Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) tiek demonstrēta izrāde «Peldošie – ceļojošie», kura uzmanību jau izpelnījusies ar savu neparasto scenogrāfiju – uz skatuves atrodas vairāki flīģeļi. Izrādē līdzās tādiem aktieriem kā Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Maija Apine, Baiba Broka, Sandra Kļaviņa (Zvīgule), Andris Keišs piedalās arī jelgavnieks jaunais aktieris Mārtiņš Upenieks. «Strādāju ar aktieriem, pret kuriem izjūtu ļoti lielu cieņu un apbrīnu. Strādāt ar viņiem kopā pēc akadēmijas absolvēšanas ir kā iegūt pilnīgi jaunu profesionālo skolu,» saka M.Upenieks.
Ilze Knusle-Jankevica
«Peldošie – ceļojošie» pirmizrāde bija 29. janvārī, un to pēc krievu autora Mihaila Kuzmina darba motīviem iestudējis režisors Vladislavs Nastavševs. Jelgavnieks par to saka tā: «Izrāde ir par attiecībām un mīlestību. Viens no izrādes galvenajiem vadmotīviem ir attiecības starp diviem vīriešiem, bet ne tikai, ir arī mīlas trijstūri, pat četrstūri. Stāsts ir par mīlestības dabu – patiesu, absurdu, paradoksālu, naivu, egoistisku, tik dažādu, reizēm nesaprotamu, pat aplamu. Bet tas atsaucas uz mūsu pašu dzīvi – mīlestība vienmēr ir nežēlīga, katrs to mēģina savaldīt, sadzīvot ar to. Šī izrāde ir ieturēta Sudraba laikmeta estētikā un netradicionālā formā, flīģeļi ir galvenā un vienīgā izrādes dekorācija.»
Mārtiņš izrādē atveido Viļa Daudziņa varoņa rakstnieka Oresta Pekarska māsas dēlu Lavriku Pekarski. «Tas ir jauneklis, tikko no ģimnāzijas, pārcēlies uz dzīvi Pēterburgā pie sava tēvoča dzejnieka Oresta Hermanoviča. Lavriks izbauda dzīvi ar pilnu krūti, pārtiek no tēvoča ienākumiem, sapņo par dzejnieka karjeru, bet ir viena galvenā problēma: viņš pats par sevi ir pilnīgs nekas, dzīvē neko nesasniedzis. Tas arī ir galvenais konflikts, kas izrādes gaitā tiek risināts – būt par kaut ko vairāk nekā vienkārši Lavriku Pekarski, sabiedrībā zināmā Oresta Hermanoviča māsas dēlu,» savu uzdevumu izrādē atklāj Mārtiņš. Viņam šī izrāde ļāvusi ne tikai iepazīt krievu kultūras Sudraba laikmeta autora M.Kuzmina daiļradi un pavērusi iespēju strādāt kopā ar ļoti profesionāliem, cieņas un apbrīnas vērtiem aktieriem, bet bijis arī izaicinājums un sagādājusi pat fiziskas grūtības. «Neskatoties uz to, ka JRT Lielā zāle ir salīdzinoši maza, man sagādā ļoti lielu piepūli runāt par intīmām un privātām lietām tā, lai tas ir dzirdams arī pēdējā rindā sēdošajiem. Tas nozīmē, ka ir daudz vairāk jāpiedomā pie tehnikas, lai elpa un dikcija strādātu divtik. Pašsajūta ir ļoti neorganiska, it kā nākas pārspīlēt – dzīvē mēs tā nerunājam, bet skatuves runa nav dzīves runa. Jo īpaši – lielās skatuves,» stāsta aktieris.
Viņš uzskata, ka šajā izrādē daudzas lietas jau pašas par sevi ir vērtība, piemēram, M.Kuzmina proza, kas ir ļoti liriska, komiska, traģiska, viegla. Tāpat režisora izrādei sakomponētā mūzika, nemaz nerunājot par scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Monikas Pormales smalkajiem un gaumīgajiem aktieru tērpiem un ideju par flīģeli kā universālu un neatņemamu aktiera/tēla sastāvdaļu. Tieši flīģeļu parādīšanās uz skatuves visvairāk tiek apspriesta šīs izrādes kontekstā. Piemēram, teātra kritiķe un Latvijas Universitātes Sudraba laikmeta kultūras pasniedzēja Silvija Radzobe tviterī par izrādi rakstījusi: «Klaviergabals @jrt_lv beidzot strādā: lieliski! izcili! novatoriski! Paldies!» Savukārt Kitija Balcare savā recenzijā raksta: «Katram aktierim ir melns kabineta flīģelis kā sava «celle», no kuras aktieri nešķiras visas izrādes gaitā. Akrobātiskā un ārēji vieglā aktieru spēja pārvaldīt savu otro «es» uz skatuves vienlaikus gan fascinē, gan liek just līdzās spriedzi, kas neatkāpjas mirkļos, kad aktrises garās kleitās un augstpapēžu kurpēs graciozi pārvietojas pa flīģeļiem vai kad vīrieši, nepievēršot uzmanību nestabilajai plaknei, uz kuras atrodas, skaidro savas attiecības, dinamiski laipojot pa virsmām. Tās brīžiem atgādina ejoša ledus gabalus, uz kuriem katrs pats dreifē savu attiecību jūrā. Peld un ceļo jūtu pasaulē, dažbrīd saskaroties, citkārt attālinoties.» Arī jaunais aktieris M.Upenieks uzsver: «Kaut kādā ziņā es pat varu teikt, ka tas viss kopā veido jaunu teātra valodu. Varbūt tā kādam šķitīs nepieņemama, bet galvenais – tā neatstās vienaldzīgu.»
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka M.Upenieks Latvijas Kultūras akadēmijas aktierus pabeidza pagājušajā vasarā un septembrī debitēja Latvijas Nacionālā teātra izrādē «Satisfakcija».
Foto: www.facebook.com/jaunais.rigasteatris
19.9 °C,
1.6 m/s,
66.9 % 
19.9 °C,
1.6 m/s,
66.9 %