība, bet arī integrācijas pakalpojumu pieejamība, sākot ar izglītības iespējām, nodarbinātību un interešu izglītību. Gandrīz visi iesaistītie jaunieši ir speciālo skolu audzēkņi. Viena no problēmām, kas atklājās ir daudzveidīgu un piemērotu tālāko apmācību iespēju trūkums. Līdzšinējās SIVA (Sociālās integrācijas valsts aģentūras) apmācību programmas vairāk ir paredzētas jauniešiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, un tikai dažas no programmām jauniešiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem.

Interviju jautājumi jauniešiem tika sastādīti pēc zviedru ieteiktās holistiskās pieejas principiem. Tie ietvēra tādus jautājumus kā : “Kāda ir tava diena?”, “Kāds ir tavs miegs?”, “Kādas ir tavas fiziskās aktivitātes?”, “Attiecības ar citiem cilvēkiem, draugiem, speciālistiem?”, “Vai esi apmierināts ar pašreizējo situāciju?”, “Ko tu vēlētos mainīt?”, “Kādi ir tavi sapņi?”.

Ne visus izvērtētos jauniešus varējām tālāk iesaistīt programmā. Šeit vērtētāja komentārs par kādu jaunieti: “Izvērtēts. Nebūs piemērots projekta mērķu sasniegšanai. Praktiski nerunā. Grūti uztver jautājumus vai pasacīto. Visu laiku gaida, ka viņa vietā atbildi sniegs mamma. Vislabāk jūtas mājās savā ģimenē. Pēc mammas sacītā nav bijis domu un motivācijas atkal iesaistīties apmācībās vai nodarbinātībā.”

Interesanti, mēs sapratām, ka var būt cilvēki ar vienādu diagnozi, bet komunikācijas spējas un motivācija ir izšķiroši. Varēja arī just, kuros jauniešos ir daudz ieguldīts. Arī no tiem 20 jauniešiem, kurus rezultātā aicinājām tālāk piedalīties programmā un Vasaras nometnē, reāli atbrauca atbrauca tikai 14. Lai izpildītu projekta prasības, pēc vasaras nometnes vēl papildus piesaistījām jauniešus; tie bija vairāk ar nediagnosticētiem traucējumiem un depresiju.

Tālāk mēs attīstījām mentoringa lietu. Aktivitātes ar zviedru partneriem centāmies ieviest paralēli un pēc vienotas metodikas. Tas izdevās daļēji. Par mentoru piesaisti mums ar zviedru kolēģiem bija domstarpības un rezultātā process notika atšķirīgi. Projektā aktivitāšu apraksts bija veidots ļoti vispārīgi un atalgojums mentoriem nebija plānots. Zviedru partneri uzskatīja, ka viņi bez atalgojuma nevar piesaistīt mentorus. Man iegūt pieredzi likās būtiski un es meklēju risinājumu. Mūsu cilvēki novērtē izglītību un kvalifikācijas celšanu, mentori, rezultātā, tika piesaistīti uz brīvprātīgā līguma pamata (mentori darbojās bez atlīdzības, bet izdevumi darbības nodrošināšanai tika segti no projekta līdzekļiem). Rezultātā tika izveidota apmācību programma un paredzēts, ka apmācību process būs divās daļās, ka darbs ar jauniešiem būs daļa no apmācību programmas kā prakse; tā būs neformālā izglītība; vēl sapratām, ka jābūt skaidri aprakstītam mentoringa procesam un ir jābūt mentoringa programmai.

Mentoringa programmas vadlīnijas, kurās aprakstīts viss mentoringa process, sākot ar definīcijām, mentoru rekrutēšanu un beidzot ar mentoringa intevences posmu, soli pa solim līdz pat nobeigumam tapa jau Covid-19 apstākļos. Vadlīnijas ir ļoti būtiskas intervences procesā, kad pastāv risks nomaldīties no ceļa. Grupu tikšanās laikā tiešsaistē ZOOM platformā, mentori gāja cauri visiem definētajiem posmiem – kur mēs tagad esam un, ja ir šāda veida grūtības, tad varētu būt un tāda veida virzība. Vadlīnijas tika izveidotas balstoties uz “trīs vaļiem”. Pirmais, vispārīgā mentoringa teorija; mentoringa, ko pielieto gan izglītības sistēmā, uzņēmējdarbībā, jaunā darba vietā u.c.; kas ir vai nav mentors, iepretī asistentiem, sociālajiem darbiniekiem; izpratne nāk no mentoringa pirmsākumiem. Otrs “valis”, tieši Zeldas metodika (izstrādāta Resursu centra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda” atbalsta personas pakalpojuma pilotprojektā). Viņu mērķauditorija ir cilvēki ar daudz smagākiem traucējumiem, tāpēc varēju izmantot ļoti nedaudz. Trešais – projekta “Proti un dari” metodika, kurā mentorings ir viens no pakalpojumiem un mērķauditorija ir tieši jaunieši no 18 līdz 30 gadiem, kas nemācās un nestrādā – tieši tāpati, kas mums, tikai bez garīga rakstura traucējumiem (GRT).

