Kaut arī Latvijas priekšrocība ir daudzveidīgie laikapstākļi, ir cilvēki, kam šeit ziema šķiet par īsu un kalni – par zemu. Tā, piemēram, jelgavniece Guna Valtere, cenšoties pagarināt ziemas priekus, devusies slēpot uz Itālijas Alpiem. «Šis bija mans otrais brauciens uz lielajiem kalniem. Un varu droši teikt – skaistie, gleznainie skati, kas pavērās no Alpu virsotnēm, ir neaprakstāmi, kā arī svaigais kalnu gaiss apreibina. Tā ir atpūta, pēc kuras vajadzīga vēl kāda deva atpūtas,» secina Guna.
Ligita Vaita
Guna ir tūrisma aģentūras «Ekskursija.lv» attīstības vadītāja, tāpēc ikdienā, realizējot mārketinga projektus un attīstot uzņēmuma tēlu sociālajos tīklos, ceļot nākas virtuāli. «Taču, protams, labprāt dodos arī īstos ceļojumos, lai izbaudītu pasaules dažādību. Viens no veidiem, kā baudīt īstu ziemu un sportisku atpūtu, ir Itālijas Alpi,» stāsta Guna, piebilstot, ka izvēle par labu tieši šim galamērķim Gunai un viņas kompānijai balstīta uz iepriekšējo gadu pozitīvo pieredzi.
Kāpēc Alpus izvēlēties janvārī?
Vērtējot labāko laiku, kad doties uz Alpiem, Guna teic, ka katram laikam ir savas priekšrocības un savi mīnusi. «Mēs uz Itālijas Alpiem ceļā devāmies pašā janvāra sākumā. Izvēlējāmies braukt ar savu auto, jo pa ceļam vēlējāmies iebraukt Berlīnē, kā arī gribējām, lai galā uz vietas mums būtu savs transports, ar kuru varam pārvietoties pēc vajadzības,» sava transporta priekšrocības ieskicē Guna, piebilstot, ka ir arī citas alternatīvas – izmantot tūrisma aģentūru piedāvātos lidojumu čarterreisus vai autobusu braucienus.
Kā pozitīvos aspektus braukšanai uz Alpiem tieši janvārī viņa min arī to, ka slēpotāju skaits uz kalniem ir mazāks nekā, piemēram, decembrī vai februārī. «Kalni ir brīvāki, kafejnīcas ir tukšākas. Arī rindas pie pacēlājiem ir mazākas, ja tās vispār var saukt par rindām, jo pacēlāju ir daudz, tie ir ātri un moderni. Tāpat arī viesnīcu, pacēlāju un inventāra nomas cenas ir apmēram par 10 procentiem mazākās nekā high-season (decembris, februāris) laikā,» stāsta Guna.
Savukārt pie negatīvajiem faktoriem viņa min neprognozējamos laika apstākļus. «Ja, piemēram, februārī ar diezgan lielu varbūtību ir zināms, ka Itālijas Alpu apvidū dienas pārsvarā ir skaidras un saulainas, kā arī gaisa temperatūra ir puslīdz prognozējama, tad janvārī var trāpīt uz trīs dienu nepārtrauktu snigšanu, pastiprinātiem lavīnu riskiem, lieliem mīnusiem, kalnu autoceļu slēgšanu. Taču mums paveicās – piecas no sešām dienām bija saulainas,» atvieglota ir Guna.
Dzīvošana – mājīgos kalnu pakājes ciematiņos
«Mēs dzīvojām ciematiņā St.Cristina. Kaut arī bija iespēja apmesties arī apartamentos, kas ir lētāk, tomēr šo laiku dzīvojām nelielā viesnīcā,» stāsta Guna, paskaidrojot, ka apartamenti no viesnīcas atšķiras ar to, ka tajos ir iespēja pašiem pagatavot brokastis, pusdienas vai vakariņas. «Man ir laba pieredze arī ar dzīvošanu apartamentos, taču viesnīca piedāvā gan brokastis, gan vakariņas, kas parasti ir iekļautas cenā,» skaidro Guna.
