Kultūra

Kaut arī šogad daba savu brīnumaino spēku parādīja, atnesot sniegu tieši uz Ziemassvētkiem, citviet pasaulē šādu brīnumu nemaz negaida. Piemēram, Austrālijā, kur kā nesen portāla www.jelgavasvestnesis.lv lasītāja Maija Rubauska izteicās, viss ir «kājām gaisā», Ziemassvētkus svin vasarā, +30 grādu karstumā. Un tomēr eglīti grezno un dāvanas Ziemassvētkos dala arī Austrālijā, bet Jauno gadu sagaida deviņas stundas agrāk nekā pie mums.

Ligita Vaita

Kaut arī šogad daba savu brīnumaino spēku parādīja,
atnesot sniegu tieši uz Ziemassvētkiem, citviet pasaulē šādu
brīnumu nemaz negaida. Piemēram, Austrālijā, kur kā nesen portāla
www.jelgavasvestnesis.lv lasītāja Maija Rubauska izteicās, viss ir
«kājām gaisā», Ziemassvētkus svin vasarā, +30 grādu karstumā. Un
tomēr eglīti grezno un dāvanas Ziemassvētkos dala arī Austrālijā,
bet Jauno gadu sagaida deviņas stundas agrāk nekā pie
mums.

Indra Jēkabsone, kura Jelgavā pabeigusi vidusskolu, drīz vien
pēc skolas beigšanas pārvācās uz ārzemēm, bet tieši Austrālijā
jauniete nodzīvoja divus gadus – 2009. un 2010. gadā –, kur uz šo
laiku par viņas mājām kļuva viena ar nosaukumu Scone (aptuveni 3
stundu brauciena attālumā no Sidnejas). Kaut arī vairs viņa tālajā
zemē nedzīvo, viņa labprāt dalās pieredzē ar to, kā Austrālijā svin
Ziemassvētkus un sagaida Jauno gadu.

Uz Austrāliju ceļš meitenei aizveda līdzās vīram. Viņš ir īrs,
bet uz šiem diviem gadiem viņu aicināja spēlēt regbiju Austrālijas
regbija komandā. «Tas bija ļoti interesants, iespaidiem bagāts
laiks,» tā Indra. Tagad abi jau ir atpakaļ Īrijā.

+30 grādos Ziemassvētku sajūtu «noķert» nav
viegli

«Tuvojoties Ziemassvētkiem, es Austrālijā svētku sajūtu tā arī
nevarēju sajust, jo tas šķiet dīvaini – ārā karsts, +30 grādi, bet
cilvēki gatavojas Ziemassvētkiem,» stāsta Indra. Viņa piebilst, ka
tomēr liecību par Ziemassvētku tuvošanos netrūka – ielas un veikali
Austrālijā tiek pušķoti daudz grandiozāk nekā Latvijā.

Varētu domāt, ka izgreznotā eglīte vasaras laikā neiederas,
tomēr arī Austrālijā Ziemassvētkos pušķo eglītes. Tiesa gan,
mākslīgās. «Arī mūsu mājās greznota tika plastmasas eglīte, taču
tajā – pilns ar greznām mantiņām,» atceras Indra.

 Svētki sākas 25. decembrī

Interesanti, ka, kaut arī 24. decembris ir Ziemassvētku vakars,
Austrālijā tā nav brīvdiena, kurā satiekas visa ģimene, tur
pieņemts Ziemassvētkus svinēt 25. decembrī. «Piemēram, mēs paši
Ziemassvētku vakarā, ģērbušies šortos un krekliņā, devāmies uz mūsu
iecienītāko restorānu pavakariņot draugu lokā, bet pēc tam
atpūsties vietējā bārā,» stāsta Indra. Kaut arī tas šķiet neierasti
mūsu platuma grādos, 24. decembris Austrālijā nav tik nozīmīgi
svētki, kurus pavada ģimenes lokā.

«Ziemassvētku vakarā viņiem viss ir atvērts un strādā, bet
«īstie» svētki sākas 25. decembrī, kad jau no paša rīta visi mostas
un skrien pie eglītes skatīties, vai zem tās jau ir Ziemassvētku
dāvanas. Togad arī mūs Ziemassvētku vecītis bija apciemojis,»
smaidot nosaka Indra.

Vakariņu maltīti aizēno karstums

«Pēc patīkamās dāvanu saņemšanas visi rosās pa māju un gatavo
Ziemassvētku pusdienas. Pie tām, protams, piederas tītars vai
barbekjū. «Vienīgā problēma, ka lielā karstuma dēļ vismaz man
Austrālijā bija mazāka apetīte. Tāpēc arī mūsu pašu gatavotā
maltīte nemaz nepazuda tik ātri, kā varētu domāt,» smejas Indra,
piebilstot, ka tā arī Ziemassvētku diena pagāja – ēdot un skatoties
Ziemassvētku programmas.

«Protams, sazvanījāmies ar mīļajiem mājās. Man ļoti pietrūka tās
īstās Ziemassvētku sajūtas un ģimenes, tomēr bija interesanti
piedzīvot, kā ir svinēt Ziemassvētkus, kad ārā ir tik karsts,»
atceras Indra, piebilstot, ka sajūta bijusi, kā atrodoties filmās,
kas kādreiz vērotas pa televizoru.

Iespaidīgākā – Jaunā gada sagaidīšana

Daudz redzēti krāšņi salūti bildēs no dažādākajām pasaules
vietām, taču Indra teic – arī Austrālijā, Sidnejā, redzētā Jaungada
uguņošana bijusi īpaši iespaidīga. «Salūts tika uzrīkots pat
divreiz – vispirms pulksten 21, lai bērniem būtu prieks un nebūtu
jāgaida līdz pusnaktij, un tad protams arī tieši pusnaktī. Mēs
gaidījām abus, un salūtu vērojām no parka tā, lai iespējami tuvāk
varētu redzēt gan Harboras tiltu, gan Operas namu,» atceras Indra,
piebilstot, ka iespaidīgo skatu skatīties bija ieradušies
tūkstošiem cilvēku un tas palicis kā iespaidīgākā no līdz šim
redzētajām uguņošanām.

Viņa gan ar nožēlu teic, ka fotoattēlu no Austrālijas
saglabājies maz. «Kā tas bieži mēdz notikt, bildes glabājām datorā,
bet tas izlēma savu dzīvi beigt. Protams, kopā ar visām bildēm,»
smejas Indra, tāpēc dalās ar tiem dažiem skenētajiem fotoattēliem,
kas viņai vēl ir saglabājušies.

Foto: no I.Jēkabsones personīgā arhīva