Kopā ar Tomu Urdzi (pieaugušo izglītības specialists, konsultants) un Austru Smilgaini (Mg.soc.darbā, projekta vadošā pētniece) mēs uzradījām e-vides apmācību programmu, kur informācijai par mentoringa pamatprincipiem vēl pievienojām informāciju par GRT un specifiku par komunikāciju un sadarbību ar cilvēkiem ar šādiem traucējumiem. Tiem mentoriem, kam ir jau zināšanas par GRT, būs svarīgāk saprast mentoringa metodi un darbu ar jauniešiem un otrādi tiem, kam ir pieredze kā mentoriem, būs svarīga informācija par komunikāciju ar personām ar GRT. Iesaistot mentorus projektā, mēs orientējāmies uz tiem, kam jau ir kāda pieredze darbā ar jauniešiem vai sociālajā darbā.
Mentoru rekrutēšanu uzsākām ar publikācijām sociālajos tīklos. Pieteicās 12 pretendenti, no kuriem 10 aicinājām uz ievadsemināru, pēc kura divi, saprata, ka neturpinās. Rezultātā 8 mentori uzsāka apmācības e-vidē, apmācību vidū notika seminārs ZOOM platformā, tad noslēguma seminārs – 2 dienu pasākums. Apmācību moduļi e-formātā ir izveidoti MOODL vidē, kur ir iespēja pašiem studēt un aizpildīt pašpārbaudes testus; savukārt, seminārā tika izdiskutēti atvērtie jautājumi, bija grupu darbi, praktiski uzdevumi, situāciju izspēles.

Turpinājumā, divas noslēguma semināra dienas pārauga Vasaras skolā jauniešiem. Tajā bez mentoriem ar jauniešiem darbojās ergoterapeits, deju kustību terapeite, sporta aktivitāšu vadītājs, karjeras konsultants, vizuāli plastiskās mākslas terapeits. Notika nodarbības jauniešiem kopā ar mentoriem. Noslēgumā speciālistiem par katru jaunieti bija jādod atzinums. Kāpēc aktuāli, ka speciālisti piedalījās nometnē? Tas tomēr deva drošību un lielāku skaidrību, ko varēs un ko nevarēs mentors ar jaunieti darīt.
Pati Vasaras nometne bija motivējoša jauniešiem piedalīties projektā. Būtisks jautājums bija – kā katram jaunietim atrast vispiemērotāko mentoru? Mēs kā speciālistu un projekta vadības komanda, kurai bija informācija par abām pusēm, sniedzām savus ieteikumus un redzējumu, tomēr mentoriem bija iespēja pašiem pieņemt galīgos lēmumu. Mēs devām mentoriem iespēju iepazīt jauniešus pēc individuālo interviju rezultātiem. Ievērojām arī zviedru kolēģu akcentēto dzimumu atšķirību – piemeklēt jauniešiem tā paša dzimuma mentoru – puišiem vīriešus un meitenēm sievietes mentores. Bija ļoti veiksmīgs gadījums, kur vīrietis bija mentors trim puišiem, bet bija arī gadījumi, kur interešu sakritība bija būtiskāka par dzimumu. Vasaras skolas kopēju aktivitāšu laikā mentoriem bija līdz galam jāsaprot, ir manējais vai nē. Arī jauniešiem bija iespēja pateikt nē. Vasaras skolas laikā izveidojās sadarbība 8 mentoriem un 14 jauniešiem. Projekta rezultātu sasniegšanai meklējām klāt vēl mentorus un jauniešus, bet tas, kas viņiem iztrūka bija tusiņš un pazīšanās ar pārējiem dalībniekiem.

