LLU aulā 11. aprīlī no pulksten 11 līdz 17 notiks konference par eksotiskajām pazemes sēnēm trifelēm un to audzēšanas iespējām Latvijā un Lietuvā. Konferencē pētnieki stāstīs, kā visveiksmīgāk iesākt trifeļu audzēšanu un kā pārbaudīt, vai konkrētā zeme ir tai piemērota. Tāpat informēs par pirmo šīs jomas eksperimentu panākumiem.
www.jelgavasvestnesis.lv
Konferences organizatore Dr.agr. Antra Balode informē, ka Latvijas un Lietuvas zinātnieki ir pamatīgi un vispusīgi izpētījuši, kādas metodes un apstākļi ir vispiemērotākie trifeļu kultivēšanai Latvijā un Lietuvā, kā arī snieguši atbalstu lauksaimniekiem, kuri vēlas pievērsties šai netradicionālajai zemkopības nozarei. Viņa arī norāda, ka konference ir viena no Latvijas-Lietuvas programmas projekta «Trifeļu sēņu izpēte un zemnieku un universitāšu sadarbības tīkla veidošana» aktivitātēm.
«Ideja par šāda inovatīva lauksaimniecības virziena attīstību un projekta nepieciešamību radās zemniekiem, un mēs, LLU pētnieki, sadarbībā ar kolēģiem no Rīgas Tehniskās universitātes un Lietuvas, esam to realizējuši. Šobrīd varam prezentēt divu gadu izpētes rezultātus. Zemniekiem lielākais ieguvums ir projektā piedāvātās bezmaksas augsnes analīzes, lai noteiktu piemērotību trifeļu audzēšanai, un zināšanas, kas iegūtas mūsu rīkotajos semināros. Tā kā Latvijā nav trifeļu audzēšanas un ēšanas tradīciju, tad projekta gaitā centāmies izglītot un informēt pēc iespējas plašāku publiku. Paralēli tam pētnieki analizēja Latvijā un Lietuvā sastopamās savvaļas trifeles, kā arī strādāja pie trifeļu sēņu audzēšanas laboratorijas apstākļos, lai augus, uz kuriem trifeles aug, nevajadzētu ievest no citām valstīm.»
Pasākumā būs iespēja uzzināt par pazemes sēnēm, tai skaitā Vasaras jeb Burgundijas trifeli, mikorizu simbiozi, augsnes agroķīmisko izpēti un trifeļu audzēšanas iespējām Latvijā un Lietuvā. Interesenti varēs arī vērot videofilmas par projekta gaitā sasniegtajiem rezultātiem un to izmantošanu.
Trifele ir unikāla pārtikas delikatese, pēc kuras pieprasījums pasaulē par spīti to augstajai cenai nemitīgi pieaug. Diemžēl klimata izmaiņu un mežu intensīvas apsaimniekošanas dēļ samazinās trifeļu ieguves iespējas savvaļā. Trifeles audzēt mākslīgi mēģināts jau sen, tomēr tikai pirms apmēram 40 gadiem Francija ieviesa kultivēšanas metodi, īpašos dārzos stādot kokaugus (ozolus, lazdas u.c.), kurus laboratorijas apstākļos pavairo un inficē jeb inokulē ar trifelēm. Plantāciju samērā vienkāršā ierīkošana un uzturēšana un patstāvīgi augstais pieprasījums pēc trifelēm ir veicinājis to dārzu izplatību visā pasaulē. Šīs lauksaimniecības nozares veiksmīgā attīstība tik dažādos pasaules reģionos ļauj ar optimismu vērtēt trifeļu audzēšanas perspektīvas Baltijā.
A.Balode atklāj, ka vairāk par trifeļu audzēšanas iespējām interesējas nelielu zemes platību īpašnieki, kuri dažos gadījumos pat nezina, ko darīt ar mantojumā no senčiem atstāto zemi. «Trifelēm pietiek ar maziem gabaliņiem, kas ir līdz vienam hektāram. Konference solās būt plaši apmeklēta, jo nedēļu pirms tās jau ir pieteikušies vairāk kā simts klausītāju. Interese ir patiešām liela, un zemnieki meklē jaunus un netradicionālus risinājumus. Pirms pāris gadiem «modes lieta» bija gliemežu audzēšana, bet pašlaik tās jau ir trifeles. Latvijā pagaidām trifeļu audzēšana norit vairāk izpētes līmenī, bet pirmie dārzi jau ir iestādīti. Tas notika ap 2009., 2010. gadu, kad Latvijā viesojās Somijas trifeļu pētnieks un ieinteresēja mūsu audzētājus. Šiem zemniekiem pieci «liktenīgie» gadi būs pagājuši un drīzumā varēsim skatīt, kādas ir pirmās ražas. Katru gadu pa kādam dārzam vēl ir iestādīti, un kopējais skaits ir pieaudzis līdz pāris desmitiem,» tā A. Balode.
Zinātniece arī norāda, ka trifeles nevar stādīt jebkurā vietā: «Vispirms ir nepieciešams veikt augsnes analīzi. Latvijā dārzi ir ierīkoti visos reģionos. Interesenti ir no Latgales, Vidzemes, Kurzemes un arīdzan tepat no Zemgales puses. Nav ieteicams trifeļu audzēšanu uzsākt mežā, kur šo «smalko dienvidnieci» trifeli var nomākt un pārņemt citas sēnes. Piemērota ir lauksaimniecības zeme, kas ir neitrāla līdz viegli sārmaina, bet ne skāba. Zemgales mālainajā augsnē papildus jāspēj nodrošināt gaisa caurlaidība, jo trifelei vajag elpot,» skaidro A. Balode un papildina, ka plašāku un detalizētāku informāciju jebkurš interesents varēs iegūt konferences laikā.
Konferenci rīko projekta vadošais partneris LLU sadarbībā ar partneriem Rīgas Tehnisko universitāti, Lietuvas Lauksaimniecības un meža pētniecības centra Meža institūtu un Klaipēdas Universitāti.
Foto: no LLU arhīva
19.6 °C,
1.7 m/s,
74.8 % 
19.6 °C,
1.7 m/s,
74.8 %