«Lursoft» apkopojis informāciju par uzņēmumiem, izņemot bankas un apdrošināšanas kompānijas, ar lielāko apgrozījumu pērn. Pēc datiem, kas aktualizēti jūlija vidū, Jelgavā līderu trijniekā ir naftas produktu tirgotājs «Danfort», piena uzpircējs «Piena partneri» un PET pārstrādātājs «PET Baltija».
Ilze Knusle-Jankevica
Kā skaidro SIA «Lursoft IT» Korporatīvo klientu konsultante Linda Kalniņa, dati tiek ņemti no uzņēmumu iesniegtajiem gada pārskatiem, bet lielajiem uzņēmumiem pēdējais termiņš to iesniegšanai ir 31. jūlijs, pēc tam vēl jāveic datu apstrāde. Līdz ar to ir iespējams, ka saraksts nav pilnīgs un tajā nav iekļauti visi lielākie Jelgavas uzņēmumi. Viņa sola, ka pilnīgāka aina par uzņēmumu topu atbilstoši 2013. gada rādītājiem būs pieejama augusta vidū.
Pieniniekiem – būtisks kāpums
Piena uzpircējam «Piena partneri», kas topā ierindojas 2. vietā, pērn apgrozījums pieaudzis par 41 procentu salīdzinājumā ar 2012. gadu un sasniedza 19 386 677 eiro. Uzņēmuma izpilddirektors Raimonds Golgāns norāda, ka apgrozījuma pieaugumu veicinājuši vairāki faktori un tam pēdējos gados ir tendence palielināties. «Pirmkārt, piena biznesu ietekmēja eiro ieviešana. Tāpat pagājušajā gadā palielinājās iepirktā piena apjoms, bet tā bija iekšējā rekonstrukcija – drīzāk pieauga izslauktā un nodotā piena daudzums, nevis saimniecību, no kurām pienu iepērkam, skaits,» viņš stāsta, piebilstot, ka Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi neiepērk pārāk daudz piena, jo nevar realizēt produkciju, tāpēc nākas to eksportēt uz Lietuvu.
Ievērojams apgrozījuma pieaugums pret 2012. gadu ir vēl vienam piena uzpircējam – SIA «Baltic Dairy Board», kas līdz šī gada sākumam bija pazīstama ar nosaukumu «Sigilo KV». Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks norāda, ka pagājušajā gadā bija labas piena cenas – labākas nekā 2012. gadā un šogad – un tas bija viens no galvenajiem veiksmes faktoriem. «Mēs pakāpeniski gadu no gada attīstāmies – tas nav pēkšņs lēciens. Drīzumā no piena uzpircēja kļūsim arī par piena pārstrādātāju, un domāju, ka līdz ar to arī mūsu finanšu rādītāji augs,» tā viņš. Uzņēmums iegādājās bijušo «Bauskas pienu», tagad notiek būvdarbi, ir apstiprināts Eiropas līdzfinansējums iekārtu iegādei, un jau nākamā gada vasarā uzņēmums plāno sākt ražot industriālos produktus, ar laiku nodrošinot ap 60 darbavietu.
Cīnās ar monopolu
To, ka pagājušais gads ir ilgāka laika darba augļi, uzsver arī citi sarakstā iekļautie uzņēmumi. Piemēram, minerālmēslu vairumtirgotāja «LPV» (pērn apgrozījums kāpa par 80 procentiem) valdes locekle Sarmīte Tipuka uz jautājumu, kas ir bijis veiksmes pamatā, atbild īsi un kodolīgi: «Darbs.» Uzņēmums šajā nozarē darbojas sešus gadus un nemitīgi cīnās ar lielajām kompānijām, kas mēģina iegūt monopolstāvokli. «Lielās kompānijas nomāc jaunās tehnoloģijas, jo viņam vienkāršāk ir tirgot vienu un to pašu. Bet mēs meklējam jaunus produktus, jaunus klientus, uzrunājam zemniekus, stāstām,» tā S.Tipuka, norādot, ka apmēram puse tirgus ir vietējais, otra puse – eksports. Viņa piebilst, ka pēdējos gados Latvijā pieaudzis pieprasījums pēc bioloģiskajām minerālvielām, jo būt par ekoloģisko saimniecību un piedāvāt ekoproduktu kļuvusi gandrīz vai par modes lietu.
