17.3 °C, 2.3 m/s, 57.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāValsts kontrole: Plānošanas reģioni tērē lielus valsts budžeta līdzekļus, bet darbības imitē
Valsts kontrole: Plānošanas reģioni tērē lielus valsts budžeta līdzekļus, bet darbības imitē
05/02/2014

Veicot revīziju plānošanas reģionos par to funkciju izpildi, Valsts kontrole secinājusi, ka darbības nav jēgpilnas, tās tiek imitētas, šodien žurnālistiem pavēstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Veicot revīziju plānošanas reģionos
par to funkciju izpildi, Valsts kontrole secinājusi, ka darbības
nav jēgpilnas, tās tiek imitētas, šodien žurnālistiem pavēstīja
valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts ik gadu plānošanas reģioniem atvēl teju
19 miljonus eiro. Plānošanas reģioni tiem uzticētos uzdevumus
mēģina pildīt, taču darbības tiek imitētas. Pēc Krūmiņas domām,
skumjākais ir tas, ka darbību imitācijai tiek tērēti ievērojami
valsts budžeta līdzekļi.

Valsts kontroles padomes locekle Marita
Salgrāve skaidroja, ka iemesls tam ir robi normatīvajos aktos, kā
arī nepietiekama uzraugošo iestāžu kontrole pār reģioniem. To
nepietiekami dara gan Satiksmes ministrija, gan Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrija.

Viens no būtiskākajiem uzdevumiem, kas
plānošanas reģioniem ir uzticēts, ir pasažieru pārvadāšanas
kompensācijām novirzītās naudas apsaimniekošana – Valsts kontrole
nav guvusi pārliecību, ka valsts piešķirtie līdzekļi tiek
apsaimniekoti saimnieciski. Nav gūta pārliecība, ka 2011. un 2012.
gadā izmaksātās kompensācijas no valsts budžeta ir izmaksātas
pamatoti. «Ne tikai Valsts kontrole, bet arī paši plānošanas
reģioni nevarēja izsekot izdevumiem,» teica Salgrāve.

«Revīzijā atklātas pārvadātāju krāpnieciskas
darbības – pasažieru pārvadāšanai tie izmanto savus privātīpašumus
un privātās iekārtas. Šim nolūkam ir nodibināti uzņēmumi, no kuriem
tiek nomāts īpašums, bet pēc tam valstij tiek prasītas
kompensācijas. Šīs nepilnības būtu iespējams novērst, ja plānošanas
reģioni būtu atbilstoši veikuši pārbaudes pie pārvadātājiem,»
noteica Salgrāve.

Veicot revīziju Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijā, Valsts kontrole secinājusi, ka
noslēgtajos līgumos par dotāciju izlietojumu ir virkne nepilnību.
Tas nemotivē plānošanas reģionus sasniegt izvirzītos mērķus. Tāpat
ministrija nav izstrādājusi plānošanas reģionu nākotnes darbības
modeli, līdz ar to darbus nav iespējams plānot ilgtermiņā. Nav arī
izstrādāta plānošanas reģionu darbības finansēšanas kārtība.

Valsts kontrole ir izstrādājusi 46 ieteikumus.
Tomēr valsts pārvaldei vajadzētu pieņemt lēmumu, vai šie plānošanas
reģioni vispār ir nepieciešami.

LETA