Basketbolists, kurš nu jau aizvien zināmāks kļūst arī zinātnieku aprindās, Ainis Lagzdiņš jau vairākus mēnešus dzīvo un stažējas ASV. Viņš teic, ka arī doktora grāda iegūšana viņam nav likusi pārtraukt pētījumus, tāpēc nu tiek izmantota iespēja turpināt izzināt ūdens un vides jautājumus otrpus okeānam.
Ligita Vaita
Stažēšanās kopā ar visu ģimeni
Ainis uz ASV devies kopā ar ģimeni – sievu Lieni un bērniem –, tāpēc ģimenei ir īpaši svarīga arī cita – socializēšanās – puse, ne tikai zinātniskie atklājumi. «Sadzīve ASV nav likusi vilties. Universitātes īpašumā esošie apartamenti ir ideāli piemēroti gan īstermiņa, gan ilgāka laika posma vizītēm. Tie ir aprīkoti ar visu ikdienā nepieciešamo, sākot ar traukiem un beidzot ar mēbelēm un sadzīves tehniku,» stāsta Ainis. Viņš piebilst, ka universitātes ciematiņš ir pilns ar visas pasaules pārstāvjiem, piemēram, pašam ir bijusi saskarsme ar Indijas, Irānas, Krievijas, Ķīnas, Spānijas un Ukrainas studentiem un zinātniekiem.
Amerika gan ir likusi par sevi manīt arī draudīgākā veidā. «Pirms pāris nedēļām vienā vakarā bija apmākušās debesis – bija skaidrs, ka būs pērkona negaiss. Taču mums par lielu pārsteigumu ap 23 vakarā sāka gaudot sirēnas un ziņoja, ka ir paaugstināts tornado iespējamības risks un ka visiem jādodas uz ēku pagrabiem. Tā nu mēs aptuveni pusstundu pavadījām pagrabā, taču, par laimi, tornado aizgāja citu ceļu. Arī tā šeit mēdz gadīties!» stāsta Ainis.
Multeņu kino – futbola stadionā
Taču pārsvarā gan Lagzdiņu ģimenes dzīve ASV noris daudz mierīgāk. «Dzīvesvietas apkārtnē ir pieci bērnu rotaļu laukumi, kas izklaidē bērnus darba dienu laikā, jo brīvdienās cenšamies plānot tālākus vai tuvākus izbraucienus vai apmeklēt pasākumu,» stāsta Ainis. Piemēram, interesantas aktivitātes ģimene izbaudīja Lieldienās, kad multikulturālā vidē bērni meklēja un ripināja olas kopā ar citu valstu bērniem. «Lieldienās apmeklējām vairākus bērnu pasākumus, kuros notiek olu meklēšana sabiedriskās vietās gan telpās, gan parkos. Šāda olu meklēšana mums bija diezgan neierasta, jo parasti olas tiek meklētas mājās vai dārzā, nevis publiskā parkā, turklāt kopā ar vairākiem simtiem citu bērnu,» stāsta jelgavnieks.
Vēl kāds pavisam neierasts ģimenisks pasākums viņiem bijis kino apmeklējums stadionā, kurā pulcējās aptuveni 15 000 cilvēku. «Lai gan multfilmu «Frozen» bijām jau redzējuši Latvijā, tomēr šādu pasākumu garām laist nevarējām,» tā viņš.
Bez sporta – ne dienas arī Amerikā
Tāpat, lai dažādotu ikdienu un arī uzturētu veselību, abi ar sievu Lieni sporto. Jāpiebilst, ka Ainis ir basketbolists un ilgus gadus spēlējis vairākos Jelgavas basketbola klubos, bet Liene ir dejotāja – viņas aizraušanās ir tautas dejas.