Līdzīga situācija ir zāļu vairumtirgotājam «Jelgavfarm», kas pēdējos gadus arvien krasāk izjūt aptieku ķēžu vēlmi monopolizēt tirgu. Uzņēmuma valdes loceklis Igors Šturms stāsta, ka uzņēmums zāles tirgo neatkarīgajām aptiekām, slimnīcām un zāļu lieltirgotavām ārzemēs. Latvijā aptieku darbība tiek regulēta ar licenču palīdzību un skaits – kvotēts: aptieku skaits tiek aprēķināts uz iedzīvotāju skaitu. «Aptieku Latvijā ir vairāk nekā nepieciešams, tāpēc jaunas aptiekas netiek atvērtas. Līdz ar to aptieku tīkli visiem līdzekļiem cenšas pārpirkt esošās licences, lai paplašinātu savu mazumtirdzniecības sektoru,» viņš stāsta, piebilstot, ka tas ļauj lielajiem tīkliem celt zāļu cenas. Tā kā uzņēmumam tādu resursu, lai nopirktu savas aptiekas, nav, nākas meklēt variantus Eiropā. «Var teikt, ka apgrozījums pērn auga, jo radām jaunas iespējas Eiropas tirgū,» tā I.Šturms. Viņš skaidro, ka Eiropā farmācijas nozares likumi ir unificēti, kas paver plašākas iespējas, piemēram, ja izdodas atrast medikamentu Rumānijā «pa lēto», tad to var Londonā pārdot «pa dārgo». Uzņēmuma pārstāvis piebilst, ka viņu sortimentā Latvijā ražotās zāles ir apmēram 10 – 15 procenti, pārējās ir imports.
Glābj eksports
Daudzi uzņēmēji uzsver, ka apgrozījums palielinājies uz eksporta rēķina. Piemēram, SIA «Jelgavas tipogrāfija» (pērn apgrozījums, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 16 procentiem) valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis norāda, ka apgrozījums audzis, jo praktiski visos eksporta tirgos sasniegti labāki rādītāji: Vācijā, Somijā, Francijā, Krievijā, Zviedrijā, Norvēģijā. «Faktiski turpinām strādāt kā līdz šim, un tas aizvien dod savus rezultātus. Veiksme eksportā kombinācijā ar nemainīgi stabilu pozīciju Latvijas tirgū arī nodrošināja salīdzinoši labos uzņēmuma darba rādītājus, jo tika panākta samērā optimāla jaudu noslodze,» tā viņš, papildinot, ka gada nogalē uzņēmums atkal plāno investēt ievērojamus līdzekļus attīstībā.
To, ka arī citviet pasaulē krīze beigusies, novērojis kokmateriālu vairumtirgotājs «MCM Timbers», kas galvenokārt tirgo dēļus, kuri tiek izmantoti būvkonstrukcijās un žogos. «Pirms krīzes mūsu apgrozījums bija 10 – 11 miljoni latu, bet tad bija straujš kritums – līdz miljonam. Tagad pēdējo četru piecu gadu laikā tas pamazām aug,» situāciju atklāj uzņēmuma valdes locekle Evita Sprukta, piebilstot, ka uzņēmums būtībā pilnībā ir atkarīgs no ārējiem tirgiem. Lielākais eksporta apjoms ir uz Īriju, kur beidzot sāk atdzīvoties būvniecības nozare – eksporta apjomi uz šo valsti aug. Tāpat apgrozījumu ietekmēja materiāla vidējās cenas kāpums, kas bija vērojams pēdējo gadu, bet šobrīd cena ir tā kā nofiksējusies. Vēl uzņēmums eksportē un Angliju un Holandi. «Vispār pagājušais gads bija interesants – vienu brīdi pat šķita, ka atkal būs krīze. Tomēr Anglija mūs pārsteidza – angļiem parasti atvaļinājumu laikā un no oktobra teju visās jomās iestājas panīkums, jo viņi sāk gatavoties Ziemassvētkiem. Arī mēs to izjutām, bet pagājušais gads bija pirmais, kad eksports uz Angliju neapstājās,» novērojumos daļās E.Sprukta, piebilstot, ka par sevi manīt liek arī kokmateriālu jeb izejvielu cenu kāpums, kas ietekmē uzņēmuma peļņas daļu. Jāpiebilst, ka kokapstrādes uzņēmumi gan nav tik optimistiski un norāda, ka izejmateriālu cenu kāpums liek arvien vairāk domāt par ražošanas procesa modernizāciju un automatizāciju, kas savukārt nozīmē darbaspēka samazinājumu.
