Apmaiņas programmas jauniešiem ir lielisks veids, ar kuru paplašināt redzesloku un apskatīt pasauli. Tieši vienu no šādām iespējām izmantoja jelgavniece Elīna Auziņa, dodoties desmit dienu ilgā apmaiņas programmā uz Portugāli, lai apgūtu zināšanas par valsts ekoloģiju. «Ceļojums uz Portugāli bija vienreizēja pieredze, kas lika iepazīt kultūru, satikt jaunus cilvēkus un, iespējams, pat sākt domāt mazliet citādāk,» ar smaidu sejā atminas meitene. Elīna šajā krāšņajā valstī piedzīvojusi teju visu – karstumu, nakšņošanu zem klajām debesīm un pat pārāk riskantus piedzīvojumus pludmalē.
Krista Umbraško
«Kad valodu centrs «Password» piedāvāja doties uz Portugāli, negaidot piekritu,» teic Elīna, kura iepriekš šajā centrā apguva angļu valodu. Šīs apmaiņas programmas mērķis bija iepazīstināt jauniešus ar Portugāli, tās ekoloģiskajām problēmām, kā arī tradīcijām, apskates objektiem un aizsargājamajām vietām. Desmit dienu laikā jaunieši no Latvijas, Grieķijas, Polijas, Igaunijas un citām valstīm mācījās paši, lai pēc tam savas zināšanas nodotu citiem.
Izzināt ekoloģiju un uzmanīties no augstiem viļņiem
Pirmie iespaidi par šo valsti meitenei bija visai spilgti. «Pēc ielidošanas Lisabonā mūs neveda uz kempingu vai viesnīcu, kā bijām iedomājušies, bet gan uz Bezzeru, mazu pilsētiņu kalnos, kur lika celt teltis un ierādīja mājvietu,» smaidot atminas Elīna, kura bijusi mazliet nobijusies un vīlusies, bet vēlāk izrādījies, ka bez pamata. «Pilsētiņas iedzīvotāji bija ļoti draudzīgi, vakaros nāca ar mums izklaidēties, bet no rīta modināja ar skanīgu «Olā!»,» tā Elīna, piebilstot, ka iepazinusi dažāda vecuma portugāļus, visi esot bijuši ļoti atvērti, aktīvi un ar visai pozitīvu skatu uz dzīvi.
«Apmaiņas programmā mūsu mērķis bija izzināt Portugāles ekoloģiskos jautājumus, tāpēc darbojāmies dažādi: zīmējām, spēlējām teātri, uzņēmām filmu, pildījām tematiskos uzdevumus un apskatījām dažādas Portugāles vietas,» atminas Elīna. Viņai paticis arī orientēties, tomēr visspilgtāk meitene atceras ekskursiju uz pludmali, kas varēja beigties visai traģiski. «Portugālē pirmo reizi biju pie okeāna, tāpēc metos ūdenī, cik ātri vien varēju. Diemžēl ieskrēju par tālu un neaprēķināju viļņu augstumu. Kad liels vilnis gāzās pār mani, tas ar visu savu spēku ierāva mani ūdenī. Man patiešām palaimējās, ka nebiju viena un kāds mani izvilka ārā,» atviegloti nopūšas meitene. Par spīti negadījumam, Elīnai šķiet, ka Carvoeiro pludmale ir ļoti skaists apskates objekts. «Pie pludmales bija tāds kā kalns, kura galā atradās vēl viena pilsēta, līdz tai varēja tikt ar vagoniņu,» Elīna stāsta, ka skats, kas pavēries no kalnā esošās pilsētas, bijis elpu aizraujošs.
