Labi mācīties un gūt sasniegumus skolā joprojām ir forši, turklāt nereti arī izdevīgi, un tam piekrīt Tehnoloģiju vidusskolas audzēkņi, kuriem par panākumiem olimpiādēs un konferencēs, pasniegta visai interesanta un iespaidiem bagāta dāvana – ceļojums uz zinātnes centru «Heureka» Somijā.
Ligita Vaita
Par panākumiem olimpiādē – ceļojums
Braucienam tika izvēlēts novembris, kad trīs dienu ceļojumā skolēni kopā ar četrām skolotājām devās iepazīt inženierzinātnes atraktīvā veidā – izpētot zinātnes centru. «Šo ceļojumu bija godam nopelnījuši tie skolēni, kuri pagājušajā mācību gadā bija sasnieguši labus rezultātus dabas zinībās – matemātikas olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu aizstāvēšanās pilsētā un valstī.,» stāsta 12. inženierzinātņu klases skolēns Gvido Bērziņš, piebilstot, ka arī skolotāju grupa, kas devās līdzi, bija izvēlēta pārdomāti. «Trīs skolotāji, kuri deva nozīmīgu ieguldījumu skolēnu sasniegumos, bet viena skolotāja ar fantastiskām zināšanām par Tallinu un Helsinkiem, tieši viņa mums varēja vislabāk pastāstīt par visu redzēto un iepazīto,» tā Gvido.
Ceļojums veda ar autobusu, pa ceļam tiks apskatīta arī Igaunija un tās galvaspilsēta Tallina, bet tikšanai uz Helsinkiem no Tallinas tiks izmantots prāmis.
Vai atceries ūdenskritumu «Vella kalpos»?
Ceļojums sākās Jelgavā, no kurienes skolas grupa ar autobusu brauca uz Igauniju. «Apskatījām Keilas ūdenskritumu, kurš, starp citu, ir otrs lielākais Igaunijā. Pie šī ūdenskrituma savulaik tika filmēta latviešiem iemīļotā filma «Vella kalpi»,» stāsta Gvido. Tālāk jelgavnieki devās uz iespaidīgo Tirisalu jūras stāvkrastu. «Iespaidīgas klintis, kuras Latvijā neieraudzīt. Un krastā ir iespaidīgi daudz plakanu akmeņu. Dīvaini bija, ka tas, ko mēs Latvijā saucam par dižakmeņiem, formā diezgan raženiem akmeņiem, tādi Igaunijā bija ik uz stūra,» smejas jelgavnieks.
Milzu durvis savulaik neļāva iedzīvotājiem pamest Tallinu
Tālākais ceļš jau veda uz Tallinu. «Iebraucot Tallinā uzreiz varēja manīt, ka pie jaunajām sabiedriskajām celtnēm ir nopietni piestrādājis arhitekts. Tiešām apbrīnojamas un skaistas celtnes, tomēr mērķis mums bija nokļūt Tallinas vecpilsētā,» norāda Gvido. «Iespaidīgie pilsētas mūri, ko kādreiz cēluši dāņi, Nigulistes un Doma baznīcas… Patiesībā Tallinā bija daudz baznīcu! Piemēram, vecpilsētas centrā bija apskatāma baznīca, kurā ir vecākais liela izmēra pulkstenis Igaunijā. Apskatījām arī pašu pirmo aptieku Tallinā, kura vēl joprojām darbojas. Dzirdēju, un pilnīgi piekrītu tam faktam, ka Tallinas vecpilsēta ir otra saglabātākā vecpilsēta Eiropā, tātad mazāk skarta kara laikā,» vērtē Gvido.
Jelgavnieku ekskursija veda no Tallinas augšpilsētas, kur kādreiz dzīvoja paši bagātākie igauņi un izveidots skatu laukums Tallinas augstākajā punktā, uz lejaspilsētu. «Gājām cauri lielām durvīm, kas senajos laikos tika vērtas ciet, lai pilsētas iedzīvotāji nevarētu izkļūt no pilsētas,» ar dzirdēto dalās Gvido.
Zinātnes centru popularitāte pasaulē aug
Pēc tūristu viesnīcā pavadītas nakts, jelgavnieki devās uz prāmi «Viking Line», ar ko var nokļūt Helsinkos. «Iekuģojuši Somijā un iekāpuši autobusā, devāmies nelielā Helsinku apskates braucienā. Apskatīts somu slavenākā komponista Sibeliusa piemineklis, kuru Gvido raksturo kā ļoti savdabīgu, neierastu skulptūru, apjomā lielu un iespaidīgu. Tāpat jelgavnieki paviesojušies Helsinku Olimpiskajā stadionā, kur 1952. gadā notika Vasaras Olimpiskās spēles.
Un tad jau bija laiks doties uz ceļojuma galveno apskates objektu zinātnes centru «Heureka». «Zinātnes centrā mums bija ekskursija ar gidu, divas 3D filmas planetārijā, bet pēc tam bija brīvais laiks, kurā iepazīt un izmēģināt dažādas zinātniskās atrakcijas,» ieskicē Gvido. Viņš stāsta, ka centrs ir radīts, lai cilvēkus, sevišķi bērnus un jauniešus, ieinteresētu par zinātnes jautājumiem – centrā ikviens eksperiments ir pamatots ar fizikas likumiem.
Ja atrodi zeltu, ņem to līdzi!
«Piemēram, varēja braukt ar riteni pa striķi, un, lai tas nenogāztos, zem riteņa bija atsvars. Tāpat bija iespēja meklēt īstu zeltu, kā tu kādreiz darīja raktuvēs – bļodiņā iesmeļ granti un ar ūdens palīdzību sijā zeltu. Īsti nezinu, bet gan jau, ka tā kaut kur dara vēl joprojām, bet, protams, ka tas nav tik vienkārši, kā es to tagad aprakstīju,» smejas Gvido. Ja šajā eksperimentā paveicas atrast zeltu, tad to var ņemt uz mājām kā piemiņu no centra. Vēl «Heurekā» bija iespēja izveidot monētu ar paša attēlu, atceras jaunieši.
«Zinātnes centrs tiešām bija interesants, ceru, ka kādreiz kaut kas līdzīgs būs arī Latvijā. Iespējams, tā jauniešiem varēs rast interesi par eksaktajiem priekšmetiem,»spriež jaunietis, sakot paldies arī skolai par doto iespēju.
Foto: no skolēnu personīgā arhīva
20.3 °C,
1.3 m/s,
94 % 
20.3 °C,
1.3 m/s,
94 %