Mūziķis un producents Fakts jeb īstajā vārdā Jānis Šmēdiņš ir jelgavnieks, kurš, kā pats saka, šobrīd ir tur, kur vēlas būt – pēc neliela pārtraukuma mūzikā ir atgriezies ar jauniem spēkiem, jaunām idejām un jaunu «es», plāno braucienu uz ārzemēm, kur ierakstīt savu pirmo albumu, un 31. decembrī nosvinēja ne tikai Vecgada vakaru, bet arī savu 25. dzimšanas dienu.
Sintija Liepiņa, RSU Komunikācijas fakultātes 2. kursa studente
Mūziķis novembra beigās laidis klajā jaunu dziesmu ar nosaukumu «No jauna» – mēs aicinājām viņu uz sarunu, lai noskaidrotu, par ko ir jaunā dziesma, kā iet pašam mūziķim un kādi ir viņa nākotnes plāni.
Esi kļuvis par gana atpazīstamu mūziķi – kādas ir sajūtas?
Cik nu atpazīstamu… bet labas, viss kārtībā!
Ko tu dari ikdienā? Vai tava ikdiena sastāv tikai no mūzikas?
Jā, tikai no mūzikas. Parasti es ceļos, kad gribu, izdzeru rīta kafiju, kas man ir ļoti svarīga, sēžos pie datora un viss – tur arī pavadu visu dienu, producējot mūziku gan sev, gan citiem māksliniekiem Latvijā un ārzemēs. Latvijā pārsvarā sadarbojos ar Gacho un «Triānas parku».
Man mājās ir sava ierakstu studija. Agrāk tā atradās vecā pasta telpās Raiņa ielā, bet tur sākās problēmas ar īres līgumu, tādēļ jau labu laiku savu ierakstu studiju esmu pārcēlis pie sevis uz mājām. Mājās strādāju pie savām un sev pazīstamāko mūziķu dziesmām, ar pārējiem māksliniekiem sadarbojos citās studijās. Tad, kad sāku ierīkot studiju, darīju to sev – gluži vienkārši negribēju maksāt citiem par to, ko zināju, ka varu izdarīt pats.
Tu nesen izdevi jaunu dziesmu pēc ilgāka pārtraukuma. Pastāsti, par ko ir dziesma un kādēļ tika ieturēts pārtraukums?
Pārtraukums bija tādēļ, ka pirms tam es sadarbojos ar tādiem cilvēkiem, ar kuriem vairs nevēlos turpināt sadarbību. Vēlējos paņemt pauzi, lai klausītāji saprastu, ka kopdarbu ar šiem māksliniekiem vairs nebūs – tagad pievērsīšos vairāk solodziesmām. Es gluži vienkārši nespēju sadarboties ar cilvēkiem, kuriem prioritātes ir citādākas kā man. Par to arī ir jaunā dziesma ar nosaukumu «No jauna» – turpmākās dziesmas veidošu tādas, kādas es tās jūtu, neatkarīgi no tā, ko cilvēki gaida no manis.
Dziesmas «No jauna» videoklipā ir redzams puisis, kurš nepārtraukti skrien. Ko tas atspoguļo?
Doma ir tāda, ka puisis no rīta noskuj bārdu un skrien tik ilgi, līdz šī bārda atkal ir izaugusi. Nākamajā rītā viņš atkal pamostas ar bārdu un skuj to nost. Zemteksts tam visam ir pieredzes krāšana – atkal un atkal no jauna.
Pastāsti, kā tu sāki nodarboties ar mūziku.
Tas sākās mazliet vairāk nekā pirms desmit gadiem. Profesionāli, ar naudas pelnīšanu – apmēram astoņus gadus. Viss sākās ar to, ka internetā skatījos video, kā citi puiši veido savu mūziku, un arī man to ļoti gribējās. Mamma man nopirka sintezatoru, kuru varēja pieslēgt pie datora – ar to arī sāku eksperimentēt. Pēc tam es piereģistrējos ārzemju interneta vietnē, kur iespējams augšupielādēt savu mūziku – tā tas sākās. Sāku smieklīgi repot un turpināju līdz tai dienai, kad satiku Gacho, kurš man teica, ka jāsāk tas viss beidzot darīt nopietni. Un tiešām – no tās dienas viss izdodas daudz nopietnāk.
Kā tu raksturotu savu mūzikas stilu?
To ir pagrūti formulēt, jo es tam nejūtu rāmjus, bet muzikāli tas varētu būt «hip–hops» ar klasiskās un akustiskās mūzikas elementiem, ar mazliet «popa» ievirzēm un visam «pa virsu» vēl reps ar dzejolīšiem un pantiņiem.