Jau vasaras nometnes laikā, mentori sāka gatavot individuālos plānus. Uzdevums bija mentoram kopā ar jaunieti, gadījuma vadītāja vadībā, izveidot individuālos plānus – ko viņi var sasniegt četros virzienos – mācīties būt pašam, mācīties piederēt, būt sabiedrībā, mācīties izglītoties un mācīties nodarbinātību. Šie virzieni jāuztver ļoti plašā spektrā, tas nav uzreiz apgūt formālo izglītību. Piemēram, vienu sievieti mentore mudināja apgūt adventes vainagu darinānašnu un tos pārdot; viena meitene projekta laikā izgāja fotokursus. Mēs apmaksājām iešanu uz kafeinīcām, lai jaunieši mācītos, kā tur uzvesties. Viens jaunietis, nekad nebija bijis degvielas uzpildes stacijā, viņi ar mentoru brauca mašīnā ekskursijā uz Gaiziņu. Bauskas apkārtējo pagastu jauniešus, mentors aizveda ekskursijā uz Rundāles pili, kur viņi nekad nebija bijuši; viņi iegādājās kafiju un picas vai hotdogus un kopā uzēda. Daži jaunieši arī reāli dabūja darbu projekta laikā. Viens no mentoriem iemācīja puišiem darboties vides sakopšanā, cirst, zāģēt kokus un attīrīt dendroloģisko parku prezidenta mājās “Auči”, stāstīja stāstus par īpašajām vietām. Virkne jauniešu attīstīja hobijus. Mentore aizveda meiteni jāt ar zirgiem, jo viņa intervijās bija teikusi, ka viņa gribētu fotografēt un jāt ar zirgu. Rezultātā viņa sataisīja bildes ar zirgiem un zirgu staļļa īpašniece piedāvāja likt bildes feisbukā un tādā veidā popularizēt stalli. Bez izjādēm viņai vēl bija iespēja iet un kopt zirgus, kas mazina viņas trauksmi un depresiju.

Tad sākās Covids un daļu no plānotā mentoru individuālā darba ar jauniešiem nācās pārskatīt. Plānotie braucieni uz Zviedriju un grupu pasākumi nevarēja notikt, tāpēc uztaisījām mentoriem gan grupu, gan individuālās supervīzijas. Tas notika tieši noslēguma un atdalīšanās posmā.

Projekta vīzija bija iztestēt, kādam ir jābūt mentoram un ar ko viņš atšķiras no citiem cilvēkiem, kas ir apkārt. Izdarītais secinājums – tas ir cilvēks, kas no 6 līdz 8 mēnešiem piesaistīts mentorējamajam. Mentors ir tas, kurš paver visādas durvis un jo bagātāka mentora personība, jo vairāk ir to durvju apkārt. Kad runāju ar supervizoriem, viņi jautāja, kur jūs tik bagātas personas dabūjat? Dāsnas un bagātas personības. Mūsu ieteikums, lai mentors ir cilvēks, kuram nevajadzētu būt pilna laika nodarbinātam sociālajā dienestā; viņa mentora darbs varētu būt piepelnīšanās, nepilnas slodzes darbs, pakalpojums vai arī brīvprātīgs darbs; vērtība ir, ja viņa sociālais kapitāls ir ārpus – viņa reālajā dzīvē.

Otra panākumu atslēga ir – atrast īstajam jaunietim īsto mentoru. Kā piemērs ir situācija, kad mēs nomainījām mentoru jaunietim, kas bērnībā bija guvis traumu. Viņam tika veiktas vairākas operācijas un slimības dēļ viņš bija atpalicis no skolas un izkritis no sabiedrības. Dēļ fiziskās traumas un arī psiholoģiskās traumas saistībā ar piedzīvoto, viņam bija noteikta invaliditātes grupa, bet citādi viņš ir apdāvināts jaunietis. Sadarbība starp jaunieti un mentoru bija apgrūtināta un mēs pieņēām lēmumu nomainīt mentoru. Ar mentori, ko piesaistījām, viņi kopā attālināti brauca ar riteņiem, izmantojot vienu aplikāciju mācījās kopā valodas – japāņu un angļu. Viņiem bija kopīgas intereses un liela izpratne par digitālo vidi, kas nostrādāja. Vīzija mentora pakalpojuma veidošanai būtu, lai kāda nevalstiska organizācija, kas jau sniedz sociālos pakalpojumus, piedāvātu arī šo kā blakus pakalpojumu. Lai izveidotu mentora pakalpojumu, mentorus vajag atlasīt, viņiem darba procesā nepieciešams atbalsts un koordinēšana, nepieciešams arī savstarpējs atbalsts. Domājams, ka īsti nedarbosies metode, kad sociālais dienests pieņems darbā mentoru un viņš būs mentors vienlaicīgi 10 jauniešiem. Drīzāk, tad radīsies vēl viens izdedzis sociālais darbinieks.”

Dace Strautkalne stāsta: “Manuprāt, vērtīgākais ieguvums ir pieredze; pieredze, ka mentori var būt ļoti dažādi cilvēki ar dažādām prasmēm, dažādu pamata izglītību un nodarbošanos; atziņa, ka mentoram nav jāpilda nevienu no sociālajiem pakalpojumiem, bet viņš ir tas, kurš palīdz atvērt durvis, lai varētu uzsākt kādu aktivitāti un ir radusies skaidrāka bilde par to, kas vispār ir mentors.

