Sākotnēji viņa baidījās no valodas barjeras, tāpēc apmaiņas programmas iespējas neizmantoja jau agrāk, tomēr vēlāk izlēma, ka tieši angļu valodas zināšanu uzlabošanai jābūt par stimulu lēmuma pieņemšana. Un nu viņa, LLU ekonomikas studente Inese Lasmane, pieņēmusi visai paradoksālu lēmumu angļu valodas zināšanas uzlabot valstī, kur gandrīz nemaz nerunā angliski. «Nav jau tā, ka bez spāņu valodas šeit neizdzīvot, bet vismaz daži vārdu spāņu mēlē lieti noder, sevišķi veikalos un uz ielas,» smejas LLU studente.
Ligita Vaita
Mērķis nosprausts, bet pēdējais autobuss – nokavēts
«Vasaras beigās secināju, ka beidzot esmu gatava doties «Erasmus» apmaiņā. Vienmēr esmu to gribējusi, bet visvairāk mani atturēja valodas barjera. Angļu valoda nav mana stiprā puse, tāpēc uzskatīju, ka nevaru izmantot «Erasmus» iespēju. Tikai trešajā studiju gadā es sapratu, ka valodas dēļ man tieši vajadzētu doties «Erasmus», nevis atturēties to darīt!», stāsta Inese, piebilstot, ka tajā pašā brīdī izvirzījusi sev brauciena galveno mērķi – uzlabot savas angļu valodas zināšanas. «Protams, nostrādāja arī vēlme iepazīt citu kultūru, jaunus cilvēkus un vidi,» noteic Inese.
«Savā ziņā, protams, smieklīgi, ka savu angļu valodu izvēlējos uzlabot tieši Spānijā, jo šeit pārsvarā visi runā spāniski. Tomēr gribēju doties uz kādu valsti, kas pilnīgi atšķirtos no Latvijas un, kāpēc gan neizvēlēties Huelvu, kas ir Spānijas vissaulainākā pilsētiņa?» stāsta jauniete, piebilstot, ka šo pilsētu «Erasmus» studenti jau sen ir iecienījuši un labas atsauksmes par universitāti dzirdētas arī Latvijā.
Lai nokļūtu savā jaunajā mājvietā, kur Inese kopumā pavadīs piecus mēnešus, viņa lidojusi uz Portugāli, bet tālāk, līdz Huelvai, devusies ar autobusu. «Lidojums uz Portugāli bija diezgan nogurdinošs, turklāt nokavēju pēdējo autobusu, lai tiktu uz Huelvu. Nācās piecas stundas gaidīt kādu spāņu puisi, kurš bija gatavs man atbraukt pakaļ,» pirmo piedzīvojuma dienu atceras Inese. «Taču mierināju sevi ar domu, ka visapkārt redzamas palmas un arī vēl turpmākie mēneši Spānijā gaidāmi satraucošu piedzīvojumu pilni,» joko studente.
Cerētā siltuma vietā jāsalst
Pirmā Spānijā aizvadītā nedēļa pārsteigusi galvenokārt jau ar to, ka gaidītais siltums janvārī nemaz nav aktuāls. «Nācās pasalt, jo ārā bija vējains, mitrs, un vidējā gaisa temperatūra bija plus 12 pa dienu,» stāsta Inese, norādot – kaut arī varētu šķist, ka tas ir pietiekami daudz, visvairāk nācies salt tieši mājoklī. «Tā kā Spānijā nav apkures sistēmas, dzīvokļos bija neizturami auksts, un vēsi ir joprojām. Esmu laimīga par to, ka paņēmu līdzi kārtīgas vilnas zeķes. Nekad nebūtu domājusi, ka Spānijā tās būs tiešām nepieciešamas,» smejas studente, tomēr atzīst, ka jau iepriekš no dažiem latviešiem, kas studējuši Spānijā, bija dzirdējusi, ka nemaz tik silts sākumā nebūs.
«Kad ieminējos kādam vietējam iedzīvotājam vai «Erasmus» studentam, ka Spānijā ir pārāk auksts, tad vienmēr saņēmu pretjautājumu: «Bet, vai tad Latvijā nav daudz aukstāks tagad?» Protams, tad Latvijā bija plus 2!» teic Inese, tomēr piebilst, ka vienalga vēsie laikapstākļi Spānijā sākotnēji radīja nelielu vilšanos, taču nu, februāra beigās, gaisa temperatūra dienā mēdzot uzkāpt līdz pat plus 20 grādiem. «Šeit saule šķiet daudz spēcīgāka, turklāt mana ādas krāsa ir daudz gaišāka nekā vietējiem, tāpat arī ar matu krāsu. Domāju, ka turpmākos mēnešos būs rūpīgi jāpiedomā par ilgu uzturēšanos Spānijas saulē, turklāt noteikti jāiegādājas jauna feina galvas sega,» secina LLU studente.
Mājokli gan atrast meitenei nav bijis grūtību, jo apmaiņas studentiem tiek piedāvāti ērti un labi dzīvokļi. Vienā no tādiem – kopā ar meitenēm no Itālijas un Vācijas – pašlaik dzīvo arī jelgavniece.