Par ko ir tavas dziesmas un kur tu gūsti tām iedvesmu?
Manas dziesmas pārsvarā ir motivējošas – gan man pašam, gan citiem. Reizēm tās ir ar krietnu humora devu, reizēm romantiskas. Es reti pārdzīvoju, jo vienmēr cenšos sevi «nostādīt» pozīcijā, ka neatkarīgi no visa esmu ieguvējs. Tāpēc man arī uzvarētāju dziesmu ir vairāk nekā zaudētāju.
Iedvesma ir mainīga – reizēm ir, reizēm nav. Noteikti motivē citi mūziķi, mani koncerti, cilvēki un viss, kas notiek apkārt.
Kas ir grūtākais dziesmu tapšanas procesā?
Gala darbi. Visgrūtāk ir salikt visu kopā tā, lai tas skanētu skaisti. Man nav problēmu ar mūzikas vai vārdu sacerēšanu, visgrūtāk ir beigās visu apstrādāt – to es daru pats, un tas aizņem ļoti daudz laika. Mana jaunākā dziesma tapa četrdesmit minūtēs ar visu ierakstīšanu, bet tās apstrāde man aizņēma mēnesi. Beigās vienmēr sanāk vairāki varianti, no kuriem ir jāizvēlas viens – labākais, bet man ir komanda, kas ar to palīdz.
Kā tu apguvi mūzikas producēšanu?
Pilnīgi pašmācības ceļā, lasot grāmatas internetā, skatoties video un intervijas – tas ir ļoti garš mācību process, kurā galvenais ir eksperimentēt. Ir jāmācās aptuveni seši gadi, lai mūziku samiksētu tā, lai tā skanētu tādā līmenī, lai to varētu translēt pa radio. Es producēšanu apgūstu jau septīto gadu.
Kā tu rodi idejas dziesmu videoklipiem?
Man liekas, ka dziesmas videoklips nav pārāk būtisks, tādēļ uz to pārāk «neiespringstu», bet jau tad, kad es rakstu dziesmu, man prātā ir aptuveni dziesmas vizualizācija. Pēc tam es ar savu operatoru, kurš man ir labs draugs, kopīgi domājam, kā manu iztēli var ielikt kameras rāmjos.
Kādi ir lielākie šķēršļi, ar ko tev nācies saskarties savā mūziķa karjerā?
Attiecības ar cilvēkiem. Nauda sabojā tik daudzu cilvēku savstarpējās attiecības. Pārāk daudz cilvēku ir mantkārīgi. Vislabāk ir biznesā sadarboties ar īstiem un tuviem draugiem, jo zini – viņi tevi nekad nepievils un nenodos. Visa mana komanda ir mani draugi!
Tev līdz šim ir iznākuši divi mini albumi – ar ko tie atšķiras no parastiem albumiem? Vai plāno izdot arī jaunu albumu?
Mini albumi nav oficiāli – tas ir tikai interneta materiāls, dziesmas nav «izdotas» taustāmā formātā un lielākā daļa nav reģistrēti darbi ar autortiesībām. Pirms šiem mini albumiem tika izlaists arī «mix tape», sadarbojoties ar Grafomānu – dziesmas, kas veidotas uz citu izpildītāju dziesmu melodijām. Līdz šim likās, ka neesmu nobriedis vēl kaut kam tik lielam kā reāla albuma izdošana, bet šogad gan ir nosprausts mērķis – jānāk klajā manam pirmajam albumam.
Klausoties tās dziesmas, kuras esi ierakstījis agrāk, tu jūti savu izaugsmi?
Es vairs nejūtu tik lielu muzikālo izaugsmi kā agrāk, vairāk jūtu to, ka pieaugu pats. Vairs netaisu mūziku cilvēku masām. Protams, vienmēr mūzika ir veidota arī sev pašam, bet tajā pašā laikā vienmēr ir bijusi doma – vai šī dziesma «aizies»? Vai patiks cilvēkiem? Pieredze rāda, ka nav jēga ko tādu darīt – tas nedod tādu prieku, kādu saņem tad, ja tiešām veido dziesmas tikai sev pašam.
Kura, tavuprāt, ir tava līdz šim veiksmīgākā dziesma?
Šķiet, ka daudzas ir bijušas gana veiksmīgas. Ja vērtē, piemēram, pēc video skatījumu skaita internetā, tad tā varētu būt dziesma «Tu mani cel», kas ierakstīta kopā ar Miku Dukuru – šobrīd šai dziesmai ir vairāk nekā miljons skatījumu. Veiksmīgākā un mīļākā dziesma man pašam, kas nav tikai vienkārša «klubu dziesma», arī ir ierakstīta kopā ar M.Dukuru un saucas «Atklāti».
