Izglītība

Šogad apmaiņas programmā «Erasmus» LLU bakalaura un maģistra studiju programmās studē 27 ārvalstu students. LLU viņi pabeigs šī mācību gada pirmo semestri, un decembra beigās vai janvāra sākumā dosies uz mājām, tādēļ atlikušajā laikā Latvijā, kā atzīst paši jaunieši, cenšas izbaudīt un redzēt pēc iespējas vairāk.

Sintija Liepiņa, RSU Komunikācijas fakultātes 2. kursa
studente

Šogad apmaiņas programmā «Erasmus» LLU bakalaura
un maģistra studiju programmās studē 27 ārvalstu studenti. LLU viņi
pabeigs šī mācību gada pirmo semestri, un decembra beigās vai
janvāra sākumā dosies uz mājām, tādēļ atlikušajā laikā Latvijā, kā
atzīst paši jaunieši, cenšas izbaudīt un redzēt pēc iespējas
vairāk.

Pārstāvētas ir 12 valstis – Čehija,
Portugāle, Slovākija, Polija, Francija, Igaunija, Spānija,
Bulgārija un Kazahstāna, Somija, Kanāda un Lietuva. Visvairāk
ārvalstu studenti LLU studē Ekonomikas un sabiedrības attīstības
fakultātē un Lauksaimniecības fakultātēs – katrā pa septiņiem. Arī
Meža, Lauku inženieru un Veterinārmedicīnas fakultātes ir uzņēmušas
ārvalstu viesus.

Pieredze, ko nekad
nenožēlos

22 gadus vecā bulgāriete Svetlomira
Obretenova, kas mācās bakalaura 4. kursā un LLU apgūst ekonomiku,
Latviju par savām mājām uz pusgadu izvēlējusies, jo iepatikušās
Jelgavas pils bildes. «Jelgava ir skaista un attīstīta pilsēta –
šeit ir ļoti daudz dažādu izklaides iespēju. Man jau ir
izveidojušās divas mīļākās vietas – Mītavas tilts un bārs-restorāns
«Plate». Arī cilvēki ir ļoti jauki, izpalīdzīgi un vienmēr gatavi
palīdzēt,» stāsta S.Obretenova, kas apmaiņas programmā
pieteikusies, lai gūtu jaunu pieredzi, iepazītos ar cilvēkiem no
citām valstīm un izzinātu jaunas kultūras. Apmaiņas studenti ir
vesti ekskursijās pa visu Latviju – bijuši Rīgā, Liepājā,
Ventspilī, Jūrmalā un citur.

«Ir ļoti interesanti studēt ekonomiku
šeit, jo studijas atšķiras no tām, pie kurām biju radusi mājās.
Šeit man ir individuāls mācību plāns, lekcijas bieži vada man
vienai, līdz ar to pasniedzēju pieeja mums ir ļoti individuāla, mēs
daudz diskutējam, pildām uzdevumus – nav tikai plika teorijas
«iekalšana»,» stāsta bulgāriete, kura atzīst – šis apmaiņas
projekts būs devis ļoti daudz – jaunu pieredzi, draugus, emocijas,
iespaidus un zināšanas. «Esmu ļoti apmierināta ar šeit pavadīto
laiku un zinu, ka nekad to nenožēlošu. Vienīgais – pietrūkst
ģimenes un draugu,» tā S.Obretenova.

Problēmu ar valodu un studijām
nav

20 gadus vecais 2. kursa students Mikals
Hoznaks (Michal Hoznak) (attēlā pirmais no labās) no Čehijas LLU
studē ekonomiku. «Par savu «erasmusa» valsti izvēlējos Latviju, jo
mēs bijām četri čehi no vienas universitātes, kas vēlējās apmaiņas
programmas laikā studēt vienā universitātē, līdz ar to mums
piedāvāja divas iespējas – LLU vai universitāti Kauņā, Lietuvā. Pēc
augstskolu foto aplūkošanas sapratām – Jelgavas pils ir tā vieta,
kur mācoties vēlamies pavadīt pusgadu,» skaidro M.Hoznaks,
uzsverot, ka ir priecīgs, ka izvēlējies tieši šo valsti.

