Jau otro vasaru Zinātniskās bibliotēkas pagalmā Akadēmijas ielā 28 darbojas mākslinieka Mobilās mākslas skolas saimnieka Raita Junkera Vasaras mākslas galerija. Interesanti, ka izstādes mirklis tajā ir pavisam īss – tikai viena diena. Galerijas saimnieks vērtē, ka nu jau iedzīvotāji taciņu uz galeriju būs ieminuši un tāpēc arī šo svētdien, 10. augustā, no pulksten 12 līdz 18 aicina novērtēt jaunāko Mobilās mākslas skolas studijas «Mansards» izstādi – Kuldīgas plenēra darbus.
Ritma Gaidamoviča
Mākslinieks ir pārliecināts, ka galerija ir iedzīvojusies pilsētā un apmeklētāji ceļu uz to zina diezgan labi – pateicoties reklāmai no mutes mutē. «Tāpat vien pa svešiem pagalmiem jau neviens neložņā! Viens ir bijis, nodod rekomendāciju tālāk, tas vēl pasaka kaimiņu Annai un Minnai. Un tā tas klientu loks veidojas,» tā R.Junkers. Viņš ir pārliecināts, ka nevienam nevajag uzbāzties – tas attiecas arī uz mākslu. Ja cilvēkam būs vēlēšanās, pats atradīs ceļu, un pēc šāda principa viņš arī strādā. «Tas ir līdzīgi kā padomju laikos – it kā preces nebija veikalā brīvi pieejamas, bet visi kaut kur dabūja. Ja ir vēlēšanās, visu var,» pārliecināts mākslinieks. Viņu gan mazliet apbēdina fakts, ka mūsdienās cilvēki sadzīviskās lietas izvirza priekšplānā, mākslu un kaut ko skaistu atstājot aiz tām. Atrasti tiek dažādi attaisnojumi: netiku uz izstādi, jo draugam dzimšanas diena, man jāiet pie friziera, uz pludmali… «Šķiet, sabiedrība ir par daudz aizgrābusies ar naudas pelnīšanu, lietu pirkšanu… Bet cik no tā ir vajadzīgs?» domā R.Junkers.
Apmeklētājus uzņem tikai sešas stundas
Jautāts, kāpēc izstāde notiek tikai vienu dienu, viņš nenoliedz, ka dīvaini jau tas esot. Nedēļu krāmē, iekārto, kur vēl plenēram veltītais laiks, bet tad tikai vienu dienu sešas stundas uzņem skatītājus. «Lai gan… Arī Dziesmu un deju svētkiem dziedātāji taču gatavojas gadiem, bet tad uziet uz skatuves, nodzied, un viss ir beidzies. Arī viņiem šis mirklis ir īss, taču emocijas gūtas. Tāpat mums,» spriež R.Junkers, būdams pārliecināts, ka galerija Jelgavā nespētu «dzīvot» tādu dzīvi kā veikals – strādāt septiņas dienas nedēļā no rīta līdz vakaram. Tāpēc arī aizņēmies Vācijas un Francijas galeriju principu – galerija atvērta tikai dažas dienas, bet pārējā laikā var piezvanīt un norunāt tikšanos. R.Junkers uzsver, ka galvenais jau nav, cik ilgi notiek izstāde, kur tā iekārtota, bet gan tas, ka veikums sabiedrībai ir apskatāms, paši mākslinieki var novērtēt to, kas izdevies. Ir svarīgi dzirdēt citu viedokli.
