19.9 °C, 1.6 m/s, 66.9 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraJelgavnieks nokļuvis uz Jaunā Rīgas teātra lielās skatuves
Jelgavnieks nokļuvis uz Jaunā Rīgas teātra lielās skatuves
08/04/2014

Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) tiek demonstrēta izrāde «Peldošie – ceļojošie», kura uzmanību jau izpelnījusies ar savu neparasto scenogrāfiju – uz skatuves atrodas vairāki flīģeļi. Izrādē līdzās tādiem aktieriem kā Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Maija Apine, Baiba Broka, Sandra Kļaviņa (Zvīgule), Andris Keišs piedalās arī jelgavnieks jaunais aktieris Mārtiņš Upenieks. «Strādāju ar aktieriem, pret kuriem izjūtu ļoti lielu cieņu un apbrīnu. Strādāt ar viņiem kopā pēc akadēmijas absolvēšanas ir kā iegūt pilnīgi jaunu profesionālo skolu,» saka M.Upenieks.

Ilze Knusle-Jankevica

Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) tiek demonstrēta izrāde
«Peldošie – ceļojošie», kura uzmanību jau izpelnījusies ar savu
neparasto scenogrāfiju – uz skatuves atrodas vairāki flīģeļi.
Izrādē līdzās tādiem aktieriem kā Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš,
Maija Apine, Baiba Broka, Sandra Kļaviņa (Zvīgule), Andris Keišs
piedalās arī jelgavnieks jaunais aktieris Mārtiņš Upenieks.
«Strādāju ar aktieriem, pret kuriem izjūtu ļoti lielu cieņu un
apbrīnu. Strādāt ar viņiem kopā pēc akadēmijas absolvēšanas ir kā
iegūt pilnīgi jaunu profesionālo skolu,» saka
M.Upenieks.

«Peldošie – ceļojošie» pirmizrāde bija 29. janvārī, un to pēc
krievu autora Mihaila Kuzmina darba motīviem iestudējis režisors
Vladislavs Nastavševs. Jelgavnieks par to saka tā: «Izrāde ir par
attiecībām un mīlestību. Viens no izrādes galvenajiem vadmotīviem
ir attiecības starp diviem vīriešiem, bet ne tikai, ir arī mīlas
trijstūri, pat četrstūri. Stāsts ir par mīlestības dabu – patiesu,
absurdu, paradoksālu, naivu, egoistisku, tik dažādu, reizēm
nesaprotamu, pat aplamu. Bet tas atsaucas uz mūsu pašu dzīvi –
mīlestība vienmēr ir nežēlīga, katrs to mēģina savaldīt, sadzīvot
ar to. Šī izrāde ir ieturēta Sudraba laikmeta estētikā un
netradicionālā formā, flīģeļi ir galvenā un vienīgā izrādes
dekorācija.»

Mārtiņš izrādē atveido Viļa Daudziņa varoņa rakstnieka Oresta
Pekarska māsas dēlu Lavriku Pekarski. «Tas ir jauneklis, tikko no
ģimnāzijas, pārcēlies uz dzīvi Pēterburgā pie sava tēvoča dzejnieka
Oresta Hermanoviča. Lavriks izbauda dzīvi ar pilnu krūti, pārtiek
no tēvoča ienākumiem, sapņo par dzejnieka karjeru, bet ir viena
galvenā problēma: viņš pats par sevi ir pilnīgs nekas, dzīvē neko
nesasniedzis. Tas arī ir galvenais konflikts, kas izrādes gaitā
tiek risināts – būt par kaut ko vairāk nekā vienkārši Lavriku
Pekarski, sabiedrībā zināmā Oresta Hermanoviča māsas dēlu,» savu
uzdevumu izrādē atklāj Mārtiņš. Viņam šī izrāde ļāvusi ne tikai
iepazīt krievu kultūras Sudraba laikmeta autora M.Kuzmina daiļradi
un pavērusi iespēju strādāt kopā ar ļoti profesionāliem, cieņas un
apbrīnas vērtiem aktieriem, bet bijis arī izaicinājums un
sagādājusi pat fiziskas grūtības. «Neskatoties uz to, ka JRT Lielā
zāle ir salīdzinoši maza, man sagādā ļoti lielu piepūli runāt par
intīmām un privātām lietām tā, lai tas ir dzirdams arī pēdējā rindā
sēdošajiem. Tas nozīmē, ka ir daudz vairāk jāpiedomā pie tehnikas,
lai elpa un dikcija strādātu divtik. Pašsajūta ir ļoti neorganiska,
it kā nākas pārspīlēt – dzīvē mēs tā nerunājam, bet skatuves runa
nav dzīves runa. Jo īpaši – lielās skatuves,» stāsta aktieris.

Viņš uzskata, ka šajā izrādē daudzas lietas jau pašas par sevi
ir vērtība, piemēram, M.Kuzmina proza, kas ir ļoti liriska,
komiska, traģiska, viegla. Tāpat režisora izrādei sakomponētā
mūzika, nemaz nerunājot par scenogrāfes un kostīmu mākslinieces
Monikas Pormales smalkajiem un gaumīgajiem aktieru tērpiem un ideju
par flīģeli kā universālu un neatņemamu aktiera/tēla sastāvdaļu.
Tieši flīģeļu parādīšanās uz skatuves visvairāk tiek apspriesta šīs
izrādes kontekstā. Piemēram, teātra kritiķe un Latvijas
Universitātes Sudraba laikmeta kultūras pasniedzēja Silvija Radzobe
tviterī par izrādi rakstījusi: «Klaviergabals @jrt_lv beidzot
strādā: lieliski! izcili! novatoriski! Paldies!» Savukārt Kitija
Balcare savā recenzijā raksta: «Katram aktierim ir melns kabineta
flīģelis kā sava «celle», no kuras aktieri nešķiras visas izrādes
gaitā. Akrobātiskā un ārēji vieglā aktieru spēja pārvaldīt savu
otro «es» uz skatuves vienlaikus gan fascinē, gan liek just līdzās
spriedzi, kas neatkāpjas mirkļos, kad aktrises garās kleitās un
augstpapēžu kurpēs graciozi pārvietojas pa flīģeļiem vai kad
vīrieši, nepievēršot uzmanību nestabilajai plaknei, uz kuras
atrodas, skaidro savas attiecības, dinamiski laipojot pa virsmām.
Tās brīžiem atgādina ejoša ledus gabalus, uz kuriem katrs pats
dreifē savu attiecību jūrā. Peld un ceļo jūtu pasaulē, dažbrīd
saskaroties, citkārt attālinoties.» Arī jaunais aktieris M.Upenieks
uzsver: «Kaut kādā ziņā es pat varu teikt, ka tas viss kopā veido
jaunu teātra valodu. Varbūt tā kādam šķitīs nepieņemama, bet
galvenais – tā neatstās vienaldzīgu.»

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka M.Upenieks
Latvijas Kultūras akadēmijas aktierus pabeidza pagājušajā vasarā un
septembrī debitēja Latvijas Nacionālā teātra izrādē
«Satisfakcija».

Foto: www.facebook.com/jaunais.rigasteatris