Vai šovasar tev bija koncerttūre?
Nē, šī vasara bija mierīgāka – vēlējos atpūsties un rekonstruēt savus plānus. Mēs gan tikām aicināti uz dažādiem pasākumiem, bet aizvadījām tikai divus koncertus Liepājā – tur pasākumus rīko labi paziņas, un publika vienmēr ir atsaucīga. Liela koncerttūre mums bija 2013. gadā un nākamā tiek plānota pēc pāris mēnešiem – 2015. gada pirmajā pusē.
Pastāsti, kādas ir sajūtas stāvēt uz skatuves un dziedāt lielam cilvēku pūlim.
Protams, labas! Bet mani laikam vairs tik ļoti neizbrīna un nesatrauc šīs cilvēku masas, jo es 2009. gadā sāku strādāt kopā ar Gacho, no kura esmu ļoti daudz mācījies, un lielus cilvēku pūļus pie skatuves sāku pieredzēt jau ar viņu, būdams viņa bekvokālists. Protams, izbrīna tas, ka ar savu komandu spējam piepildīt lielas zāles, pilnas ar klausītājiem, savos koncertos, bet būšana uz skatuves daudzu cilvēku priekšā man nesagādā grūtības.
Arī Jelgavā tu esi kaut kur uzstājies?
Jā, bet šobrīd liekas, ka šeit vairs nav īsti kur uzstāties. Ar klubu, kurā agrāk esam uzstājušies, vairs nevēlamies sadarboties, jo uzskatu, ka tur šobrīd notiek milzīgs «bardaks». Es labprāt uzstātos Jelgavas pilsētas svētkos – varētu nākamgad to noorganizēt!
Atpazīstamība – pastāsti par tās plusiem un mīnusiem.
Es to pat nejūtu, vismaz uz ielas noteikti ne, vienīgi mazi bērni priecājas satiekot. Ar atpazīstamību Latvijā ir tā – tu esi varbūt mazliet zināmāks un pazīstamāks, par tevi runā mazliet vairāk, bet runā aiz muguras, nevis saka sejā, ko domā.
Kā ir ar mūziķiem Jelgavā un Latvijā? Cik viegli ir «izsisties» un iegūt atpazīstamību?
Es tiešām nezinu. Man laikam ir paveicies – esmu iepazinies ar īstajiem cilvēkiem, esmu bijis īstajā vietā un īstajā laikā. Mūsdienās ir jābūt oriģinālam – nevienam nevajag otru Gacho, nevajag otru «Prāta vētru» un otru Eminemu.
Pastāsti ko tādu, ko par tevi zina tikai tavi tuvākie cilvēki, bet klausītāji ne.
Man ir ārkārtīgi lielas mandeles! Tiešām gigantiskas! Agrāk visu laiku slimoju ar angīnu, līdz tās sasaldēju. Atverot muti, pat nevar saskatīt manu kaklu – tam ir priekšā mandeles, bet dziedāšanai netraucē.
Kas vēl tevi aizrauj bez mūzikas?
Sporta spēļu skatīšanās – ļoti patīk vērot NHL spēles. Patīk atpūsties ar tuvajiem cilvēkiem savos nedaudzajos brīvajos brīžos.
Pastāsti par saviem nākotnes plāniem.
Kā jau minēju, 2015. gadā noteikti izdot albumu, iekļūt trīs nominācijās konkursā «Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva» – «Labākā debija», «Labākais videoklips» un «Labākais hip-hop mūzikas albums» un, cerams, iegūt arī trīs uzvaras. Būs daudz jāstrādā, bet tieši tādēļ šogad ar visu komandu dosimies prom uz Stokholmu, Tallinu vai Berlīni, lai tur aizmirstu ierasto ikdienu, iztrakotos un, jaunā vidē un citu netraucēti, varētu nodoties albuma ierakstīšanai.
Kādu tu redzi sevi pēc desmit gadiem?
Ceru, ka man būs sava māja, kurā, protams, būtu arī ierakstu studija. Uz skatuves diez vai būšu trīsdesmit piecos gados, bet visādi var gadīties.
Kādu tu sevi redzi sešdesmit gados?
Būšu večuks, kurš strādās ar citiem – jaunajiem mūziķiem. Būšu vecs un savu pieredzi ieguvis.
Foto: no Fakta personīgā arhīva
Saistītā ziņa
Fakts «Tonusā» rīt atklās koncerttūri «Tagad, Te» (+VIDEO)
26.1 °C,
1.9 m/s,
60.3 % 
26.1 °C,
1.9 m/s,
60.3 %