«Vieglāk man būtu iemācīties spāņu valodu, nekā izprast viņu nesakārtotību»
Pēc pirmajām Spānijā pavadītajām nedēļām Inese secina – spāņu nesakārtotība ir latvietim kaitinoša. «Jau pirms tam biju dzirdējusi, ka spāņi ir ļoti lēni un neviens ne par ko īsti nesatraucas, bet jau pirmajā nedēļā es sāku saprast, ka vieglāk man būtu iemācīties spāņu valodu, nekā izprast viņu nesakārtotību jebkurā ikdienas situācijā. Joprojām īsti nav skaidrs, kuras lekcijas es apmeklēšu, tāpat kā nekad nevar zināt konkrētus laikus, kad kaut kas notiks. Man nemitīgi ir jāpiebremzē sava domāšana, jo Spānijā viss notiek pārāk lēni un nekad nevar zināt, kas notiks rīt,» pukojas Inese, norādot gan, ka arī viņai būtu vērtīgi iemācīties dzīvot mierīgāk un bez stresa, kā to dara spāņi. «Tas gan man vēl jāmācās,» secina LLU studente.
«Apbrīnojami ir arī tas, ka katru nakti var redzēt, kā viss pilsētas bruģis tiek kārtīgi mazgāts, bet tāpat katru dienu ielas ir tik netīras! Varu droši apgalvot, ka Latvijā ielas pat bez mazgāšanas ir daudz, daudz tīrākas. Un atšķirībā no Latvijas šeit suņi var nokārtoties jebkurā vietā uz bruģa, kur vien iegribas. Dodoties ārpus mājas, ir ļoti svarīgi neaizmirst, ka jāseko līdzi tam, kas atrodas uz bruģa,» sadzīvi ieskicē Inese, piebilstot, ka rezultāts gan ir diezgan loģisks – Spānijā trūkst kārtīgu parku vai zālāju, un arī suņus īsti nav kur staidzināt.
Angļu valodas barjeras vietā grūtības ar spāņu valodu
Kaut arī «Erasmus» studenti visi vairāk vai mazāk, bet prot runāt angliski, tomēr nebūt ne uzreiz arī Inesei pašai izdevies atraisīties. «Pirmo nedēļu nebija viegli runāt angliski – gan baidījos, gan bija grūti atrast vārdus, jo nemitīgi domāju, kā katrs vārds ir latviski un kā to pateikt angliski. Pēc pirmās nedēļas atraisījos un pēkšņi sāku runāt angliski tikpat daudz kā latviski,» smej studente, piebilstot, ka pati ir pārsteigta par sevi, bet jau tagad ir droša, ka pēc Spānijā pavadītiem mēnešiem noteikti būs izpildījusi savu mērķi par valodas prasmes uzlabošanu.
Tiesa, latviešu meitenei Spānija kā «Erasmus» studiju izvēles valsts nav bijusi vieglākais ceļš, jo šajā valstī izteikti dominē spāņu, nevis angļu valoda. «Nav tā, ka bez spāņu valodas nevar izdzīvot. Taču bez dažiem pamatvārdiem neiztikt, jo, sevišķi apkalpojošā sfērā, runā tikai spāniski. Lai gan esmu šeit tikai divas nedēļas, pa šo laiku diezgan daudz vārdiņus esmu iemācījusies arī spāniski,» stāsta Inese, cerot, ka pēc atgriešanās Latvijā arī šī valoda viņai vairs nebūs sveša.
«Tu izskaties pēc – latvietes!»
Spānijā dzīves ritms ir pilnīgi atšķirīgs no Latvijā ierastā, secina Inese. «Man vēl pilnīgi nesaprotami šķiet pulksten 23, kad faktiski jāsāk domāt par naktsmieru, tieši pretēji – doties uz kafejnīcām, restorāniem un bāriem ēst. Bet tā šeit dara! Un pārsvarā ēd visdažādākās tapas jeb uzkodas – maizītes, salātiņus, picas u.tml.,» novērojusi Inese, piebilstot, ka vislielākā rosība pilsētā vienmēr ir, sākot no pulksten 20 vakarā, jo tas vairumam cilvēku Spānijā ir iepirkšanās laiks.
Viņa ir pārliecināta, ka studijām Spānijā izvēlējusies labāko – pavasara – semestri, jo šajā laikā tur notiek daudz dažādi karnevāli. «Pagaidām tas man vēl ir kaut kas jauns, bet jau pēc nedēļas piedalīšos vērienīgā karnevālā. Noteikti jāizvēlas kāds specifisks un interesants tērps. Katra paša brīva izvēle, ko vēlas attēlot karnevāla laikā,» stāsta Inese, piebilstot, ka savu tērpu vēl izplānojusi nav, taču vairākas idejas viņai jau ir padomā.
«Būt latvietei Spānijā ir diezgan interesanti, jo katru dienu cilvēki mani nopēta kā tādu apbrīnas vērtu objektu. Salīdzinājumā ar citiem man ir izteikti gaiša ādas krāsa un blondi mati. Kaut arī es pati nemaz nejūtos nemaz tik sveša šajā vietā, nesen viens puisis man pat pateica, ka es izskatos pēc – latvietes!» smejas Inese. Tomēr viņa rezumē, ka pagaidām vēl joprojām ir savādi redzēt, kā dabā aug kaktusi, palmas un mandarīnkoki. «Un tas viss tepat pilsētas centrā,» rezumē studente.
Foto: no I.Lasmanes personīgā arhīva
18.3 °C,
4 m/s,
91.4 % 
18.3 °C,
4 m/s,
91.4 %