Sākotnēji mums tas nebija skaidrs, projekts ar visu izpēti, mācībām, testēšanu, darbošanos ir parādījis, kas tad ir mentors, kas var būt par mentoru, kā mentorus labāk atlasīt, apmācīt, kā salikt kopā atbilstošu mentoru un jaunieti, lai viņi veiksmīgi darbotos un kāds tieši darba lauks ir mentoram. Mums ir jāsaprot, ka mentoram ir savs noteikts darba lauks, viņš nevar aizpildīt tukšos robus sociālo pakalpojumu sistēmā, piemēram, vest klientu no punkta A uz punktu B, kas ir asistenta pienākums, vai būt par sociālo darbinieku atbalstāmajam cilvēkam. Bet viņš var būt tas cilvēks, kas palīdz jaunietim izpildīt sociālā darbinieka izstrādāto plānu, lai integrētos un iesaistītos sabiedriskās aktivitātēs. Mentors ir tas, kurš piezvana un pajautā, vai tu jau to un to izdarīji? Pirms cilvēks, kas ir ilgstoši saskāries ar veselības grūtībām, nokļūst dienas centrā, specializētajā darbnīcā, darba vietā vai izglītības iestādē, viņam ir nepieciešams kāds, kas viņam pastāsta, ka ir tādas iespējas un sniedz atbalstu pirmo reizi izmēģinot sabiedriskas aktivitātes. Ir, piemēram, jaunieši ar autiskā spektra traucējumiem, kurus vecāki no mazotnes nav integrējuši sabiedrībā, viņi ir ļoti noslēgti un viņiem ir reālas grūtības vispār iziet no mājas. Šādā gadījumā mentors var būt tas, kurš iepazīstas, sniedz atbalstu un iedod to pirmo pieredzi. Tas ir būtiski.

Šajā projektā, salīdzinot ar DI projektu, kur visi iesaistie ir ar uzstādītu diagnozi un atlasīti pēc stingriem kritērijiem, bija iesaistīti ļoti dažādi cilvēki; pietika ar to, ka jaunietis ir sociālā dienesta redzeslokā, sociālais darbinieks redz, ka viņam ir attīstības traucējumu vai psihisku saslimšanu pazīmes un, ka viņam ir vajadzīgs atbalsts. Deinstitucionalizācijas projektā ir diezgan standartizētas tās lietas, lai saņemtu atbalstu un pakalpojumu, ir jāatbilst tādam un tādam statusam un ir jābūt to apliecinošiem dokumentiem.

Īpaši foršas likās mentoru aktivitātes ar jauniešiem, ka tās atbalstošās darbības var būt jebkādas – satikties kafeinīcā, padzer kopā kafiju, apēst bulciņu un sarunāties un kādam tā ir pilnīgi jauna pasaule, kas paveras; ar mentoru var kopā braukt kopt parku; tā atbalsta aktivitāšu dažādība ir neierobežota, cik mūsu fantāzija atļauj, tik mēs varam dažādos veidos darboties. Un katram ir kaut kas savs, kas ir vajadzīgs un kas ir palīdzoši. Iemācīties būt kopā ar citiem, iemācīties darīt, tās ir tās lietas, ko mentors projektā ir palīdzējis jauniešiem izdarīt. Un katrs to ir darījis pa savam. Vauu! Biežāk, man liekās, tiek izmantota tā standartizētā pieeja … un te notika tas, ka brīvā, neformālā veidā tika izveidotas attiecības un mentors kā draugs un atbalstītājs mudināja darīt, ieteica un šādā veidā vadīja integrācijas procesu.
Būtiska lieta, ka arī sociālajam mentoram ir vajadzīga supervīzija, ir vajadzīgs atbalsts, lai viņš spēj nospraust skaidras robežas un spēj arī parūpēties par sevi.

Par ilgtspēju, ko mēs darīsim paši, ko iesakām citiem? Pirmkārt, es redzu, ka mentora pakalpojums, apmacību programma un mūsu pieredze ir izmantojama pašvaldībās, kuras saskata sev nepieciešamību pēc šāda cilvēkresursa. Ir gatavs apmācību modulis, kur online vidē iespējams mācīties, ir mūsu pieredze, ar kuru varam dalīties un ir pierādījies, ka mentors ir labs resurss, lai integrētu jauniešus. Mentora pakalpojumam, piemēram, ir potenciāls nelielās pašvaldībās (pēc administratīvi teritoriālās reformas – nelielos pagastos), kur ir ierobežoti cilvēkresursi. Mūsu pieredze parāda, ka tas var būt jauniešu darba speciālists, kurš var papildus izmācīties un būt mentors jaunietim. Viņš var strādāt savu pamata darbu un nelielu slodzi papildus viņš var būt kādam mentors; nebūtu vēlams, ka mentora darbs ir uz pilnu slodzi ar 5-20 mentorējamiem. Šis varētu būt resurss, īpaši pašvaldībās, kur cilvēku skaits samazinās; pašvaldībās, kurās ir daudzfunkcionālie centri un zem viena jumta notiek vairāku veidu aktivitātes – jauniešiem, senioriem, aktivitātes cilvēkiem ar invaliditāti. Jauniešu centra vadītājs varētu būt mentors, kurš redz, ka ir ģimene, ir jaunietis, kurš nekur nav iesaistīts, viņš var sākt ar nelielām mentoru aktivitātēm jaunieti pamazām iesaistīt, ieaicināt, piedāvāt, pavirzīt.

