Sestdienas pavakarē, tā lai tiek arī visi strādājošie, 18 vīrieši un trīs sievietes ar svinīgu zvērestu apliecināja savu vēlmi iestāties zemessardzē. «Pēc pāris nedēļām viņiem sāksies desmit dienu pamatapmācības, bet pēc tam – specifiskās mācības. Viņi visi iekļausies otrajā kājnieku rotā, tāpēc arī mācīsies ierindas mācību, apgūs ieročus,» stāsta šodien uzņemto zemessargu komandieris majors Andris Veiss.
Ilze Knusle-Jankevica
Pamatmācību programma ietver sevī pirmo medicīnisko palīdzību, taktiku, topogrāfiju, sakaru mācību un citas lietas. Tam atvēlētas desmit dienas, bet, tā kā dienests zemessardzē ir brīvprātīgs un zemessargi trenējas brīvajā laikā, mācības notiks katru otro nedēļas nogali.
Iespējams, šodien daudzi jaunie zemessargi par gaidāmajiem pārbaudījumiem vēl nedomā, jo šis – zvēresta došana – ir pirmais svarīgais solis, lai apliecinātu gan sev, gan citiem gatavību iesaistīties drošības struktūrās un iestāties par savu zemi un valsti. «Man stāšanās zemessardzē bija iekšēja nepieciešamība – papildu drošība pašam un ģimenei. Iespēju veidot militāro karjeru te nemeklēju – man viss ir: ģimene, darbs, amats,» stāsta Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs. Uz jautājumu, vai fiziskie pārbaudījumi būs pa spēkam, viņš atbild: «Ir tāds teiciens: grūti – tas nozīmē dzīvot.»
Dienests zemessardzē ir laba brīvā laika pavadīšanas alternatīva. «Trīs gadus biju jaunsardzē un nolēmu turpināt, iestājoties zemessardzē. Tas ir daudz labāk un interesantāk nekā, piemēram, sēdēt pie datora. Tā ir arī iespēja būt brīvā dabā,» stāsta 18 gadus vecā Laura Bolmane no Ozolniekiem. Viņa atzīst, ka savulaik ir izmēģinājusi arī meiteniskākas nodarbes – dziedāšanu un dejošanu –, tomēr šis hobijs šķiet saistošāks.
Neatkarīgi viens no otra zemessardzē iestājās divi brāļi jelgavnieki Dzintars un Kārlis Sietnieki. «Mani pamudināja disciplīna un nestabilā situācija valstī un apkārtnē,» saka vecākais no brāļiem Dzintars. Viņam šī ir pirmā militārā pieredze un viņu saista tieši fiziskie pārbaudījumi. «Kāpēc neizvēlējos trenažierus? Tur nav piedzīvojumu,» viņš smejas. Otrs brālis Kārlis gan ir bijis jaunsargs, bet ar Dzintaru lēmumu stāties zemessardzē nav pārrunājis. Tāpēc liels abiem bijis pārsteigums, satiekoties zemessardzē. «Laikam jau mūs uz to pamudināja tēvs – viņš mūs audzināja patriotiski, mācīja vēsturi,» spriež brāļi.
10. maijā zemessarga zvērestu deva 21 jaunais zemessargs. Nacionālo bruņoto spēku 52. kājnieku bataljona Jelgavā komandieris pulkvežleitnants Ilmārs Džeņevs stāsta, ka kandidāti ir gan no Jelgavas, gan no Jelgavas novada Elejas, Vilces, Glūdas, Jaunsvirlaukas pagasta, gan no Ozolnieku novada un pat no Ķekavas un Saulkrastiem. Viņu vidū ir gan jaunieši, kas mācās Saulaines un Jelgavas tehnikumā, gan cilvēki jau gados vecāki – strādnieki, valsts ierēdņi, individuālie komersanti, ražošanas nozaru vadītāji, direktori. I.Džeņevs piebilst, ka uz zemessardzes 52. Jelgavas bataljonu pārnāk vēl pieci zemessargi no citām NBS vienībām.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka pēdējo piecu gadu laikā 52. kājnieku bataljonā Jelgavā iestājušies 216 zemessargi, tostarp 42 sievietes. Šobrīd bataljona sastāvā ir 386 zemessargi, neskaitot tos, kuri tika uzņemti zemessardzē šodien.
Foto: Ivars Veiliņš
Saistītās ziņas
«Pat, ja Ukrainā viss būtu mierīgi, es tik un tā stātos zemessardzē»
Interesi par dienestu zemessardzē izrādījuši ap 60 pretendenti
2.5 °C,
2.7 m/s,
86.8 % 
2.5 °C,
2.7 m/s,
86.8 %