Viņa ieskicē vidi Itālijas Alpu kalnu apvidū: «Alpu kalnu rajonā ciematiņi atrodas apmēram 10 – 20 kilometru attālumā cits no cita. Vieni ir lielāki, citi – mazāki, vieni ir augstāk kalnos, citi – zemāk, vieni ir tuvāk automaģistrālei, citi – tālāk no tās. Visi šie faktori ir vērā ņemami un atkarīgi no katra cilvēka vēlmēm.»
Galvenais – «neaizslēpoties» līdz pacēlāju slēgšanai
Vissvarīgākais tomēr šajā ceļojumā ir bijusi tieši slēpošana un aktīvā atpūta. «Nobraucienu iespējas ir dažādas – sākot no maziem bērnu kalniņiem, beidzot ar pieredzējušiem slēpotājiem domātām «melnajām» trasēm. Trašu un pacēlāju skaits tiešām ir iespaidīgi liels, un katram ir iespējas izvēlēties sev piemērotāko,» norāda Guna, iedrošinot arī iesācējus, kuri, iespējams, slēpes atceras tikai no sporta stundām bērnībā vai, gluži pretēji, jau gadiem nevar saņemties iemēģināt kalnu sportu.
«Neskaitāmas trases ērti ļauj nokļūt no vienas slēpošanas pilsētiņas uz otru. Ir iespēja apbraukt apkārt veselām kalnu grēdām un aizslēpoties neiedomājami tālu, vienīgi jāņem vērā fakts, ka lielākā daļa pacēlāju beidz savu darbu pulksten 17 – ja neesi paspējis tikt atpakaļ līdz savam ciematam, tad ir jāizmanto taksometru pakalpojumi. Un ļoti iespējams, ka, braucot pa ceļu, jūs varat būt arī 50 kilometru attālumā no sava ciematiņa,» viņa smaidot nosaka, tāpēc iesaka izbaudīt brīvo slēpošanu, taču neaizrauties līdz vēlai tumsai.
Katras trases pakājē ir pacēlājs, trases un pacēlāji ir ērti savienoti tā, lai bez lielas piepūles var izbaudīt katra slēpotāja sapni – Itālijas Alpus, stāsta Guna. Daudzās kalnu virsotnēs ir padomāts arī par bērniem, kur ir izveidoti sniega parki ar dažādām atrakcijām, kur bērni var rotaļāties, kā arī slēpošanas skoliņas slēpošanas prasmju apgūšanai.
Naktī atpūšas tikai ceļotāji, nevis personāls
Slēpošanas trases tiek tīrītas vakarā un pa naktīm. «Slēdzoties trasēm, vakara tumsā var redzēt, kā sniega traktortehnika sāk savu darbu. Savukārt no rīta visas trases ir notīrītas un gludas kā galds,» vērtē Guna. Tāpat viņa uzteic transporta ērtības: «Neatkarīgi no tā, cik tālu no pirmā pacēlāja būs viesnīca, netālu ir pieejami speciāli autobusi, kuri nogādā slēpotājus līdz pacēlājam, lai aktīvā un prieka pilnā slēpošanas diena varētu sākties. Savukārt vakarā – nogādā atpakaļ.»
«Pēc aktīvas pavadītas dienas uz kalna slēpotāji ļoti labprāt atpūšas SPA – pirtiņās un baseinos. Mēs nebijām izņēmums, un, jāpiekrīt, tas patiešām pēc aktīvās dienas dod fantastiku relaksāciju,» teic Guna. Viņa gan norāda, ka SPA ir pieejami ne visās viesnīcās, taču par papildu maksu to ir iespējams apmeklēt, piemēram, kaimiņu viesnīcā.
Savukārt, lai mazliet dažādotu slēpošanai veltīto atpūtu, kā arī uzņemtu spēkus, cilvēki izmanto vietējo kalnu kafejnīcu piedāvājumus. «Tajās pieejami tradicionālās itāļu virtuves gardumi un ne tikai. Bet, kas vēl interesanti, dejas pa galdiem slēpju zābakos pašā dienas vidū nav neparasta parādība kādā no kalnu kafejnīcām,» tā viņa.
Foto: no G.Valteres personīgā arhīva
17.3 °C,
12 m/s,
92.7 % 
17.3 °C,
12 m/s,
92.7 %