Jelgavnieks Deivids Cjukša, viens no patriotiski «Es mīlu Jelgavu» suvenīru idejas autoriem, maijā izmantoja iespēju doties uz jauniešu projektu Gruzijā. Jelgavnieku kompānija projekta aktivitātēs iesaistījās vien mazliet, bet pārējo laiku veltīja, lai gruzīņu viesmīlību izbaudītu kā īsteni tūristi.
Ligita Vaita
Viens, divi un braucam uz Gruziju!
«Viss sākās ar to, ka maijā man parādījās vairāk brīva laika. Draudzene tviterī ierakstīja, ka ir interesants projekts Gruzijā, kurā pati ir bijusi un nu tas notiek atkal. Uzrakstīju un painteresējos. Nakamajā dienā, braucot uz treniņu ar komandas biedru (Deivids spēlē regbiju), izrādās, ka viņiem abiem ar sievu Gruzija ir sapņu zeme, un tā nu izdomājām, ka jābrauc,» visai neplānoto brauciena ieceri izstāsta Deivids.
«Būdami ekonomiski domājoši, meklējām izdevīgāko veidu nokļūšanai turp. Lidojām no Viļņas ar «Wizzair» līdz Kutaisi. Apmēram divu stundu lidojums,» norāda Deivids. Galā viņus sagaidījis vietējais, kuru paši iesaukuši par «džigitu». «Vēlāk no vietējiem uzzinājām, ka valstī ir 70-80 procentu bezdarbs, tāpēc nebija problēmu sarunāt, ka viņš mūs nogādāja arī līdz viesnīcai,» tā jelgavnieks, piebilstot, ka viesnīca atradās aptuveni 100 km attālumā no lidostas, ciematā Kobuleti – tieši pie Melnās jūras.
Gājēju pārējas uz ceļa ir tikai «dekorācija»
Slavenā gruzīnu auto vadīšanas māksla izbaudīta jau pa ceļam uz viesnīcu. «Par auto vadīšanas kultūru Gruzijā varētu vispār veselu rokasgrāmatu sarakstīt. Visi ir jāapdzen, jābrauc ātri, priekšroka ir tam, kurš pārliecinātāks. Gājējiem jābūt ļoti uzmanīgiem, jo gājēju pārejas ir tikai ceļa «dekorācija»,» smejas Deivids.
«Mums ļoti patika sabiedriskā transporta un takšu pieejamība, elsastība un cenas. Labs piemērs bija, kad vēlējāmies no Botāniskā dārza nokļūt atpakaļ viesnīcā. No turienes uz Adžārijas galvaspilsētu Batumi iet mikroautobuss. Vēlējāmies uzzināt, vai ir arī kāds, kas brauc uz musu ciematu. Atbildēja, ka nē, bet varot «na zakaz» (pēc pasūtījuma – tulk.». Parēķinājām, ka naudas ziņā sanāk aptuveni tas pats, tāpēc noīrējām sev privāti mikroautobusu,» tā Deivids. Viņš stāsta, ka salīdzinājumam mikriņš bijis līdzīgs kā maršrutā Jelgava-Rīga braucošie, tikai, ja maksā, tad šoferis vedīs, kur vien vajag. «Smieklīgi, ka, lai gan viņš nebrauca pa savu maršutu, šoferis mums lūdza, vai viņš drīkstot pa ceļam savākt stopētajus,» atceras jelgavnieks. Viņu kompānijā Gruzijā pārsvarā pārvietojās ar taksi vai šiem mikriņiem.
«Visas nedēļas laikā centāmies izbaudīt tieši vietējo kultūru. Ja ēdām, tad vietējos ēdienus. Man garšoja vietējas khačapuri – maize ar sieru, biezpienu, sviestu un olu, cepta krāsnī. Ēdieniem viņi daudz pievieno asas garšvielas un uzturā lieto daudz baltmaizi. Nobaudījām arī izslavētos vīnus un mājās gatavoto čaču. Mācījāmies arī vietējās dejas,» stādsta Deivids.
Projekts, kurā Deivids ar kompāniju devās, bija saistīts ar cilvēktiesību jautājumiem, taču viņi projekta aktivitātēs iesaistījās vien dažas dienas. «Pirmās dienas pildījām dažādus uzdevumus un aktivitātes saistībā ar projektu, bet nākamās dienas jau izmantojām, lai iejustos tūristu lomā,» tā viņš. Arī slavenā gruzīnu viesmīlība atklājusies pilnā krāšņumā. «Gruzijā, ja pie tevis nāk ciemiņš, tas nozīmē, ka pie tevis nāk Saule un tas ir labi. Runājām ar nepazīstamiem cilvēkiem, bet daudzi aicināja nākt pie sevis ciemos un piedāvāja tēju. Šī viesmīlība ir tik izteikta, ka dažiem, iespējams, nebūtu naudas maizei, bet mājās viņi vienalga turēs šokolādi – gadījumam, ja ierodas ciemiņš,» stāsta Deivids.
Batumi – 200 000 iedzīvotāju un neviena naktskluba
Visinteresantāk bijis tieši Batumi. Tā oficiāli skaitās autonomās republikas galvaspilsēta ar aptuveni 200 000 iedzīvotaju. «Batumi pavadījām lielāko daļu laika. Paspējām izbaudīt braucienu ar gaisa tramvaju un skaisto skatu pār pilsētu un kalniem. Bijām delfinārijā, es personīgi pirmo reizi, un mums ļoti patika. Izbraucām ar panorāmas ratu. Pilsēta bija tiešām skaista, īsta kūrortpilsēta, jo visi pārsvarā orientējas uz tūrismu. Taču mēs gan bijām laikā, kad visi vēl tikai gatavojas tūrisma sezonas atklāšanai,» teic jaunais uzņēmējs.
Viņu gan pārsteidzis, ka tik lielā pilsētā kā Batumi nav naktsklubu, tie veroties vaļā tikai vasarā. Vietējie izklaidējoties, ejot kopā uz kafejnīcu, dzerot alu vai vīnu un laižoties sarunās. «Interesanta bija arī galda kultūra – galdam ir vadītājs, parasti vīrietis, kas ir autoritāte kompānijā. Visu laiku tiek teikti gari tosti, novēlējumi un skaitīti dzejoļi par dzīvi un mīlestību,» tā Deivids.
Foto: no D.Cjukšas personīgā arhīva
2.5 °C,
3.3 m/s,
86.6 % 
2.5 °C,
3.3 m/s,
86.6 %