«Es cilāju svarus, skrienu un peldu, bet sieva apmeklē jogas un dažāda veida vingrošanas nodarbības. Pagaidām bērnus vēl nevaram vienus pašus atstāt bez pieskatīšanas, taču brīvdienās fitnesa centrā ir speciāli bērniem paredzēts peldēšanas laiks, kuru ļoti labprāt izmantojam. Nupat jau varam arī āra laukumos paspēlēt bumbu spēles, arī man tik tuvo basketbolu,» tā Ainis.
Vai doktora grāds ir maksimums?
Vaicāts, kā viņš vispār nokļuvis līdz stažēšanās posmam ASV, kas zinātnieku vidū ir visai prestiža, Ainis stāsta, ka, jau rakstot promocijas darbu, viņam šķitis, ka noteikti pētījumiem būs turpinājums. «Turklāt vēlme pilnveidoties nebija zudusi arī pēc doktora grāda iegūšanas,» tā Ainis.
Tad viņš meklējis iespējas doties stažēties ārzemēs, lai iegūtu papildu pieredzi un zināšanas. «Lauksaimniecības zemju nosusināšanas tehniskie parametri, gruntsūdeņu, drenu sistēmu, novadgrāvju un mazo upju hidroloģija, ūdeņu kvalitatīvais sastāvs, modelēšanas plašo iespēju izzināšana dažādu klimata un zemju apsaimniekošanas scenāriju analīzē – tās ir tikai dažas no mani interesējošām tēmām, kurām atbilstoši tika meklētas iespējas stažēties ārzemēs,» sarežģīto terminu jūklī Ainis mēģina ieskicēt savus stažēšanās meklējumus.
Viņš skaidro, ka ārvalstīs ir ierasta prakse dot jaunajiem zinātniekiem iespēju papildināt esošās zināšanas un nobriest patstāvīgiem zinātniskiem pētījumiem. «Turklāt vairākas Norvēģijas un Šveices valdības finansētas programmas piedāvā šādas iespējās,» finansiālo pusi ieskicē Ainis.
Vislabākais piedāvājums atnāca pats
«Diemžēl pirmie mēģinājumi, rakstot pieteikumus, nebija veiksmīgi, un, kā jau tas mēdz gadīties, iespējas atnāk, tās īpaši neplānojot. Vienā no zinātniskajām konferencēm iepazītais kolēģis no ASV bija atcerējies kopīgo sarunu un atsūtīja ziņu par iespēju veikt drenu ūdeņu pētījumus Aiovas štata universitātē (Iowa State University),» par sākumu stažēšanās braucienam stāsta Ainis.
«Nosūtot vajadzīgos dokumentus, pēc vairākiem mēnešiem pienāca ziņa, ka mana kandidatūra ir apstiprināta. Tā tik bija priecīga ziņa, turklāt vēl no ASV!» sajūsmu neslēpj jelgavnieks. Viņš teic, ka, tāpat kā daudziem, arī viņam bērnības sapnis ir bijis apskatīt ASV.
Izpētot citu jauno zinātnieku pieredzi, viņš zinājis, ka ASV ūdeņu kvalitātes pētījumi notiek augstā līmenī, izmantojot jaunākos tehniskos risinājumus un inovatīvas tehnoloģijas., tātad stažēšanās būtu ne tikai interesanta, bet arī zinātniski vērtīga. «Vismaz līdz šim pieredzētais apstiprina iepriekš lasīto, proti, lauku darbu nepieciešamībām tiek izmantoti jaunākās paaudzes auto un datortehnika,» skaidro Ainis.
Viņš ir pārliecināts, ka pašlaik izmanto lielisku iespēju zinātnes jomā, tāpēc iesaka par to padomāt arī citiem zinātniekiem, tostarp jau bakalaura vai maģistra studijās. «Tā var ne tikai pilnveidot zināšanas sev interesējošajā jomā, bet arī uzlabot valodas zināšanas, baudīt kultūru dažādību, atklāt un pēc tam izmantot visu to labāko, ko konkrētā valsts spēj dot,» pārliecināts ir jelgavnieks.
Foto: no A.Lagzdiņa personīgā arhīva