26 °C, 2 m/s, 49.5 %

Pilsētā

Piemin holokausta upurus
04/07/2014

Šodien ebreju tautas pārstāvji un viņu draugi tikās atceres pasākumā pie Ebreju upuru piemiņas akmens Zālītes ielā – tieši tur 1941. gada vasarā tika nogalināti Jelgavas ebreji, un tur ir viņu atdusas vieta.

www.jelgavasvestnesis.lv 

Šodien ebreju tautas pārstāvji
un viņu draugi tikās atceres pasākumā pie Ebreju upuru piemiņas
akmens Zālītes ielā – tieši tur 1941. gada vasarā tika nogalināti
Jelgavas ebreji, un tur ir viņu atdusas vieta.

«Es pati neesmu ebrejiete, taču jau
četrus gadus dejoju Jelgavas Ebreju biedrības deju kolektīvā
«Simha». Šajā laikā ebrejus esmu iepazinusi kā ļoti gudrus,
taktiskus, tālredzīgus un atsaucīgus cilvēkus – viņi kļuvuši par
maniem draugiem, un draugi bēdās ir jāatbalsta,» saka Rima Kozlova,
kura uz Ebreju tautas upuru piemiņas dienu līdzi bija paņēmusi arī
savu mazdēlu sešgadīgo Robertu, stāstot viņam par traģēdiju, ko
pirms vairākiem gadu desmitiem nācās piedzīvot ebreju tautai
holokausta laikā.

Jelgavas Ebreju biedrības vadītāja
Lidija Ribkina stāsta, ka līdz karam Latvijā
dzīvojuši ap 900 000 ebreju, taču vienā dienā, 1941. gada 4.
jūlijā, nežēlīgi tika noslepkavoti apmēram 2000 un Latvijā
iznīcinātas 20 sinagogas. Līdz gada beigām noslepkavoto ebreju
skaits jau sasniedza 62 000, tostarp ap 1500 – Zālītes ielā,
Jelgavā, kur pašlaik slejas piemiņas akmens holokausta
upuriem.

«Taču daļai ebreju izdevās
izglābties, pateicoties citu tautību cilvēku pašaizliedzīgajai
palīdzībai. Mūsdienās
Holokausta piemiņas memoriāls un
institūts Izraēlā neebrejiem, kuri, riskējot ar savām dzīvībām,
holokausta laikā glāba ebrejus, pasniedz īpašu medaļu un goda zīmi
«Taisnīgajiem starp tautām». Latvijā šādu pateicību saņēmuši 129
cilvēki,» tā L.Ribkina.

Piemiņas pasākumā piedalījās
arī jelgavniece Gaļina Ļadenko, kuras vectēvs kara laikā palīdzēja
ebrejiem – viņa mazbērniem apbalvojums
«Taisnīgajiem
starp tautām» pasniegts šogad. «Mans vectēvs bija polis, kurš,
mantojot zemi, pārcēlās uz Baltkrieviju, un tur tad arī
pašaizliedzīgi glāba ebrejus,» tā viņa, klātesošajiem rādot saņemto
apbalvojumu.

«4. jūlijs ir diena, kad atceramies
holokausta upurus, un šobrīd pasaulē notiekošais vēl vairāk liek
domāt par kara šausmām, vēl vairāk iedziļināties un nostāties pret
vardarbību, pret vēlmi pakļaut citas tautas. Lai šis piemiņas
mirklis kalpo cilvēcībai,» sanākušos uzrunāja Jelgavas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Foto: Ivars Veiliņš