Otrs, gribam uzrunāt Labklājības ministriju iepazīties ar mūsu izstrādāto metodi un rosināt iekļaut šo mentora pakalpojumu normatīvajā regulējumā. Es saredzu to kā daļu no sociālo pakalpojumu groza un tam jābūt nosauktam mūsu likumdošanā, citādi tas kā pakalpojums neattīstīsies. Mēs varam to saukt par ģimenes asistentu, varam saukt par mentoru vai sociālo mentoru, varam saukt par atbalsta personu, bet skatoties uz to pieredzi, ko ieguvis Rūpju bērns (Biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””) ar ģimenes asistenta pakalpojumu, ko esam dzirdējuši no Zeldas par atbalsta personas pakalpojuma pilotēšanu, ko paši esam pieredzējuši par mentora lomu šajā projektā; tie ir līdzīgi pakalpojumi un varētu būt labs atbalsts; nav jāskatās ka tie ir tikai jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem, vai tikai ģimenes, kurās ir bērni vai vecāki ar veselības problēmām, vai nelabvēlīgas ģimenes. Pie mentoru rekrutēšanas un apmācības varētu ņemt vērā, kas būs tā mērķa grupa ar ko mentors strādās un attiecīgi ievirzīt; viena apmācību daļa – mentorings, otra – specifiska informācija par mērķa grupu, lai mentoram ir skaidrs, kam jāpievērš uzmanība, kad strādā ar ģimeni, kurā ir bērns, vai strādā ar cilvēkiem, kuriem ir atkarības, vai strādā ar cilvēkiem, kuriem ir psihiskas saslimšanas. Tas ir tāds attīstāms pakalpojums. Ja mums reģionā būtu resurss, mēs arī varētu uzrunāt, apmācīt un nodrošināt mentorus pašvaldībām.

Un nobeigumā, ne mazāk svarīgi – mentorus un šo pieredzi mēs varam izmantot DI projektos, kas paredz sociālo mentoru piesaisti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri pamet valsts sociālās aprūpes centrus un uzsāk patstāvīgu dzīvi sabiedrībā. Mentors šiem cilvēkiem var kļūt par būtisku atbalsta punktu, jo ir daudzas, mums visiem pašsaprotamas lietas, kuras cilvēkam institūcijā nebija jādara – pašam jāizvēlas veikalā produktus maltītei, jāiegādājas drēbes un apavi, jāizdara daudz un dažādas vienkāršākas un sarežģītākas izvēles. Tādēļ mēs piedāvājam pašvaldībām iespēju gan izmantot jau apmācīto mentoru resursu, gan izmantot mūsu pieredzi un apmācību platformu, lai apmācītu jaunus mentorus.”

Kāds no mentorētajiem jauniešiem, jautāts vai gribētu vēl piedalīties līdzīgā projektā: “Es, jā, man patīk paņemt kaut ko jaunu. Es projektu vērtēju, kā izdevušos priekš manis. Es uzskatu, ka noteikti ir vajadzīgs mentors. Ir cilvēki, kam nepieciešams vairāk, arī pat ikdienā. Citreiz ir vajadzīgs tāds little push, tāds, ka tev piezvana un: “Aiziet, aiziet!””

Tieši tik liela dažādība, kāda ir cilvēku individuālajām vajadzībām, ir vēlama arī dažādība sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem, kas pieejami cilvēkam ar veselības grūtībām viņa dzīvesvietā. Ikviens cilvēks, neatkarīgi no veselības traucējumu smaguma var dzīvot sabiedrībā, jautājums ir tikai, cik liels un, kāda veida atbalsts viņam ir nepieciešams. Mentors ir vēl viens lielisks, uz individuālo vajadzību risināšanu vērsts atbalsta veids, ko būtu vēlams pievienot sociālo atbalsta pasākumu kopējam grozam.