«Jelgavā, pateicoties ES finansējumam,
ir izveidotas ļoti daudzas skaistas vietas. Lielais tilts un tornis
ir fantastiski. Esam bijuši daudzās ekskursijās – Latvija tiešām ir
skaista. Man mīļākā pilsēta vienmēr būs Prāga, bet arī Rīgā ir
ārkārtīgi daudz atmiņā paliekošu vietu, piemēram, Vecrīga,» stāsta
čehs, kuram atmiņā labi palicis arī brauciens ar prāmi no Rīgas uz
Stokholmu. «Mūs ļoti jauki sagaidīja Latvijā – ar noīrētu pirtiņu.
Cilvēki vispār universitātē ir ļoti gādīgi un atsaucīgi – vienmēr
mums palīdzēs, turpretī cilvēki uz ielas gan mani izbrīna –
negatīvas sejas izteiksmes, nesveicinās, nesaka viens otram
«paldies» un neatvainojas, ja uzgrūžas virsū. Man tas liekas
savādi, jo mēs Čehijā esam pieraduši vienmēr pateikties otram un
atvainoties,» atzīst M.Hoznaks, uzsverot, ka organizācijas «Erasmus
Student Network Jelgava» aktīvisti gan par viņiem ļoti rūpējas –
vienmēr atceras, izklaidē, palīdz, ved ekskursijās, izrāda pilsētu
un pavada ar viņiem brīvo laiku.

«Studijas šeit nav tik grūtas, kā varētu
domāt – mēs ļoti veikli tiekam līdzi apgūstamajai vielai. Daudziem
varētu likties, ka mums ir kultūršoks, grūtības ar apgūstamo vielu
vai problēmas ar svešvalodu – it nemaz tā nav. Lielākā problēma man
šeit ir trauku mazgāšana – liekas, ka to vien daru kā kojās taisu
ēst un mazgāju traukus,» smejas students, kura lielākais ieguvums
«Erasmus» laikā, viņaprāt, ir neatkarības un patstāvības
iegūšana.

Sajūta kā dzīvojot
ģimenē

Pēdējā – otrā – kursa maģistrantūras
students Jakubs Kandračs (Jakub Kandrač) Latvijā ieradies no
Slovākijas un arī studē ekonomiku. «Studējot bakalauros, arī
piedalījos apmaiņas programmā un pusgadu nodzīvoju Čehijā – tā bija
neaizmirstama dzīves pieredze. Un, ja pavisam godīgi, tieši šie
apmaiņas braucieni bija tie, kas mani pamudināja studēt tālāk
maģistrantūrā pēc bakalaura pabeigšanas,» stāsta J.Kandračs, kurš
studēt Latvijā izvēlējies, jo šeit par apmaiņas programmas studijām
nav jāmaksā un viņa pedagoģe LLU ieteikusi kā labu izvēli
ekonomikas studentiem.

«Latvijā ir skaista daba, Jūrmala un
jūra septembrī izskatījās fantastiski. Jelgava ir laba vieta
studentiem – ir daudz dažādu izklaides iespēju, arī Rīga ir tuvu –
ja nu šeit paliek mazliet «par šauru». Cilvēki atsaucīgi un jauki,
parādā vietējās tradīcijas, kas arī ir viens no «erasmusa» mērķiem
– izzināt citu valstu kultūras,» skaidro J.Kandračs, kurš priecājas
par iespēju dzīvot Jelgavas dienesta viesnīcā. «Slovākijas «kojās»
visi nav tik draudzīgi. Pārsvarā katram savas lietas darāmas, pa
reizei tiek uzrīkota kāda ballīte, taču šeit – Jelgavā – ir sajūta
kā dzīvojot lielā ģimenē. Mēs vienmēr ejam viens pie otra ciemos,
spēlējam spēles, runājamies, kopīgi ejam pastaigās un
izklaidējamies. Mums pat visiem ir izveidojusies sava dziesma,
kurai sākot skanēt, vienmēr ir jālec kājās, jādzied un jādejo,
vienalga, kur jūs tajā brīdī atrastos – tas ir tik jautri!,» stāsta
slovākietis, uzsverot, ka šie apmaiņas braucieni studentos «audzē»
lielu neatkarību un patstāvību. «Vēlētos mudināt arī citus
jauniešus iesaistīties šāda veida apmaiņas projektos, jo tā pavisam
noteikti ir vienreizēja iespēja. Šis noteikti ir viens no
labākajiem veidiem, kā iepazīt citas kultūras un cilvēkus, un vēl
jo vairāk – iepazīt pašam sevi,» tā J.Kandračs.

Foto: no studentu personīgā
arhīva