Māksliniece Elita Viliama strādā pie pastmarku sērijas, kas veltīta Latvijas simtgadei. Taču pašlaik mākslinieces darbi – pastmarkas, ekslibri, grāmatu ilustrācijas un citi mazo formu grafikas darbi – apskatāmi Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Izstāde «X dienās apkārt zemeslodei» skatāma līdz 21. decembrim
Ritma Gaidamoviča, Ligita Vaita
Māksliniece Elita Viliama strādā pie pastmarku sērijas, kas veltīta Latvijas simtgadei. Taču pašlaik mākslinieces darbi – pastmarkas, ekslibri, grāmatu ilustrācijas un citi mazo formu grafikas darbi – apskatāmi Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Izstāde «X dienās apkārt zemeslodei» skatāma līdz 21. decembrim.
«Pastmarka ir mākslas veids, ar ko Latvija var iekarot pasauli. Tā ceļo pa visu zemeslodi, un nav no manis atkarīgs – kur. Mēs, šīs nozares mākslinieki, nereti smejamies, ka viens otrs politiķis pasaulē nemaz nezina, kur tāda Latvija atrodas, bet, ja par Latviju pavaicā filatēlistam, kolekcionāram, mākslas pazinējam, viņš noteikti zinās,» saka māksliniece grafiķe E.Viliama.
Muzeja vienā zālē skatāmas E.Viliamas radītās pastmarkas un var izzināt to tapšanas procesu, bet otrā zālē – aplūkojami viņas zīmētie ekslibri, kartes un grāmatu ilustrācijas. «Nosaukumam ir savs izskaidrojums. Sākumā gribēju «Vienā dienā apkārt pasaulei» – ar domu, ka vēstule 21. gadsimtā šādu ceļu var veikt vienā dienā –, taču Latvijas Pasts mani atsēdināja. Izrādās, ja vēstule «iesprūst» šķirošanas punktā Frankfurtē, nekas nesanāk. Tā var ceļot pat divas trīs nedēļas,» stāsta māksliniece. Tieši tālab viņa palikusi pie «X dienās apkārt zemeslodei».
Sagaidot Latvijas 100. dzimšanas dienu, tiek gatavota pastmarku sērija, kurā attēloti Latvijas Republikai nozīmīgi notikumi, kas risinājušies laikā no 1918. līdz pat 2018. gadam. Pastmarku dizaina autore ir E. Viliama, un tās iekļauj motīvus par Latvijas Republikas karogu, ģerboni, himnu un šo valstiski svarīgo simbolu autoriem. Katru gadu paredzēts izdot vismaz trīs pastmarkas, kurās atspoguļoti politiski notikumi, kultūras un mākslas pasākumi, kā arī zinātnes un tautsaimniecības sasniegumi.
Māksliniece atzīst, ka līdz ar jauno tehnoloģiju ienākšanu priekšroka tiek dota ar datoru veidotam dizainam, jo tas sanāk krietni lētāk, taču viņa ir pārliecināta, ka tādējādi pastmarka kā māksla ir zaudētāja. «Protams, viss šodien atduras pret naudu. Daudz lētāk ir sakombinēt datorā fotogrāfijas, ne algot mākslinieku. Manuprāt, kamēr vēl ir šādi mākslinieki, vajag izmantot iespēju un zīmēt, jo tagad Mākslas akadēmijā šajā virzienā vairs neskolo,» pārdomās dalās E.Viliama, kura sapņo reiz izveidot arī pastmarku ar gravīru kā hologrammu. Austrālijā pastmarkās šādā veidā tiek iestrādāti pat dārgakmeņi.
Mākslinieces darbu pazinēji zina teikt, ka E.Viliamas pastmarkās ne tikai ļoti precīzi attēlots attiecīgā laika lietu un tēlu detaļas, bet arī pastmarkām raksturīga krāsu bagātība un greznums, tās noteikti atšķiras no citu valstu piedāvājuma.
Izstāde muzejā skatāma līdz 21. decembrim.
Foto: Krišjānis Grantiņš