19.9 °C, 2.6 m/s, 64.9 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāBaltijas valstis un Polija vienojas par kopīgiem Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumiem
Baltijas valstis un Polija vienojas par kopīgiem Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumiem
30/07/2014

Tuvākajās dienās tiks izveidota vienota Baltijas valstu un Polijas veterināro dienestu ekspertu darba grupa, kas tiksies vismaz reizi divās nedēļās, lai analizētu aktuālo informāciju par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību un apkarošanu un lemtu par vienotiem pasākumiem šās bīstamās infekcijas ierobežošanā.

Tuvākajās dienās tiks izveidota
vienota Baltijas valstu un Polijas veterināro dienestu ekspertu
darba grupa, kas tiksies vismaz reizi divās nedēļās, lai analizētu
aktuālo informāciju par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību un
apkarošanu un lemtu par vienotiem pasākumiem šās bīstamās
infekcijas ierobežošanā.

Šāds lēmums pieņemts šodien Viļņā, kur
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) tiekas ar Lietuvas
lauksaimniecības ministri Virginiju Baltraitieni, Igaunijas
lauksaimniecības ministru Ivari Padaru un Polijas lauksaimniecības
un lauku attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Tadeušu
Nalevaiku.

Ministru sanāksmē nolemts, ka Baltijas valstu
un Polijas vienota rīcība ĀCM apkarošanā nepieciešama, lai visām
četrām valstīm būtu kopīgas pozīcijas pārstāvniecība Eiropas
Savienībā.

«Piemēram, tas nepieciešams sarunās ar Eiropas
Komisiju par līdzfinansējuma palielināšanu slimības apkarošanā,
kompensācijām un atbalstu materiāltehniskajam nodrošinājumam,»
skaidroja Dūklavs.

Baltijas valstu un Polijas cieša sadarbība
nepieciešama arī tāpēc, lai ĀCM apkarošanas un profilakses pasākumi
visās slimības skartajās un apdraudētajās valstīs ritētu vienoti,
jo, piemēram, joprojām valstu starpā atšķiras viedoklis par
mežacūku skaita samazināšanu.

Kā ziņots, Lietuvā un Polijā ĀCM konstatēts šā
gada sākumā. Lietuvā šajā sakarā septiņās Lietuvas pašvaldībās
noteikts ārkārtas stāvoklis, kas paredz ļoti stingrus biodrošības
pasākumus, kā arī cūku pārvietošanas aizliegumu.

Latvijā ĀCM līdz šim konstatēts 30 mežacūkām
un 28 mājas cūkām 14 piemājas saimniecībās, savukārt iznīcinātas
198 mājas cūkas.

Kā ziņots, tā kā situācija ar ĀCM izplatību
kļūst arvien kritiskāka, saskaņā ar iepriekš valdībā apstiprināto
pasākumu plānu šonedēļ tiks sākta mājas cūku masveida likvidēšana
ĀCM ārkārtas zonā.

Cūku audzētājiem, kuri ārkārtas zonā būs
spiesti likvidēt saimniecībā turētos dzīvniekus, varētu tikt
izmaksāts arī īpašs atbalsts jeb kompensācija par pārorientēšanos
uz citu dzīvnieku turēšanu.

Pagājušajā gadā Latvijā turēti vairāk nekā 360
000 cūku, savukārt Latgalē un Vidzemē, kur noteikta ĀCM ārkārtas
zona, tiek turēti apmēram 40 000 cūku.

ĀCM Latvijā tika konstatēts 26. jūnijā trim
mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.

Pēc nedēļas, slimībai izplatoties, Saeima
izsludināja ārkārtas situāciju, kas no 2. jūlija līdz 1. oktobrim
noteikta Aglonas, Krāslavas, Dagdas, Zilupes un Ciblas novadā,
Daugavpils novada Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Laucesas,
Maļinovas, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Tabores, Vecsalienas
un Višķu pagastā, Rēzeknes novada Kaunatas, Mākoņkalna un Pušas
pagastā un Ludzas novada Brigu, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu,
Pildas un Rundēnu pagastā.

Pēc ĀCM gadījuma konstatēšanas Valkas novadā
ārkārtas situācijas zona 22. jūlijā izsludināta arī Rēzeknes,
Ludzas, Alojas, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Valkas, Burtnieku,
Kocēnu, Beverīnas, Strenču, Priekuļu, Raunas, Smiltenes, Apes,
Alūksnes, Viļakas, Balvu, Rugāju, Baltinavas, Kārsavas, Preiļu un
Riebiņu novadā.

LETA