6.3 °C, 2.6 m/s, 96.2 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāDiena pēc Dziesmu svētku noslēguma būs brīvdiena
Diena pēc Dziesmu svētku noslēguma būs brīvdiena
02/10/2014

Saeima šodien galīgajā lasījumā nolēma Dziesmu svētku noslēguma dienai piešķirt svētku dienas statusu. Tādējādi, ja svētku noslēguma diena būs svētdienā, tad nākamo darba dienu noteiks par brīvdienu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā nolēma
Dziesmu svētku noslēguma dienai piešķirt svētku dienas statusu.
Tādējādi, ja svētku noslēguma diena būs svētdienā, tad nākamo darba
dienu noteiks par brīvdienu.

Likuma izmaiņas nosaka, ka Vispārējo Dziesmu
svētku noslēguma diena ir tāda pati svētku diena kā Latvijas
Republikas Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijs un Latvijas
Republikas proklamēšanas diena 18. novembris. Tādējādi, ja svētku
noslēguma diena ir svētdienā, tad nākamo darba dienu nosaka par
brīvdienu.

Likums «Par svētku, atceres un atzīmējamām
dienām» papildināts ar Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku
noslēguma dienu un Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku
noslēguma dienu.

Skolēnu dziesmu svētku noslēguma diena būs
tāda pati svētku diena kā 24. jūnijs – Jāņu diena. Tā neparedz
brīvdienu, ja noslēguma diena ir svētdienā, jo koncerts nenotiek
vēlu vakarā, tajā nav tik daudz dalībnieku un svētku dalībniekiem –
skolēniem – ir vasaras brīvlaiks.

Saskaņā ar LDDK norādīto darba devējiem rodas
papildu izmaksas darba samaksas izmaksāšanai dubultā apmērā visiem
darbiniekiem, kuri svētku dienā strādā, atvaļinājuma pagarināšanai
tiem darbiniekiem, kuri Dziesmu un deju svētku laikā ir
atvaļinājumā, un darba dienu skaits attiecīgajā kalendārajā mēnesī
samazinās. Ņemot vērā, ka nav iespējams noteikt precīzi to
darbinieku loku, kuri tiks nodarbināti Vispārējo latviešu dziesmu
un deju svētku noslēguma koncerta dienā un nākamajā dienā, nav
iespējams aprēķināt iespējamās izmaksas naudas izteiksmē.

Pēc LDDK aprēķiniem, vienas svētku dienas
izmaksas veido 0,4 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā
ar EM aprēķiniem vienas papildu brīvdienas piešķiršanas ietekme uz
Latvijas tautsaimniecību vērtējama kā neliela – no 0,08 procentiem
līdz 0,1 procentiem no IKP. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem,
pamatojoties uz EM veiktajiem aprēķiniem, papildu svētku dienas
noteikšanai būtu ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem sešu
miljonu eiro apmērā.

LDDK ir paudusi gandarījumu par nacionālajā
sociālajā dialogā panākto kompromisu noteikt papildu oficiālu
brīvdienu tikai pēc Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku
noslēguma koncerta reizi piecos gados. Tāpat LDDK atzinīgi vērtē
valdības lēmumu šādu papildu brīvdienu nenoteikt pēc Skolēnu
dziesmu un deju svētkiem, jo iedzīvotāju iesaiste tajos nav tik
liela, kā arī svētku dalībnieki lielākoties ir nestrādājoši
jaunieši un svētki jau tāpat notiek viņu brīvlaikā.

LETA