Šodien Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Kultūras ministrijas iesniegtais ierosinājums Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Noslēguma dienai piešķirt svētku dienas statusu un piešķirt papildu brīvdienu pēc Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, ja Noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Tālāk likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai uz Saeimu.
Ilze Knusle-Jankevica
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste mājas lapas redaktore Baiba Kauliņa stāsta, ka pagājušajā gadā, kad notika XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, tika rasts pagaidu risinājums – ikvienam svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu savam darba devējam, nākamā diena pēc Svētku Noslēguma koncerta tika noteikta par brīvdienu, tādējādi nodrošinot dalībniekiem iespēju pilnvērtīgi piedalīties svētku Noslēguma koncertā. Lai noregulētu šo situāciju, Kultūras ministrija sagatavoja likumprojektu, kas paredz noteikt nākamo darbdienu par brīvdienu, ja Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. «Tas nepieciešams gan tāpēc, lai nodrošinātu svētku dalībnieku pilnvērtīgu līdzdalību kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, kas reizi piecos gados notiek Rīgā, kā arī lai nostiprinātu sabiedrībā Dziesmu un deju svētku tradīcijas vērtības apziņu, sekmētu sabiedrības piederības izjūtu nacionālajām kultūras vērtībām un valstij, kā arī akcentētu svētkus kā UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu,» tā ministrijas pārstāve.
Jāatgādina, ka iepriekšējos svētkos 2013. gadā no mūsu pilsētas kopumā piedalījās 1036 dalībnieki no 38 kolektīviem – 329 koristi, 466 tautas deju dejotāji, 92 pūtēji, 14 audējas, 12 tautas instrumentu spēlētāji, 22 folkloristi, 54 vokālo ansambļu dalībnieki, 23 aktieri un 24 mazākumtautību kolektīvu dalībnieki, un Jelgavas delegācija bija lielākā tūlīt aiz Rīgas.
Foto: no JV arhīva
Saistītās ziņas
Dziesmu un deju svētki noslēgušies; sākas nākamais piecu gadu cikls