Jauno gadu sagaidot jebkurā pasaules malā, viena no tradīcijām ir kārtīgi paēst, taču daudzi zina, ka itāļiem tas ir īpaši svarīgi. Jelgavniece Marta Zīverte, kas Jaungadu sagaidījusi Londonā, taču kopā ar itāļu draugiem, piedāvā ieskatu, bez kā nav iedomājams itālieša svētku galds.
Ligita Vaita
Sagaidīt Jauno gadu Londonā Marta devās 31. decembrī. «Ceļā devos viena, bet draugi mani sagaidīja jau Londonā. Ceļojums bija īss, vien dažas dienas, turklāt jāpaspēj bija gana daudz, arī iepirkties, jo atlaides tur ir jau sākušās,» smaidot teic Marta. Tomēr Jaungads sagaidīts itāļu draugu kompānijā, un tas ļāvis «ievērtēt» arī šīs kultūras svētku svinēšanas tradīcijas. Kopumā jelgavniece vērtē, ka šis Jaunais gads viņai sagaidīts interesantās un jautrās sarunās ar stāstiem par katra dzimtenes kultūru un paražām, kā arī atšķirīgo svētku svinēšanu.
«Itāļi ir visnotaļ viesmīlīgi un nepieļaus, ka neesi labi paēdis. Šajā vakarā, tāpat kā daudzviet citur pasaulē, galdā jāceļ daudz, daudz dažādu ēdienu. Pievērsīšu vērību dažiem no tiem,» tā Marta.
Jo vairāk lēcu, jo vairāk naudas
«Itāļi tic – jo vairāk lēcu apēdīsi, jo vairāk naudas būs nākamajā gadā. Arī cūkgaļa sola pārticību,» stāsta Marta, paskaidrojot, ka tieši tāpēc itāļiem Jaungada galdā cieņā ir zampone – tā ir īpaši pagatavota cūkas priekšējā kāja, kas pildīta ar maltu cūkgaļu (no vaigiem, kakla un lāpstiņas, ādiņām un garšaugiem). Zamponei ir sena rašanās vēsture un nozīmīgas ēšanas un gatavošanas tradīcijas, taču mūsdienās to var nopirkt jau sagatavotu un vārītu līdz pusgatavībai – atliek tikai līdz galam novārīt, un tā jau ir gatava pasniegšanai,»stāsta Marta.
Kas ir panetone?
Šīs itāļu svētku kūkas dzimtene ir Milāna, un panetoni var uzskatīt par šīs pilsētas savdabīgu vizītkarti. Vārds «panettone» tulkojumā no itāļu valodas nozīmē «lielā maize», stāsta Marta. «Panetones mīkla tiek papildināta ar dažnedažādiem kaltētiem augļu gabaliņiem, sukādēm, rozīnēm un šokolādes krikumiņiem, tad tā tiek īpaši raudzēta. Tradicionāli šo svētku maizi pasniedz galdā ap Ziemassvētku un Jaunā gada laiku,» par otru ēdienu, bez kura nav iedomājams itālieša galds, saka jelgavniece.
Uz mākslas galeriju – lai redzētu Van Goga «Saulespuķes»
Kopumā jelgavniece vērtē, ka šis Jaunais gads viņai sagaidīts interesantās un jautrās sarunās ar stāstiem par katra dzimtenes kultūru un paražām, kā arī atšķirīgo svētku svinēšanu.
«Londonā bija ieradušies arī mani vecāki, ar kuriem tika apskatītas ievērojamākās vietas pilsētā, tajā skaitā Londonas Nacionālā mākslas galerija. Turp devāmies ar mērķi, lai apskatītu Vinsenta van Goga «Saulespuķes»,» stāsta Marta. Savukārt ierobežotā laika dēļ jelgavnieki izvēlējās nestāvēt garajās rindās, lai iekļūtu tādās vietās kā Vestminsteras abatija u.tml. «Toties vakaru noslēdzām ar tik ļoti populāro «London Eye» apmeklējumu. Šī man bija otrā reize, bet pirmā, kad no augšas bija iespējams apskatīt Londonu diennakts tumšajā laikā, skats ir patiešām neaprakstāms,» tā Marta.
Rezumējot viņa norāda, ka Londona vienmēr pārsteidz ar savu internacionālo virtuvi, sākot ar taizemiešu zaļo kariju un beidzot ar franču krepēm (latviešiem tās būtu plānās pankūkas). Kā vēl viens pluss Londonas iepazīšanai ir laikapstākļi – arī gadu mijā laiks londoniešus un pilsētas viesus lutinājis ar +10 grādu temperatūru un pilnīgi skaidrām debesīm, rezumē Marta.
Foto: no M.Zīvertes personīgā arhīva