Galerija bez «rāmjiem»
Īpaši viņam ir prieks par to, ka pašam iekārtota sava galerija, kurā var izpausties pēc sirds patikas un nav uzlikti nekādi «rāmji». «Man ļoti patīk šī cara laika ēka, kurā esam tikai noņēmuši padomju laika šahtu caurules un ienesam mākslu,» tā R.Junkers. Galerijas saimnieks uzsver, ka viņam bijis svarīgi ienākt tukšā, neiekoptā telpā. Vietās, kur viss jau sakārtots, neesot interesanti. Rodas bezdarbs. «Pirms astoņiem gadiem, kad veidoju logo Mobilajai mākslas skolai, apzināti iekļāvu tajā caurumu. Aiz tā slēpjas tukšums. Mēs taču zinām, ka tukšā maisā ir daudz rūmes, iespēja izpausties, un arī es ar tādu domu strādāju,» tā R.Junkers. Pilsētā gan esot daudz vietu, kur eksponēt darbus, taču katrai ir savi noteikumi. Turpretim savā dari pēc sirds patikas, kad jūti – vajag. «Mums ir Mobilā mākslas skola, kurā audzēkņi rada daudz darbu. Ja jau strādā, kādam tie darbi arī jāparāda, jo ir taču svarīgi saņemt vērtējumu, lai tiektos uz jauniem mērķiem, izaugsmi,» pārliecināts R.Junkers.
Lai gan pilsētā jau ir daudz vietu, izstāžu zāļu, kur var «izrādīties», R.Junkers saredz vēl vairākas, kurās varētu nest mākslu tuvāk skatītājam, jo šodienas cilvēks ir slinks. «Ja ar karoti mutē neieliksi, tad nepagaršos. Tāpēc, manuprāt, vēl varētu būt izstādes, piemēram, dzelzceļa stacijā, autobusu ražošanas uzņēmumā «Amo Plant», viesnīcā «Jelgava». Vietās, kur cilvēki ikdienā apgrozās, lai vienkārši garām ejot ierauga. Kaut vai, piemēram, pie «Swedbank» laukā molbertus vasarā var izlikt. Esmu tā agrāk darījis pie «Vernisāžas» Rīgā,» stāsta R.Junkers, spriežot, ka tā ir vēl viena iespēja, kā veidot pilsētas tēlu. Mākslinieku, kas piedalītos, Jelgavā noteikti netrūktu. Viņš ir pārliecināts, ka mākslu pilsētā tagad labi varētu ienest, piemēram, zīmējot portretus Jāņa Čakstes bulvāra promenādē, vēlāk Pasta salā, tā arī piepelnoties. «Tur ir tik skaista, sakārtota un radoša vide, kur iedvesmu var ķert ik uz soļa,» tā mākslinieks.
«Plenērā bildē ieliec ne tikai logu skaitu, bet arī emocijas»
Galerijā lielākoties tiek eksponēti R.Junkera un viņa audzēkņu plenēros un meistarklasēs radītie darbi. Jau 10. augustā jelgavniekiem no pulksten 12 līdz 18 būs iespēja «paviesoties» Kuldīgā, novērtējot plenēra laikā tapušos darbus ar interesantākajām vietām – Rātslaukumu, Alekšupīti, Ventas rumbu, senās mājas ar dakstiņu jumtiem, šaurās mazpilsētas ieliņas. R.Junkeram tīk rīkot un piedalīties plenēros, dodoties pie dabas, pilsētvidē. «Var jau arī gleznot vienkārši istabā, sēžot uz gultas, taču nekad nenoķersi tās emocijas, ko klātienē. Konkrētā brīdī tu bildē ieliec ne tikai logu skaitu, bet arī emocijas. Turklāt tā ir iespēja atiet no ikdienas, vari vairāk ieiet mākslas pasaulē. Iepazīsti cilvēkus, uzklausi viņu domas, tāpat saņem vērtējumu no apkārtējiem, kas rada pārdomas,» pārliecināts R.Junkers. Jāpiebilst, ka ik pa laikam studijas «Mansards» audzēkņi dodas plenēros arī ārpus valsts robežām, kas sniedz pavisam citu skatījumu, un reizē dalībnieki paplašina savu redzesloku, apmeklējot dažādus muzejus, tiekoties ar tās valsts māksliniekiem.
Foto: Ivars Veiliņš
23 °C,
2.3 m/s,
91.1 % 
23 °C,
2.3 m/s,
91.1 %