Lai jauniešiem dotu iespēju gūt reālu pieredzi līdzdalības demokrātijas īstenošanā, Saeima jau ceturto gadu īsteno projektu «Jauniešu Saeima». Šobrīd norit vēlēšanu kampaņa, kurā jaunieši no visas Latvijas, piedāvājot savas idejas, vāc balsis, lai iekļūtu Jauniešu Saeimā. Viņu vidū ir arī pieci jelgavnieki, kas piedāvā izveidot jaunu jauniešu sadarbības platformu ar valsti, stundās vairāk uzmanības pievērst latviešu tautas kultūras mācīšanai, palielināt 15 līdz 18 gadus vecu jauniešu nodarbinātības iespējas vasarā, uzstādīt papildus velonovietnes pie izglītības iestādēm un palielināt budžeta vietu skaitu humanitāro un sociālo zinātņu sfērā. Par Jauniešu Saeimas deputātiem var balsot līdz 16. martam.
Ritma Gaidamoviča
Projekta pirmajā posmā – vēlēšanu kampaņā – jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem šobrīd interneta lapā www.jauniesusaeima.lv sacenšas ar savām idejām, lai kļūtu par vienu no 100 Jauniešu Saeimas deputātiem. Balsošana mājaslapā notiks līdz 16. martam. Autorizēties balsošanai par Jauniešu Saeimas kandidātiem var visi, kuriem ir profils draugiem.lv. Vēlēšanās gan aicināti piedalīties, galvenokārt, jaunieši, jo spriests tiks par jauniešiem aktuāliem jautājumiem.
4. Jauniešu Saeimas laikā 100 jauniešiem no visas Latvijas būs iespēja diskutēt par sev svarīgiem jautājumiem, kā arī iegūt pieredzi, ko nozīmē būt deputātam – tautas vai šajā gadījumā jauniešu – pārstāvim.
Otrajā posmā – 25. aprīlī – 100 populārāko ideju (par kurām saņemts lielākais balsu skaits) autori tiks aicināti uz Saeimas namu. Jauniešu Saeimā iekļuvušajiem jauniešiem būs iespēja mācīties, ko nozīmē debatēt, pierādīt kolēģiem savas idejas pamatotību un tās ieviešanas nepieciešamību, meklēt kompromisus. Dienas noslēgumā Jauniešu Saeimas sēdē tiks pieņemtas deklarācijas.
No Jelgavas Zemgales vēlēšanu reģionā startē pieci jaunieši. Spīdolas ģimnāzijas audzēknis Artūrs Kurbatovs rosina jauniešiem izveidot sadarbības platformu ar valsti, kas balstītos uz Jauniešu Saeimu. Viņš uzskata, ka šādi varētu sagatavot jauno kalvi jeb jaunos politiķus Latvijas Republikas Saeimai. Šobrīd Artūrs par savu ideju saņēmis 264 balsis.
Viņa skolas biedrs Juris Jēkabs Tomašūns piedāvā ideju «Par latviešu tautas kultūras izplatīšanu Latvijas skolās!». ««Es esmu Latvijas patriots!» šodien bieži apgalvo Latvijas jaunieši. Tas ir ļoti labi, bet, kad vaicāju, kādēļ tad jaunietis lamā mūsu valsti un valdību ļauniem vārdiem, seko atbilde, ka ne jau valsti mīl, bet Latvijas zemi un tautu. Lepni teikts, bet nemāk teikt, kādēļ tad mūsu zeme un tauta ir vairāk mīlama nekā citas. Pat ja kāds ieminas, ka latvieši ir unikāli ar savu kultūru, neseko nekādi komentāri par mūsu kultūru. Joks iz dzīves, bet pieredze rāda, ka Latvijas senvēsture, latviešu tautas māksla un senreliģija, pat folklora jauniešiem ir sveša lieta. Ne jau tāda, kā mistiskais skaistums, bet klajš tukšums galvā,» raksta J.J.Tomašūns, piebilstot, ka vispārizglītojošajās skolās tiek mācīts viss kaut kas, bet mūzikas stundās latviešu tautas mūziku apskata minimāli, un vēstures skolotāji Latvijas senvēsturi var aizmirst pavisam. «Es vēlos panākt valsts atbalstītu lekciju ciklu Latvijas skolās, kurās Latvijas kultūras darbinieki, tai skaitā senās latviešu kultūras pētnieki un pat folkloras kopas, dodas uz Latvijas skolām un vada pasākumus jauniešu izglītošanai: lekcijas, koncertus, rituālu un godu atzīmēšanu,» tā J.J.Tomašūns.
Jelgavniece 4. vidusskolas audzēkne Monta Brauere rosina palielināt jauniešu (15 – 18) nodarbinātības iespējas vasaras brīvlaikā novada/pilsētas uzņēmumos vai saimniecībās. Bet Laura Riekstiņa no Spīdolas ģimnāzijas piedāvā velosipēdu kultūru jauniešu vidū veicināt, uzstādot papildus velonovietnes pie izglītības iestādēm.
Savukārt Kristīne Vaižule no Spīdolas ģimnāzijas iestājas par ideju «Budžeta vietu palielināšana augstskolās – humanitāro un sociālo zinātņu sfērā», kas saņēmusi 60 balsis. «Humanitāro un sociālo zinātņu studentu pārprodukcija Latvijā – tā ir realitāte vai vienkārši sabiedrības domāšanā dziļi iesakņojies mīts? Tas ir mīts, jo arvien vairāk Latvijā trūkst izglītotu un labi sagatavotu vadītāju, kas spēj organizēt darba kolektīvu. Kā arī ir izteikts moderno ekonomistu trūkums, kas spēj tikt galā ar sarežģītiem tirgus ekonomikas jautājumiem. Tādējādi var rasties jautājums, vai budžeta līdzekļi, kas no sociālo zinātņu studiju programmām novirzīti citām nozarēm, tiešām palīdz sagatavot tautsaimniecībai trūkstošos speciālistus? Tāpēc ir jāpalielina budžeta vietas augstskolās humanitārajā un sociālajā sfērā, kuru ir gaužām maz, salīdzinot ar eksaktajām zinātnēm, lai Latvijā būtu lielāka iespēja bez maksas apgūt politologu, ekonomistu, vadības, valodnieku izglītības programmas,» uzskata Kristīne.
Vairāk par Jelgavas jauniešu iesniegtajām idejām var lasīt un arī nobalsot mājas lapā www.jauniesusaeima.lv.
1.8 °C,
4.6 m/s,
89.9 % 
1.8 °C,
4.6 m/s,
89.9 %