Šodien aprit gads kopš Zolitūdes lielveikalā «Maxima», sabrūkot jumta konstrukcijām, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tostarp arī paši glābēji.
Izsaukums uz nelaimes vietu tika saņemts 2013. gada 21. novembrī ap pulksten 18 vakarā. Sākotnēji informācija par notikušo bija neprecīza – nebija īsti saprotams, kas noticis, – vai ir bijis sprādziens, vai kaut kas sabrucis pats no sevis. Konstrukcijas sabruka divas reizes, – otrajā reizē, kad tajās jau strādāja glābēji.
Pirmās ziņas par bojāgājušajiem izskanēja jau drīz pēc konstrukciju sabrukuma, un bojāgājušo skaits turpmākās stundas turpināja pieaugt. Starp cietušajiem bija gan veikala apmeklētāji, gan arī darbinieki, bet pēc otrā nogruvuma – arī glābēji. Bojā gāja trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki.
Glābšanas darbi turpinājās visu nakti un arī turpmākās dienas, līdz tika apzināti visi, kas veikalā varēja atrasties. Kopumā nelaimē bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva dažādu pakāpju ievainojumus.
Šis «Maxima» veikals tika atklāts 2011. gadā, kad tas tika atzīts par vienu no trim labākajiem Latvijas arhitektūras darbiem.
Pēc traģēdijas no amata atkāpās toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), kā arī tika atstādinātas dažādas ar būvniecības nozari saistītas atbildīgās amatpersonas. Tika izveidotas dažādas darba grupas, kuru uzdevums bija strādāt pie būvniecības nozares normatīvā regulējuma uzlabojumiem. Tāpat tika izveidota sabiedriskā komisija Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai, taču tā, pat nesākusi darbu, beidza pastāvēt.
Īsi pirms traģēdijas gadadienas tika publiskots Pārresoru koordinācijas centra sagatavotais informatīvais ziņojums par paveikto nelaimes seku novēršanai. Tajā secināts, ka atbildīgās institūcijas ir nodrošinājušas atbilstošus resursus Zolitūdes traģēdijas seku novēršanai.
Pēc traģēdijas ir īstenoti dažādi pasākumi, kas vērsti uz cēloņu un tos sekmējošo faktoru izvērtēšanu. Ir piedāvātas dažādas preventīvas darbības, lai nepieļautu līdzīgu traģisku situāciju un nākotnē neveidotos traģēdiju veicinoši apstākļi. Tāpat gada laikā ir paaugstināta institūciju gatavība katastrofu gadījumiem.
Valdība šā gada laikā ir pieņēmusi vairākus lēmumus, lai pēc iespējas mazinātu traģēdijas sekas, tostarp pieņemti lēmumi par pabalstu izmaksāšanu un papildu līdzekļu piešķiršanu atbildīgajiem dienestiem katastrofas radīto seko novēršanai. Tika nodrošināts atbalsts, informācija, sociālā palīdzība un pabalsti gan traģēdijā cietušajiem, gan bojāgājušo tuviniekiem.
Zolitūdes traģēdija Latvijā izgaismoja problēmas ar būvniecības nozares normatīvo regulējumu un daudzām tā nepilnībām. Šogad oktobrī darbu sāka Būvniecības valsts kontroles birojs, kas nodarbosies ar būvdarbu kontrolēšanu un būvju ekspluatācijas uzraudzību, organizēs ekspertīzes un piešķirs patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes veikšanai, kā arī veiks šīs specialitātes patstāvīgās prakses uzraudzību.
Paralēli biroja izveidei ir noticis darbs pie būvniecības nozares normatīvā regulējuma, piemēram, Būvniecības likumā, un tam pakārtotajos normatīvos aktos turpmāk būs noteikts pienākums būvinspektoram apmeklēt būvlaukumu būvdarbu laikā, ievērojot būvniecības uzraudzības posmā noteiktos galvenos būvdarbu posmus. Tas nozīmē, ka būvinspektors būvlaukumu apmeklēs vismaz 2 līdz 4 reizes būvniecības laikā līdz būves nodošanai ekspluatācijā, par katru pārbaudi sagatavojot atzinumus un nosakot atbildību par veiktajām darbībām, teikts ziņojumā.
Savukārt, lai sekmētu sabiedrības informētību par nepieciešamo rīcību krīzes situācijās un katastrofās, līdz 2018. gadam ir paredzēts ieviest mācību kursu «Cilvēkdrošība», veicinot sabiedrības izpratni par rīcību dažādos negadījumos. Notiek arī darbs ar pašvaldībām, lai stiprinātu to spēju rīkoties krīzes situācijās, piemēram, VUGD apmāca pašvaldību civilās aizsardzības komisijas.
Ir izstrādāts likumprojekts «Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums», kurā saistībā ar ēkām un būvēm noteikti infrastruktūras īpašnieku vai valdītāju pienākumi un tiesības, lai nodrošinātu drošu infrastruktūras ekspluatāciju.
Ziņojumā secināts, ka ir jāturpina darbs pie būvniecības jomas regulējuma sakārtošanas un pilnveidošanas, kā arī sociālo pabalstu un sociālās palīdzības saņemšanas un nodrošināšanas kārtības.
Gadu pēc traģēdijas nav aizdomās turēto personu, kuru bezdarbība vai nolaidība izraisīja šo traģēdiju, taču policija sola, ka drīzumā tā nāks klajā ar paziņojumu.
LETA
15.8 °C,
2.2 m/s,
63.8 % 
15.8 °C,
2.2 m/s,
63.8 %