Projektā RETHINK izstrādātie materiāli:

• Pētījums “Esošās situācijas izpēte Zemgales reģionā un atbalsta sistēmas trūkumu identificēšana jauniešu ar garīga rakstura traucējumiem integrācijai darba tirgū/ sabiedrībā”
• Pētījuma “Esošās situācijas izpēte Zemgales reģionā un atbalsta sistēmas trūkumu identificēšana jauniešu ar garīga rakstura traucējumiem integrācijai darba tirgū/ sabiedrībā” KOPSAVILKUMS
• Mentoru apmācības programma RETHINK – Mentoru e-vide

Mentoru apmācības programma jauniešu ar garīgās rakstura traucējumu vēsturi atbalstam un tās izmēģinājums (programmas apraksts, saturs un ieviešanas posmi)

Mentoru un jauniešu apmācību programmas izvērtējuma apkopojums:

• I Mentoru interviju apkopojums
• II Jauniešu rezultāti
• III Projekta komandas un iesaistīto pušu viedoklis

Sociālā mentora ROKASGRĀMATA personu ar garīga rakstura traucējumiem atbalstam

Prezentācija “Mentors, rekrutēšana/atlase, apmācības, mentoringa procesa organizēšana”

Baseline study “Exploration of the Existing Situation in Zemgale region and
Identification of the Gaps in the Support System for the
Integration of Young People with Mental Disabilities into the
Labor Market / Society” SUMMARY. Pētījuma kopsavilkums angļu valodā.

Adult non-formal education Program “Mentor Training Program to Support Young People with a History of Mental Disorders” (including pilotage) Mentoringa programma angļu valodā.

Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014. – 2020. gadam projekts Pārdomāt (CB-802; RETHINK); nozare: izglītība un sociālie pakalpojumi; ilgums: 05.2019. – 04.2021.; kopējais budžets: 251 395,55 EUR (t.sk. ERAF finansējums: 197 545,54 EUR), ZPR budžets: 89 988,85 EUR (t.sk. ERAF finansējums: 76 490,52 EUR); projekta vadītāja: Ieva Zeiferte, e-pasts: Ieva.Zeiferte@zpr.gov.lv

Eiropas Savienības struktūrfondu projekti 2014. – 2020. gadam, ESF projekts “Atver sirdi Zemgalē” nozare: sociālie pakalpojumi; ilgums: 01.07.2015. – 31.12.2023.; projekta budžets: 9 412 350,00 EUR; projekta vadītāja: Dace Strautkalne, e-pasts: Dace.Strautkalne@zpr.gov.lv

Attēls: pexels by Cliff Boot

Sociālā uzņēmējdarbība deinstitucionalizācijas procesa turpināšanai.

Lai veiksmīgi turpinātu deinstitucionalizācijas (DI) procesu Zemgalē un turpinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu tīkla izveidi, ļoti būtiska loma ir pašvaldību sadarbībai ar nevalstisko sektoru un sociālajiem uzņēmumiem.

Sociālie uzņēmumi būtu ļoti nepieciešami cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai, īpaši to, kam invaliditāte ir dēļ garīga rakstura traucējumiem (intelektuālās attīstības problēmām un psihiskajām saslimšanām). Šie cilvēki ar prieku iesaistītos, piemēram, dažādos uzkopšanas darbos vai nelielu mājsaimniecības remontdarbu veikšanā, arī lauksaimniecības darbos. Kā liecina līdzīgu uzņēmumu pieredze, šie cilvēki, ja viņus apmāca, var ļoti kvalitatīvi veikt vienu konkrētu darba funkciju. Virkne Zemgales pašvaldību ir uzsākusi grupu dzīvokļu būvniecību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un šo dzīvokļu klientiem, lai spētu dzīvot patstāvīgu dzīvi, iespējas būt noderīgiem, iekļauties sabiedrībā un nopelnīt būs ļoti aktuālas.

Liels potenciāls nevalstiskajam sektoram un sociālajiem uzņēmumiem ir darbā ar jauniešiem, gan tādiem, kas ilgstoši ir dzīvojuši sociālās aprūpes iestādēs, sociālā riska ģimenēs un/vai izdarījuši likumpārkāpumus, gan arī vienkārši jauniešiem, kuriem pietrūkst atbalsta ģimenē, piemēram darba prasmju apguvei, patstāvīgas dzīves iemaņu apguvei, prasmju attīstīšanai, brīvā laika pavadīšanas labajām praksēm, dažādiem pasākumiem.

Šobrīd notiek darbs pie Zemgales reģiona attīstības programmas izstrādes 2021. – 2027. gadam. Viena no izvirzītajām vidēja termiņa prioritātēm šim periodam ir sociālā iekļaušana un veselības veicināšana, kuras ietvaros tiek plānots turpmākajos septiņos gados Zemgalē īstenot aktivitātes, lai palielinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju iespējas piedalīties ekonomikā, izglītībā, kultūrā un dažādās sabiedriskās aktivitātēs, attīstot un pilnveidojot vides pieejamību un mazinot sabiedrībā pastāvošos stereotipus. Plānots turpināt attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (SBSP) reģionā, tai skaitā turpinot īstenot deinstitucionalizācijas plānu, uzlabot sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu un SBSP sniedzēju daudzveidību, sociālo pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti, pieejamību un teritoriālo pārklājumu, kā arī palielināt reģiona pašvaldību sadarbību un nevalstiskā un privātā sektora līdzdalību sociālo pakalpojumu organizēšanā un nodrošināšanā. Vēl tiek plānots veicināt sociālo pakalpojumu sinerģiju ar citiem pakalpojumiem tai skaitā veselības aprūpē, izglītībā, nodarbinātībā (gan atbalstītā darba, gan sociālo uzņēmumu formā), transportā, brīvā laika pavadīšanā u.c., kas ir īpaši svarīgi, turpinot īstenot DI procesu un “Atver sirdi Zemgalē” projekta darbības.