Starp skaisto un nelāgo Lisabonā
Pēdējā diena Portugālē tika pavadīta Lisabonā, valsts galvaspilsētā. Šeit jaunieši apskatījuši Svētā Georga pils cietoksni un Praça do Comércio laukumu. Elīna atminas, ka Lisabona apbūrusi viņu ar savu skaistumu. «Lisabonas centrā var droši zvilnēt pie okeāna, relaksēties un vērot jahtas peldam,» tieši ar šo zvilnēšanu Lisabona apbūrusi Elīnu. Viņa uzskata, ka šī pilsēta būtu jāredz ikvienam, kam interesē vēsturiskais un skaistais. Un vēl, šī ir arī laba vieta, lai iepirktos. «Pilsētas centrā ir atvēlēta iela veikaliem, un vajadzēja dzelžaini turēties, lai neietu tajos iekšā,» smej meitene. Un tomēr arī bez nelāgiem skatiem pat tik skaistā pilsētā kā Lisabona neiztikt. «Kad gājām gar veikaliem, pamanījām ubagus, kas bija izveidojuši mītnes tieši pie veikalu ieejām. Tas man parādīja to, cik ļoti noslāņota ir sabiedrība mūsdienās.» Arī naktsdzīve Lisabonā sit augstu vilni. «Visi iet izklaidēties- gan jauni, gan veci,» tā Elīna.
Sirsnīgie un atvērtie portugāļi
Elīna apmaiņas programmu raksturo kā lielisku veidu, kā iepazīt cilvēkus no dažādām pasaules malām. «Projektā iepazinu grieķus, poļus, igauņus, vāciešus, rumāņus un, protams, pašus portugāļus.» Pēc viņas novērojumiem, portugāļi nekad neiespringst, visu ņem daudz vieglāk nekā mēs, latvieši. «Pusdienas mums gatavoja sievietes no mūsu Bezzeras ciemata, launagā bieži vien mums tika iedotas pāris ciabattas, nutella un ūdens,» stāsta Elīna, sakot, ka uz cilvēkiem Portugālē gan īpaši paļauties nevar. Dienā, kad latviešu grupa ieradās Portugālē, viņiem nācās lidostā gaidīt divas stundas, jo neviens nesteidzās viņus uzņemt. Portugāļi ir atvērta tauta – kad ej pa ielu, kāds vienkārši var pienākt klāt un uzsākt sarunu par teju jebko. «Esot Portugālē, ir mazliet jāaizmirst par mūsu mentalitāti, jo, ja neatbildēsi uz portugāļa uzrunu, viņš var apvainoties,» pieredzē dalās Elīna. Un tomēr, šī esot viena no sirsnīgākajām tautām, kuru viņa satikusi. Programmas organizētajos vakaros portugāļi bijuši īpaši draudzīgi un laipni.
Tikai neaizmirst par ūdeni!
Apmaiņas programma notika augustā, kurš arī esot viens no labākajiem laikiem, lai ceļotu uz Portugāli. Elīna skaidro, ka jūnijs un jūlijs šeit ir pārāk karsts, bet jau septembrī okeāna ūdens atdziest un arī laiks paliek vēsāks, tāpēc augusts ir īstais vidusceļš patīkamam ceļojumam. «Ceļojuma laikā noteikti būtu jānodrošinās ar ūdeni, jo tas šeit ir nepieciešamība. Kā arī latviešu tūristam noteikti būtu jāsamierinās ar portugāļu mentalitāti, kas nereti var nokaitināt,» smaidot noteic Elīna.
Portugāle, tās skaistā daba, vēsturiskās celtnes un piekrastes, pēc Elīnas domām, būtu jāapskata pilnīgi visiem. «Šis bija pirmais ceļojums, kurā devos viena, bez ģimenes, un es to nekad neaizmirsīšu. Portugāle lika atvērt acis un paskatīties uz lietām no cita skatu punkta – bieži vien visu uzņemt mazliet vieglāk. Gluži tāpat kā īstam portugālim,» smej Elīna.
Foto: no E. Auziņas personīgā arhīva
17.3 °C,
8.1 m/s,
93.9 % 
17.3 °C,
8.1 m/s,
93.9 %