Fonds «Nāc līdzās!» apbalvojis labāko domrakstu par tēmu «Būt līdzās!» autorus, kuros vispārizglītojošo skolu audzēkņus aicināja paust savas domas par bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, kas ikdienu ir viņiem blakus. Domraksti tapa pēc koncerta festivālā «Nāc līdzās Zemgalē» Jelgavas kultūras namā, kur vairāk nekā 100 bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām rādīja savus talantus. Veicināšanas balvas saņēma Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēknes Krista Gamorja un Sindija Zelča.
Ritma Gaidamoviča
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka šogad festivāla «Nāc līdzās!» koncertā kā skatītāji piedalījās pilsētas vispārizglītojošo skolu jaunieši. Viņu uzdevums bija pēc koncerta uzrakstīt domrakstu par tēmu «Būt līdzās!», tādējādi vedot viņus soli tuvāk saviem vienaudžiem ar īpašām vajadzībām.
Fonda «Nāc līdzās!» vadītāja Sarma Freiberga atzīst, ka, saņemot domrakstus, guvusi pārliecību, ka ir iets pareizais ceļš, jo lielākā daļa no jauniešiem savā ikdienā nebija sastapušies ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tas viņiem bija pilnīgs jaunums, reizēm pat šokējošs. Viņa apkopojusi spilgtākās jauniešu domrakstu atziņas, kas «izcelti» no Jelgavas skolēnu darbiem.
Jelgavas Valsts ģimnāzijas (JVĢ) audzēknis Kristians Konters, kurš bija ļoti iespaidots no koncerta emocijām raksta: «No sākuma biju atturīgs, kad lēmu, vai pasākumu («Nāc līdzās!» koncertu) apmeklēt vai nē, jo zināju, ka jebkurā gadījumā no koncerta aiziešu ar depresiju, ar kuru pietiktu trīs mēnešiem, un diez vai izturētu visu koncertu. Tomēr noriskēju un aizgāju. Mans pareģojums piepildījās – koncertu pametu aptuveni 40. minūtē. Garastāvoklis bija tik drūms un depresīvs, ka bez maz vai gribējās iet pēc virves. Mani bija sasniegusi atklāsme, ka mana dzīve ir tik sasodīti viegla, un manas problēmas nesalīdzināmi niecīgas salīdzinājumā ar šiem jauniešiem, un viņiem pietiek spara un gribasspēka, lai nostātos uz skatuves un pierādītu, ka, lūk, viņi var! Un ko es? Tikai čīkstu un vaidu, kad uzdod kādu lielāku mājasdarbu vai beidzas čipsi čipsu pakā…. Nu tad, ko īsti nozīmē «būt līdzās»? Lūk, kā es to saprotu. Katrs cilvēks uz šīs pasaules, neatkarīgi no tā, vai viņiem ir kādi traucējumi vai nē, vēlas, lai viņus kāds uzklausa, atzīst, saprot un dalās ar viņiem priekā. Neviens no mums nevēlas, lai pret mums sabiedrība izturas savādāk mūsu trūkumu dēļ. «Būt līdzās» nozīmē sniegt cilvēkam šīs pavisam vienkāršās vēlmes. Uzklausīt un atbalstīt citam citu, lai cik grūti neklātos. «Būt līdzās» – tas ir būt cilvēcīgam.»
«Pat, ja visi jaunieši, kas apmeklēja koncertus, vēl nespēja noformulēt, ko nozīmē būt līdzās, tad lielākais ieguvums noteikti bija tas, ka viņi visi sāka aizdomāties par savām dzīves vērtībām, kam dažs labs līdz šim nebija veltījis lielu uzmanību,» uzskata S.Freiberga.
Krista Gamorja JVĢ raksta: «… viņi māca mums visiem pārējiem uz mirkli apstāties, paskatīties apkārt un padomāt par to, kas mums patiesībā šai dzīvē ir svarīgs, un cik daudz mēs dienu no dienas palaižam garām tikai tādēļ, ka neprotam saskatīt laimi vienkāršībā, ģimenē, veselībā.»
«Man ir patiess prieks, ka mums izdevās savest kopā, kaut arī uz īsu brīdi, šos it kā atšķirīgos, bet sirdīs līdzīgos jauniešus. Prieks, ka daļa no viņiem ir sākusi aizdomāties, kā mums labāk dzīvot vienotā telpā, nevis dalīti, kā tas lielā mērā vēl ir šodien. Prieks, ka saņēmām atziņas, ka šie atšķirīgie cilvēki ļoti izkrāso pasauli ar savu spēku, izturību un saviem darbiem. Domāju, ka šie jaunieši noteikti uz ielas nesmies un nerādīs ar pirkstiem, ja ieraudzīs citādo,» pārliecināta S.Freiberga.
Konkursa finālam tika iesūtīti 25 labākie domraksti no Kuldīgas, Daugavpils un Jelgavas skolām.
Ar pilniem domrakstiem var iepazīties fonda mājas lapā www.naclidzas.lv.
Foto: naclidzas.lv
2.8 °C,
5.2 m/s,
85.5 % 
2.8 °C,
5.2 m/s,
85.5 %