Mērķa grupas, kurām tiks turpinātas un paredzētas projektu aktivitātes ir bērni ārpusģimenes aprūpē un sociālā riska ģimenes; cilvēki ar invaliditāti, īpaši ar garīga rakstura traucējumiem; bērni, kam dēļ funkcionāliem traucējumiem noteikta invaliditāte un viņu ģimenes. Nākošajā plānošanas periodā tiek plānots veikt aktivitātes arī pakalpojumu izveidei cilvēkiem ar smagiem multipliem traucējumiem. Vēl īpašu uzmanību caur dažādu projektu aktivitātēm paredzēts pievērst tādām mērķa grupām, kā seniori ar pašaprūpes grūtībām, cilvēki ar atkarībām (alkohola, psihotropo vielu, azartspēļu u.c.) un līdzatkarīgie ģimenes locekļi, vardarbībā cietušas personas un personas, kas veikušas vardarbību.

Jau šobrīd labi pazīstam virkni sociālo uzņēmumu, kas Latvijā veiksmīgi veic nozīmīgu darbu. Kā piemērus vēlos minēt sociālo uzņēmumu “Visi var” Siguldā, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti un sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu veic sociālā darba funkcijas savā un tuvākajos novados. Jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem ir apguvuši prasmes konditorejas ražošanā un strādā pērn izveidotā kafejnīca “RB Cafe Rīga”. Kafejnīca piedāvā mājīgas telpas, gardu kafiju un klāj izbraukuma kafijas galdus.

Zemgalē, Viesītes un tuvāko novadu iedzīvotājiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz nevalstiskā organizācija “Cistiskās fibriozes biedrība”. Sociālais uzņēmums “Iespēja izaugsmei” Jelgavā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm sniedz alternatīvās izglītības un sociālo prasmju attīstību atbalstošus pakalpojumus. Sociālais uzņēmums tiek veidots Kalnciemā, kur pie daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Laipa”, sadarbībā ar vietējo uzņēmēju tiek veidotas darba vietas centra grupu dzīvokļu klientiem. Uzņēmējs pastāstīja, ka ir tādi darbi, ko iekārtas nevar izdarīt, bet grupu dzīvokļu klienti tos izdara ļoti labi. Dobelē biedrība “Laimiņa” ir nodibinājusi sociālo uzņēmumu SIA “Dare Audeamus”, reģistrējusi sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā divus pakalpojumus – dienas aprūpes centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un šobrīd uzsāk šo pakalpojumu sniegšanu. Mūsu projekta klienti drīzumā tajos uzsāks saņemt projekta apmaksātus sociālos pakalpojumus.

Piedāvāju vairākus resursus par sociālo uzņēmumu attīstību. Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācija ir izstrādājusi rokasgrāmatu “Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai”, kas var būt noderīga gan juridisko jautājumu noskaidrošanai, gan kā ideju avots. Pašvaldību savienības rīkotajā konferencē “Kāpēc mums to vajag?” – par pašvaldību un sociālo uzņēmumu sadarbību, dzirdama Lielbritānijas pieredze, kur sociālā uzņēmējdarbība aizņem 15-20% no ekonomikas. Partnerības “Daugavkrasts“youtube vietnē pieejami pieredzes stāsti un video lekcijas par sociālo uzņēmumu veidošanu. Dažādi resursi ir pieejami arī Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas un Labklājības ministrijas mājaslapās.

Deinstitucionalizācijas procesā paveiktais un aktuālais Zemgales reģionā

Lai izvērtētu, kā kopumā sokas ar deinstitucionalizāciju (DI) Zemgalē, 2020. gada sākumā veikts Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. īstenošanas progresa izvērtējums, kurā apkopota aktuālā informācija par projekta ieviešanas progresu un mūsu sadarbības partneru – Zemgales pašvaldību sasniegtajiem rezultātiem ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ieviešanā. Projektā no 22 Zemgales reģiona pašvaldībām ir iesaistījusies 21 pašvaldība.

Izvērtējumā sniegta aktuālā informācija par mērķgrupu personu skaitu pašvaldībās un projekta ietvaros izvērtēto personu skaitu; aprakstīts, kādi sabiedrībā balstīti pakalpojumi jau ir pieejami pašvaldībās un kādi projekta ietvaros tiks veidoti; atspoguļota pašvaldību savstarpējā komunikācija, kādus pakalpojumus tās gatavas piedāvāt citām pašvaldībām un kādus gatavas pirkt; detalizēti uzskaitīti līdz šim no ESF projekta līdzekļiem Zemgales pašvaldībām kompensētie izdevumi par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu projekta mērķa grupām.

