Brīvs zemes pleķītis, kurā īsti neko audzēt nevar – lielākoties tāds ir teju katram, kurš šodien ieradies uz semināru par trifeļu audzēšanas iespējām. «Ja nesanāks – nekas, bet pamēģināt vienmēr ir vērts. Turklāt, ja zināms, ka tas nav nekas neiespējams,» pārliecināti uzrunātie uzņēmēji.
Ligita Vaita
Šodien LLU aulā notiek seminārs par trifeļu audzēšanas iespējām Latvijā un Lietuvā, un tas pulcējis vairāk nekā simts vietējo uzņēmēju, kuriem ir interese par iespēju izmantot savu zemes resursu eksperimentiem. «Mazums, patiešām izdodas, un kāpēc nepamēģināt?» uzskata uzņēmēji.
Piemēram, vīndaris Ģirts Miķelsons no Bauskas puses teic, ka viņš šogad plāno iestādīt riekstu dārzu, bet zem tā – izmēģināt trifeļu audzēšanu. «Man ir tāds viens zemes pleķītis tuvāk ceļam. Būtībā par finansiālo aspektu pagaidām pat nedomāju. Riekstus realizēsim paši un tikai tad, ja paliks pāri, pārdosim. Bet, ja zem zemes nekas neizaugs, nekas traks nebūs. Pagaidām man vissvarīgāk saprast, vai no paša ievāktām sēklām es varu dabūt inficētos augus, lai tālāk varu mēģināt audzēt sēnes,» spriež uzņēmējs. Turklāt pirms pāris gadiem viņš pats uzgājis trifeli. «Toreiz pat nesapratu, kas tas ir – tāds mazs kartupelēns, marmorains. Pārplēsu uz pusēm, bet aizmetu. Tikai tagad saprotu, ka tā bija trifele, ne jau kāda tur glaunākā, bet tātad dabā tās ir!» tā Ģ.Miķelsons, piebilstot, ka izmēģināt šo rūpalu agrāk viņu atturējis ierobežotais piedāvājums. «Es neesmu drošs, ka no Francijas ievestās sēnes pie mums varētu pārziemot,» viņš vērtē.
Tuvākajos gados pilnībā uz lauku sētu Neretas novadā pārcelties vēlētos rīdzinieks Kaspars Funts. «Zemes man tur nav daudz, bet sēnēm jau nemaz nevajag lielas platības. Turklāt jau saņēmu augsnes analīžu rezultātus un zinu, kas jādara, lai šī zeme kļūtu trifeļu audzēšanai labvēlīga. Apzinos, ka tas ir piņķerīgs process, bet vēlos to izmēģināt,» teic K.Funts, kurš sevi sauc par putnu vērotāju. Viņš, izmantojot projekta iespējas, iesniedzis trīs savas zemes augsnes paraugus, un secināts, ka zemi nepieciešams iekaļķot, ko viņš arī plāno izdarīt, lai trifeļu audzēšanu izmēģinātu.
Savukārt zemnieku saimniecības īpašnieks Lauris Vilcāns no Ķeguma puses īsti nezina, ko iesākt ar sev piederošiem mežiem. «Es jau īsti vēl nezinu, kur tās sēnes varētu ieaugties, bet, ja piemērots būtu arī mežs, tad man ir gandrīz 20 hektāri,» stāsta L.Vilcāns, piebilstot, ka līdz šim arī nedaudz painteresējies un sapratis, ka informācija par trifeļu audzēšanu vēl ir pieejama, bet par austersēņu – ne. «Iespējams, tieši tās ir vēl piemērotākas manā gadījumā,» secina L.Vilcāns.
Visi šie un vēl ap simts uzņēmēju, lauksaimnieku, pētnieku un citu interesentu šodien pulcējas LLU, lai izzinātu trifeļu audzēšanas iespējas Latvijā un Lietuvā. Seminārā tiek prezentēti divus gadus ilga pētījuma rezultāti, un tajā var uzzināt par pazemes sēnēm, tajā skaitā vasaras jeb Burgundijas trifeli, mikorizu simbiozi, augsnes agroķīmisko izpēti un trifeļu audzēšanas iespējām. Tāpat tiks prezentētas videofilmas par projekta gaitā sasniegtajiem rezultātiem un to izmantošanu.
Konferenci rīko projekta vadošais partneris LLU sadarbībā ar partneriem Rīgas Tehnisko universitāti, Lietuvas Lauksaimniecības un meža pētniecības centra Meža institūtu un Klaipēdas Universitāti.
Foto: Ivars Veiliņš
19.6 °C,
1.7 m/s,
74.8 % 
19.6 °C,
1.7 m/s,
74.8 %