Atdzīvojas būvniecība
Tomēr pozitīvas vēsmas vērojamas arī Latvijas ekonomikā – uz to norāda būvmateriālu tirgotāji, kuru apgrozījumu ietekmējusi celtniecības nozares augšupeja. «Protams, ka visa pamatā ir pašu darbs ar klientiem – gan esošajiem, kuri, augot celtniecības apjomiem valstī, pērk vairāk, gan jauniem,» norāda būvniecības veikala «Pilsēta» pārstāvis Andris Auziņš. Skeptiskāks ir «MNL» valdes priekšsēdētājs Uldis Rigavs, kurš akcentē: «Jā, pārdodam vairāk, bet bagātāki no tā nekļūstam.» Viņš novērojis, ka cilvēki ir nobijušies no apkārt notiekošā un naudu tērē slinkāk, turklāt mēbeles un grīdas segumus, kas ir uzņēmuma lielākās preču grupas, ir pēdējais, ko viņi pērk. Līdz ar to uz jaunu klientu rēķina aug pārdošanas apjomi un apgrozījums, bet ne peļņas rādītāji, jo palielinās izdevumu sadaļa. «Mūsu gadījumā būtiski sadārdzinājās pašpārvedumi,» viņš precizē. Uzņēmums šogad atvēris piekto veikalu, liela nozīme ir 20 gadu pieredzei, bet, kā norāda U.Rigavs, tagad pat 2 – 5 procentu apgrozījuma pieaugums jau ir sasniegums.
Apgrozījums krities naftas produktu, metāla tirgotājiem
Tiesa, ne visiem uzņēmumiem pagājušais gads bijis labāks par 2012. gadu. Lielākais apgrozījuma kritums fiksēts naftas produktu tirgotājiem un metāla uzpircējiem, bet arī citu nozaru uzņēmējiem pagājušā gada rādītāji bijuši sliktāki nekā 2012. gadā. Piemēram, AS «PET Baltija», kas ir polimēru otrreizējās pārstrādes uzņēmums, pagājušajā gadā palielināja gan ražošanas jaudas, gan attīstīja jaunus produktus, bet apgrozījums, salīdzinot ar 2012. gadu, mazliet kritās. Uzņēmuma direktors Kaspars Fogelmanis skaidro, ka tas saistīts ar izejvielas cenu kritumu – attiecīgi arī cenas gatavajai produkcijai samazinājās. «Mēs ražojam nepārtrauktā režīmā 24 stundas septiņas dienas nedēļā, visu saražoto produkciju 100 procentu apmērā eksportējot. Uzņēmuma darbība arī šogad būs vērsta uz to, lai kļūtu par prasmīgāko un konkurētspējīgāko PET pārstrādes uzņēmumu ne vien Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā, nodrošinot augstas kvalitātes produkciju atbilstoši klienta vajadzībām. Lai šo mērķi sasniegtu, turpināsim investēt gan ražotnes modernizācijā, gan jaunu produktu izstrādē. Piemēram, jau drīzumā SIA «EKO PET» rūpnīcā Jelgavā sāks kristalizēto PET pārslu ražošanu, kas būs izmantojamas pārtikas iepakojuma ražošanai,» norāda K.Fogelmanis.
Foto: Ivars Veiliņš
6.2 °C,
2.4 m/s,
96.1 % 
6.2 °C,
2.4 m/s,
96.1 %