Zemgales plānošanas reģionā kopumā, uz 2019. gada beigām, dzīvo 2456 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kam sakarā ar garīga rakstura traucējumiem ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, no tām 857 personas atrodas ilgstošās valsts sociālās aprūpes institūcijās. Projekta ietvaros veikta izvērtēšana un sastādīti individuāli atbalsta plāni 386 personām ar GRT, tai skaitā 127 personām, kas dzīvo institūcijās. Ģimenēs dzīvo 1028 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), 392 no viņiem ir izstrādāti atbalsta plāni. Bērnu sociālās aprūpes institūcijās dzīvo 125 bērni, kas palikuši bez vecāku gādības.

No 2016. līdz 2019. gadam (ieskaitot), par sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanu augstākminētajām mērķgrupām, Zemgales pašvaldībām kompensēti līdzekļi 546 380 EUR apmērā. Biežāk tikuši izmantoti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi – tos izmantojuši 165 pakalpojuma saņēmēji, aprūpes pakalpojums – 65 saņēmēji, speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu – izmantojuši 40 pakalpojuma saņēmēji. Kopā pakalpojumus šobrīd saņem 77 personas ar GRT (aprūpi mājās, speciālistu konsultācijas, atbalsta grupas un grupu nodarbības, dienas aprūpes centra pakalpojumu, grupu dzīvokļa pakalpojumu, specializēto darbnīcu pakalpojumu un īslaicīgo sociālo aprūpi), 220 bērni ar FT (“Atelpas brīža” pakalpojumu, sociālas rehabilitācijas pakalpojumus, aprūpes pakalpojumu) un 120 bērnu ar FT vecāki saņem sociālo rehabilitāciju.

Vieni no aktīvākajiem finansējuma apguvējiem, pakalpojumu sniegšanai, līdz šim ir Vecumnieku novads 71 836 EUR, Bauskas novads 66 190 EUR, Dobeles novads 41 460 EUR, savukārt lielajām pilsētām – Jelgavas pilsēta 143 892 EUR, Jēkabpils pilsēta 59 391 EUR apgūti ESF līdzekļi. Pie aktīvākajām pašvaldībām noteikti minams arī Jelgavas novads, kas apguvis 23 056 EUR finansējumu pakalpojumiem un šobrīd jau uzsācis gatavot patstāvīgai dzīvei jaunizveidotajos grupu dzīvokļos 7 klientus ar GRT.

Apmaksāto pakalpojumu skaits mērķa personām pakāpeniski ir pieaudzis, taču nav sasniegts plānotais skaits, kam par iemeslu minams apstāklis, ka pašvaldībās vēl nav izveidoti plānotie sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi. Šobrīd vidēji par 2 gadiem ir novirzījusies ERAF finansēto projektu un sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide pašvaldībās. Sākotnēji, līdz 2020. gadam iecerēto projektu noslēgums tiek plānots 2022. gadā, atsevišķos gadījumos 2023. gadā.

Deinstitucionalizācijas projekti Latvijā (kopā pieci reģionālie projekti), tai skaitā ESF projekts “Atver sirdi Zemgalē” uzsākti 2015. gadā ar mērķi mazināt mērķgrupu personu skaitu, kas saņem institucionālo aprūpi, un radīt šodienas izpratnei piemērotus, sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GTR, bērniem ar FT un bērniem, kas dzīvo bērnunamos. Lai izstrādātu un ieviestu, pēc iespējas cilvēku vajadzībām pielāgotus sabiedrībā balstītos pakalpojumus, projektā iesaistītas reālas mērķgrupas personas, tām veikts vajadzību izvērtējums un no projekta līdzekļiem tiek apmaksātas sniegto pakalpojumu izmaksas. Šis process tiek īstenots sekojoši – sociālo pakalpojumu piešķir vietējās pašvaldības Sociālais dienests un izmaksas pakalpojumu izmaksu segšanai pašvaldībām tiek kompensētas no ESF līdzekļiem.

Projekts Nr. 9.2.2.1./15/I/001 “Atver sirdi Zemgalē” tiek īstenots laika posmā no 2015. gada 1. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim ar kopējo budžetu 6 778 348 EUR (ESF finansējums sastāda 85%), tai skaitā projektā iesaistītajām Zemgales pašvaldībām pieejamā summa sabiedrībā balstītu pakalpojumu apmaksai sastāda 4 065 148 EUR.

Vienlaikus Zemgales reģiona pašvaldībām līdz 2022. gada beigām no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei ir pieejami līdzekļi 8 009 125 EUR apmērā.